Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Laima Eleanora Lindiņa

Izvadīšana pēdējā gaitā

Laikraksts Latvietis Nr. 620, 2020. g. 22. okt.
Eva Brennere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Lindina

Laima Lindiņa.

Laima, kā mēs visi viņu saucām, ienāca uz dzīvi Latviešu Ciemā 2018. gada decembrī un aizgāja mūžībā šā gada 16. augustā. Viņu izvadīja pēdējā gaitā šī gada 25. augustā no Springveilas (Springvale) bēru nama.

Korona vīrusa iespaidā mums pastāv visādi aizliegumi, kā arī bērēs drīkst piedalīties tikai 10 personas. Labi, ka pastāv iespēja ceremonijā piedalīties, kā skatītājam ar zināmu saiti pieslēdzoties bēru nama portālam. Cik zināms, Laimas bērēm bija 104 pieslēgumi, arī no Anglijas un Latvijas un ieskaitot arī mani Melburnā.

Bēres vadīja Pēteris Saulītis. No studenšu korporācijas IMERIA, kurā Laima sastāvēja, Goda sardzē pie zārka stāvēja IMERIAS Melburnas kopas seniore fil. Anita Andersone.

Ceremoniju iesāka, atskaņojot Franka Sinatras iedziedātu dziesmu I did it my way. Cik ļoti piemēroti Laimas raksturam, kas bieži rīkojās pēc sava prāta un uzskata, un labi zināja, ko un kā darīt.

Sekoja Pētera Saulīša Bībeles lasījums – Laimas mūžam bija pienākusi pēdējā lapa, nu tad lasījums arī bija no Bībeles pēdējās lapas – viss pagājis, kas bija, varēs asaras nožāvēt...

Pēc kopīgās dziesmas Pie rokas ņem un vadi klausījāmies Laimas dzīves stāstu, ko bija sastādījis Laimas māsas Irmas dēls Juris Beņķis, nobeidzot ar Selgas Beņķes ģimenes atvadu vārdiem: „Laima piedzima un uzauga Rīgā, kur apmeklēja vācu pamatskolu, pēc tam 2. Valsts ģimnāziju, kur cieši sadraudzējās ar politiķa meitu Elgu Lindiņu. Elgas brālis Sigurds vēlāk kļuva par Laimas vīru. Tad studēja zobārstniecību Latvijas Universitātē, bet kara un bēgļu gaitu iespaidā, nenobeidza.

Nokļuva Vācijā, no turienes 1947. gadā Anglijā, kur Līdsā (ang. Leeds) pilsētā uzsāka jaunu dzīvi, Līdsas Universitātē nobeidza zobārstniecības studijas un iekārtoja savu zobārstniecības kabinetu.

Laimas māsa Irma bija studenšu korporācijas IMERIA locekle; Laima arī ar prieku tur iestājās un bija aktīva Konventa dzīvē, tāpat arī Daugavas Vanadzēs, Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienībā un arī globālajā brīvprātīgo kustībā SOROPTIMISTS INTERNATIONAL.

Jau 1950. gadā ar vīru Sigurdu nopirka pirmo māju Līdsas pilsētā, tai pēc laika sekoja cita un jau 1962. gadā tika nopirkta lepna 4 stāvu māja, kur Laima arī iekārtoja savu zobārstniecības kabinetu. Lielajā mājā tika rīkotas lielas viesības. Laima arī aicināja vientuļus latviešus bez ģimenēm, ko bija paņēmusi savā paspārnē. Laima arī aktīvi iesaistījās vietējā angļu dzīvē.

Ap 1975. gadu iestājās konservatīvā partijā, bija arī tikšanās ar dzelzs lēdiju Mārgaritu Tečeri. Laima arī kandidēja Līdsas pašvaldības vēlēšanās.

Pieminēja arī tuvo draudzību ar pasaules slaveno diriģentu Arvīdu Jansonu, Marissa Jansona tēvu. Kas vēl dziļos komunisma laikos no Ļeņingradas regulāri nonāca kā virsdiriģents Anglijā, Mančesteras pilsētā. Laimas sirsnība un palīdzīgā roka viņam palīdzēja justies kā mājās.

Tā kā Juris ar ģimeni dzīvoja Austrālijā, arī Jura māte Irma pārcēlās uz Austrāliju, un Laima, izbeidzot zobārstniecības praksi lai visa ģimene būtu kopā, 1988. gadā ar vīru pārcēlās uz dzīvi Austrālijā. Melburnas priekšpilsētā Ziemeļblekbērnā (Blackburn North) viņi nopirka māju ar skaistu dārzu.

Taču, kad Latvija atguva neatkarību, 1995. gadā Juris ar ģimeni un māti pārcēlās uz Latviju, un Laima reizi gadā brauca viņus apciemot. Pēdējos gados gan vairs ne, tad Juris ar ģimeni ik gadu apciemoja Laimu. Pēdējo reizi šogad janvārī – februārī.

