Vēstures lappuses...

Kanberā latvieši bija rūpējušies, lai iespaidīgi atzīmētu Latvijas valsts 40 gadu piemiņas atceri.

Pirmkārt, bija rīkota latvisko lietu izstāde Riverside Mākslas kluba telpās, pieejamas visiem kanberiešiem. Izstādes atbildīgā vadītāja S. Sapiete bija pielikusi lielas pūles un prasmi, lai izstāde labi izdotos. Arī tautieši bija atsaucīgi, izceldami no pūra lādes dibena visus savus dārgumus. Tā izstāde iznāca plaša un iespaidīga, piepildot visas kluba telpas ar apbrīnošanas vērtiem eksponātiem.

Izstādi atklāja Imigrācijas ministrijas pārstāvis, Rūpnieku kameras direktors R.W.Anderson's (Director of the Associated Chamber of Manufacturers of Australia and Member of the Federal Goverments Immigration Advisory Council, and representing the Minister for Immigration Mr A. Downer) ar pacilājošu runu, atzīmējot mūsu tautas un mantu vecumu un vērtīgumu ar Eiropas tradīcijām. Un, ka šai zemē – Austrālijā ir iespējams šīs tradīcijas turpināt. Pieminēja arī mūsu profesorus, kas strādā šejienes universitātēs, kā Dunsdorfu, Rozenaueru, Ābeli un Muižnieku. Savā runā Andersons arī pieminēja, ka šī izstāde ir rīkota Latvijas Valsts 40 gadu proklamēšanas piemiņai.

Pie atklāšanas bija klāt daudz prominentas personas no Kanberas, starp tiem parlamenta loceklis J. Fraser's, departamentu direktori, profesori un Nacionālās Universitātes zinātnieki no Petisanas Institūta un daudz sabiedrisku darbinieku. Neiztrūka arī avīžu un radiofona reportieri.

Vietējā laikrakstā bija garš apraksts par izstādi un latviešiem un izstādes uzņēmums. Radiofonā vairākas reizes tika minēta izstāde kā izcils sarīkojums. Noraidīja arī S. Sapietes un B. Kokles interviju par izstādi.

Izstāde ilga trīs dienas un bija ļoti labi apmeklēta. Arī ārzemju sūtniecību darbinieki bija to vidū.

Šī bija reize Kanberā, kad visvairāk ar atzinību tika minēts latviešu vārds.

Otrkārt, notika piemiņas akts YWCA's zālē. Savā runā viesis no Sidnejas P. Laiviņš pārstaigāja Latviju domās, kādu mēs redzētu tagad, ja nebūtu notikusi lielā katastrofa, un mēs būtu savās mājās. Viņš aicināja visus paturēt un kopt latviskumu.

Koncerta daļā viese – dziedātāja T. Savicka deva izteiksmīgu priekšnesumu. Arī A. Ruņģis ar savu dziedājumu iepriecināja. Žēl, ka viņš atstāj Kanberu.

Bija ieradušies arī igauņu un lietuviešu pārstāvji, kas nodeva sveicienus.

Svētdien baznīcā mācītājs P. Laiviņš noturēja svētku dievkalpojumu, ko kuplināja E. Lauce ar dziedāšanu un ērģeles – I. Pumpure.

Trīs dienas pacilātībā Kanberā tika svinēta Latvijas Valsts proklamēšanas piemiņa.

L.

PS Gadskārtējā pavasara puķu izstādē Kanberā mūsu tautiete M. Šteinberga saņēma „čempionu“ par visskaistāko rožu ziedu.

L.
1958.