Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Evas 90. dzimšanas dienas svinības

Īss stāsts par to, ko pasta balodītis nesen redzēja...

Laikraksts Latvietis Nr. 631, 2021. g. 6. janv.
Evas ģimene -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Svinības Latviešu ciema Sabiedriskajā namiņā. FOTO no Evas Brenneres personīgā arhīva.

Dzimšanas dienas svinības parkā. FOTO no Evas Brenneres personīgā arhīva.

Eva Brennere un Viktors Brenners. FOTO no Evas Brenneres personīgā arhīva.

Eva piedzima Rīgā, 1930. g. 11. novembrī, kas bija Lāčplēša diena, kad pa Rīgas ielām soļoja armija ar karogiem un orķestriem. Tauta gāja to skatīties, arī Evas ģimene... un Eva, kā bērns, nodomāja: Tas viss notiek, jo man ir dzimšanas diena.

Arī tagad, Austrālijā, to dienu atzīmē kā karā kritušo piemiņas diena, un katram pie krūtīm šīs dienas piemiņai ir piesprausta sarkana magonīte. Evas mazmeita Lāra kādreiz teica: Omi, kā var aizmirst Tavu dzimšanas dienu, ja tajā dienā katrs ir piespraudis sarkanu magonīti!

Un tā arī šogad pirmā sveicēja Evas 90. dzimšanas dienā plkst.9 no rīta atnesa noadītu sarkanu magonīti. Sekoja daudz citi apsveicēji ar ziediem un dāvanām. Bija arī daudzi apsveikumi pa telefonu, daži pat no ārzemēm.

Šogad korona vīrusa aizliegumi ļoti ierobežo tikšanos un svinības, un tādēļ tikai ģimenes 4 paaudzes (kopā 10 personas) svētdien, 15. novembrī, to parkā uzceltā teltī varēja atzīmēt. Taču ģimene nolēma, ka tik svarīgu dzīves notikumu nevar vienkārši palaist garām! Tādēļ ierobežotā skaitā tika izsūtīti ielūgumi uz slepenu masku balli. Kur? – Vēl nezin. Kad? – Tiks paziņots.

Pirmais solis uz mazliet lielākiem jubilejas svētkiem bija sperts.

Dažas nedēļas vēlāk, kad kovida noteikumi tika atviegloti, nolēma, ka mēģinās sarīkot svinības svētdien, 6. decembrī, uz zālāja blakus Ciema Sabiedriskajam namiņam. Laukums tika izmērīts, galdi un krēsli izlikti dažādos veidos, lai saprastu, kā varētu droši pie galdiem sasēdināt kādas 35 personas, ņemot vērā kovida noteikumus un vairums viesu dižo vecumu. Plāns bija labi un piemēroti izstrādāts, bet svinību dienas rītā laiks bija sagriezies vēss, stipri vējains un lietains. Labi, ka paspējām fiksi pārkārtot plānus un spējām sakārtot galdus pa Sabiedriskā nama telpām un balkonu, saskaņā ar premjera Dana noteikumiem.

Ģimenes rūķīši čakli strādāja, kur un kā tik vajadzēja, lai viss būtu gatavs līdz pulkstens vieniem, un tad turpināja gādāt par viesu labklājību visu pēcpusdienu. Paldies Robim, Rasmai, Viktoram, Ritai, Ingrīdai, Lārai un Krišam.

Kad viesi ieradās, tos piereģistrēja un viņiem nomērīja temperatūru. Tā kā svinības bija izsludinātas kā masku balle, katram viesim iedeva skaistu masku (pēc Venēcijas karnevāla modes).

Svinības iesākot, viesiem piedāvāja karstvīnu un pīrāgus, pēc tam garneļu kokteili un kā galveno ēdienu – latviešiem ierasto auksto galdu. Ģimenes rūķīši pienesa viesiem visus ēdienus un dzērienus, ievērojot kovida noteikumus. Kā visās labās latviešu ballītēs, bija arī dzīvā mūzika, kas pavairoja labo garastāvokli. Pēc pusdienām sekoja apsveikumu runas. Visi pieminēja, cik aktīvi Eva ir darbojusies latviešu sabiedrībā.

Tai skaitā vairāk nekā 30 gadus kā Melburnas Latviešu Biedrības valdes priekšsēde, vairāk nekā 15 gadus kā Sprīdīšu bērnu nometnes virssaimniece un vairāk nekā 10 gadus Latviešu Ciema valdē.

Nav brīnums, ka savā svinību ievada runā Viktors savu mammu nosauca par dižmammu. Gar Sabiedriskā nama sienām bija arī izliktas daudzas fotogrāfijas no Evas dzīves – no bērnības Latvijā, no jaunības Vācijā un no ģimenes dzīves Austrālijā. Vairākiem viesiem bija tādas pašās vai līdzīgas atmiņas, kas lika viņiem saldsērīgi pasmaidīt.

Pēc runām, ar šampāniešu glāzēm rokās, visi nodziedāja Evai Daudz baltu dieniņu un ķērās pie tortes, kliņģera, kafijas un stipriem dzērieniem, tai skaitā Spānijā ražotā šerija ar nosaukumu Eva Cream.

It kā ar to jau nepietiktu tādu gadu gājuma cilvēkiem! Nē! Tad vēl nedaudz uzdancoja – Līkuma deja, Plaukstiņu polka un Tūdaliņ tāgadiņ, pirms visi nostājās uz kopīgo fotografēšanos (ar un bez maskām). Toties, pēc tam bija laiks lēnām atvadīties un katram doties prom. Laimīgā kārtā, vairumam viesu nebija tālu ko iet, lai tiktu uz savām mājām. Bet, kas par brangu sajūtu par labi nosvinētiem svētkiem!

Tik atliek vēl pateikt lielu paldies Vilmai un Ērikai, kuras gādāja par viesu vēderiem, Viktoram un Ritai par ausu mielošanu un pēdu izkustināšanu, Robim par acu un atmiņu kustināšanu (Evas dzīves fotomontāžu) un Latviešu Ciema vadībai par atļauju svinību rīkošanai tā, kā bija vislabāk.

Eva vēl nedēļām ilgi baudīs atmiņas par šo dienu un klusi pie sevis teiks: paldies, paldies, paldies – visiem viesiem par labu garastāvokli, labiem vēlējumiem, ziediem un dāvanām.

Evas ģimene
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com