Sigurds Lindiņš nomira 2000. gadā. Laima viena turpināja dzīvot savā mājā, viņai patika neatkarība un tikai pēc kritiena un ievainojuma piekrita pārcelties uz dzīvi Latviešu Ciemā 2018. gada decembrī, kur arī aizvēra acis pēdējo reizi šī gada 16. augustā.

Sekoja Selgas ierunātie atvadu vārdi, pieminot, cik ļoti Laima mīlēja dabu un īpaši sēņošanu; cik jauks laiks kopā ar Laimu pavadīts dārzos, arī pie ugunskura, cik labprāt Laima cepa kartupeļu pankūkas. Pieminēja arī, ka Laima Latvijā lauza gūžu, par viņas laiku slimnīcā un lēno atveseļošanās laiku.

Sekoja studenšu korporācijas IMERIA Melburnas kopas seniores Anitas Andresones nolasītie atvadu vārdi no IMERIAS Anglijas kopas, pieminot cik ļoti aktīva Laima bija. Laimas pēdējo viesošanos Anglijas kopas pavasara Komeršā 2007. gadā Londonā, kur piedalījās arī 6 imerietes no Latvijas un Laimu apsveica 90 gadu jubilejā. Turpināja ar Laimas lielo aktivitāti Melburnas kopā, Laimas spējām visus pamācīt, uzjautrināt, piesaistīt, viņas labiem rakstiem IMERIAS ZIŅĀS.

Pieminēja arī virsdiriģenta Marisa Jansona viesošanos koncertā Melburnā HAMER HALL (agros 2000. gados), kad Laima ar Marisu tikās aizskatuvē pēc koncerta ar lielu draudzību un prieku.

Sekoja Roberts Brenners, kas nolasīja savas mātes atvadu vārdus (iespiesti iepriekšējā Latviešu Ciema avīzītē) un no savas puses vēl pielika nedaudz klāt: par Anglijā vienā laikā un pilsētā pavadītiem nedaudziem gadiem un parādīja trīs bildes: Baltu rozi – Jorkšīras apgabala simbols, kur atrodas Līdsas pilsēta un kur Laima nodzīvoja 42 gadus. Visilgākais laiks savā mūžā vienā vietā. Otra bilde – pūce, Līdsas pilsētas simbols – zinīgs, izveicīgs naktsputns – pēc dabas atgādina Laimu. Trešā bilde – posums – Laima ļoti mīlēja dzīvniekus un viņas mājās Austrālijā bija daudz un dažādi dzīvnieciņi, par kuriem Laima rūpējās. Lindiņi un Brenneri bija tuvi draugi un bieži satikās.

Tad Pēteris Saulītis nolasīja rakstiskus atvadu vārdus, ko atsūtīja Daugavas Vanagi: priekšnieks Jānis Kārkliņš, Daugavas Vanadžu vadītāja – Koidula Nemiro.

Latviešu Ciema pārvaldniece Ingrīda Houka (Hawke), kura pateicās par Laimas rakstiem Ciema Avīzītē un pieminēja Laimas 90. dzimšanas dienu 2012. gadā, kur toreiz Ingrīda bija sagatavojusi svētku galdu ar ceptu veselu lasi, ko vēlāk apzīmēja kā Laimas lasis un daudzām tortēm un Laimas norādījumiem, ka torte ēdama ar kūku dakšiņu, ne ar karoti. (Abām dzimšanas dienas vienā dienā – 22. janvārī. 2019. gadā dzimšanas dienas svinēja kopā Ciema Putnu istabā.)

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte – sūtīja personīgu vēsti, īpaši pieminot Laimas organizēšanas spējas un izdarību.

Noslēgumā Pēteris Saulītis vēl pieminēja Kabare de Rīga uzvedumu Latviešu Ciemā, kurā aktieri (arī Pēteris) attēloja Rīgu – 1930. gados. Kad Pēteris pēc uzveduma piegāja pie Laimas, ieraudzīja, ka viņai asaras acīs – izrāde viņu tā aizkustināja, īpaši Vērmaņa dārza ainas. Liekas viņa bija vienīgā no skatītājiem, kas to laiku Rīgā personīgi bija piedzīvojusi.

Tad noklausījāmies dziesmas Unforgettable atskaņojumu, ko bija iedziedājis Nat King Cole.

Pēc kopīgas lūgšanas ceremonija beidzās ar Latvian Voices iedziedātu Emīla Dārziņa Melanholisko valsi. Pa to laiku zārks, rotāts ar skaistiem baltiem un violetiem ziediem, lēni nogrima un tika aizsegts ar priekškaru.

Corona vīrusa aizlieguma dēļ kopējs bēru mielasts nevarēja notikt, un Pēteris ieteica visiem, kas piedalījās personīgi vai pārraidē, Laimas piemiņai pacelt glāzi.

Paldies par raženu mūžu un devumu sabiedrībai. Vēlam Laimai saldu dusu Dieva mierā.

Izvadītāju vārdā Eva Brennere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com