Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Kādā valodā Dievs runā?“

Dieva mīļākā valoda

Laikraksts Latvietis Nr. 628, 2020. g. 16. dec.
Aldis Elberts -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Kādā valodā Dievs runā?“ Tas bija jautājums, ko jautāju Daugavas skolas bērniem pirmā Adventa sestdienas skolas rīta lūgšanā.

Pirmais bērns man gudri atbildēja: „Latiņu valodā.“ Teicu, ka tā bija laba atbilde. Skaidroju, kā pirms 500 gadiem šī bija izglītotā cilvēku valoda. Vairums cilvēki, kad gāja uz baznīcu, to vien būtu dzirdējuši, un neko no tā nesapratuši.

Viena meitene man atbildēja: „Latviešu valodā.“ Tā arī laba atbilde. Daži pat domā, ka debesīs būs speciāla vieta rezervēta latviešiem, kur tikai dzirdēs vai runās latviešu valodā.

Tad es jautāju: „Bet kas Dievam ir vismīļākā, visaugstākā valoda?“ Neviens tālāk neatbildēja. Es tad liku priekšā, ka ticības valoda Dievam vistuvākā. Kādēļ? Pierādi! Citēju no Bībeles pēdējās grāmatas. Tur Apustulis Jānis apraksta, ko viņš redzēja un dzirdēja debesīs. „Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un sauca skaņā balsī: „Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.““ (Jāņa Atklāsmē 7:9-10).

Bez ticības valodas cilvēks nevar šos vārdus saprast. Kaut Dievs saprot un runā visas valodas, tikai ticības valoda liek mums saprast un pazīt Dievu. Ebrejiem rakstīts: „Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šajās pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu.“ (1:1).

Vairums latvieši runā vismaz divas valodas. Ir teikts, cik dārgi un svētīgi tas ir, cik tas mums atver plašāku skatu uz pasauli, cik svarīgi mums tādēļ ir savas valodas regulāri lietot, un ne tikai skolā, kur saņemam atzīmes, bet savā ikdienā, citādi savu valodu varam pazaudēt.

Tā tas ir ar ticības valodu, un vēl vairāk. Cilvēki, kas nav mācījušies vai aizmirsuši ticības valodu, neprot ar Dievu sarunāties. Dieva vārdi ir viņiem kā sveša valoda, līdzīga kā grieķu valoda daudziem. Viņi varbūt runā ar Dievu; Dievs viņus saprot, bet ko Dievs viņiem saka? Ko Dievs grib viņiem teikt par pestīšanu, pēc nāves cerību, vai debesu valstību???

Cilvēks, kas neprot ticības valodu, šīs lietas nevar zināt vai saprast. Sliktākā gadījumā, bez ticības valodas, cilvēks vairs Dievu nepazīst vai pat Viņam netic. Šajā gadalaikā mums atkal iespēja atjaunot savu ticības valodu. „Tik ļoti Dievs pasauli (Tevi!) mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.“ (Jāņa ev. 3:16). Ticības valoda ir atslēga mums saprast un piedzīvot Dieva mīlestību, kura ir ticības valodas galamērķis.

Kristieši tādēļ svin Ziemassvētkus. Mēs ticam, ka lielākā dāvana, ko Dievs mums devis, ir Savu vienpiedzimušu Dēlu, Jēzu Kristu. Ticot Viņam, mēs esam saņēmuši ne tikai pestīšanu, bet jaunu valodu, ar kuru varam ar Viņu un citiem, kas šo valodu saprot, sarunāties. Lai Dievs palīdz, ka mēs šo ticības valodu pazīstam, novērtējam un tekoši runājam.

Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus jums visiem!

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com