„Dzintariņš“ – „Dzintaros“!!!

Palielināt / Enlarge

Ģimenes nometnes dalībnieki. FOTO Zanda Šulca.

Palielināt / Enlarge

Dažādu veidu kliņģeri. FOTO Zanda Šulca.

Palielināt / Enlarge

Nodarbības ar mālu. FOTO Zanda Šulca.

Adelaidē Jaunais gads ir iesācies ar radošu un priekpilnu ģimeņu nometni Dzintariņš. Piecpadsmit ģimenes no 7.-11. janvārim pulcējās Dzintaros, lai stiprinātu draudzības un pavadītu laiku latviskā garā. Dažas ģimenes varēja piedalīties tikai vienu dienu, dažas divas, bet ikviens bija priecīgs par iespēju pabūt kopā un apgūt ko jaunu. Galvenais noteikums bija, ka uz nodarbību jāierodas visai ģimenei kopā vai jābūt vismaz vienam vecākam kopā ar bērnu. Rītos vilkām sarkanbaltsarkano karogu un dziedājām Dievs, svētī Latviju!, lai atcerētos, kāpēc mēs esam šeit un kas mūs visus vieno.

Šogad Covid-19 dēļ nenotika Annas Ziedares Vasaras Vidusskola, bet vieta jau nevar palikt tukša, tāpēc Adelaides Latviešu skolas saime rīkojās. Pasakāmies Dzintaru valdei par iespēju šo nometni rīkot. Paldies sakām arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par finansiālu atbalstu, nodarbību materiālu iegādei un citu izdevumu segšanai.

Ideja par nometni virmoja gaisā, bet likās ka Covid-19 apstākļos būs grūti to īsā laikā noorganizēt. Galvenais stūrakmeni bija Irēna Šulca, kura pieteicās par pavāru. Ja vēderi pilni, tad visi priecīgi. Mūsu skolas priekšsēde Daila Mohr izveidoja pieteikšanās anketas, un tad jau viss ripoja savu gaitu.

Nometnes dalībniekiem tika paralēli piedāvātas nodarbības ar mālu, ādas apstrādes nodarbības, aušana, kliņģera cepšana, latvisko spēļu pēcpusdiena (Tautas bumba, Pēdējais pāris šķiras, Gurķis u.c.), auduma apdruka un āra nodarbības. Katrs varēja izvēlēties, kuras nodarbības vēlas apmeklēt. Karstākajā dienā, kad gaisa temperatūra sasniedza 34°C, notika ūdens cīņas ar švammēm, par ko īpaši priecājās mazākie nometnes dalībnieki.

Liels prieks bija latvisko spēļu un rotaļu skolotājai Zandai, kas bērniem iemācīja spēli ar bumbu, ko Latvijā visi spēlēja daudzdzīvokļu māju pagalmos un ciematos – Gurķis. Tā iepatikās tik ļoti, ka Zandai jau vakariņu laikā tika prasīts, vai šovakar atkal spēlēsim Gurķi? Tātad, Gurķis bija aktuāls vairākus vakarus pēc kārtas un tika spēlēts līdz iestājās tumsa, jo, ja bumba ieripoja krūmos, to tumsas dēļ bija grūti atrast.

Zanda arī dalījās noslēpumā, kā pagatavot garšīgo un bagātīgo svētku kliņģeri. Galvenais noslēpums esot neskopoties ar pildījumu, jo tas taču esot svētku ēdiens. Visiem nodarbības dalībniekiem bija jāpieliek roka sava kliņģera vai kliņģerīša veidošanā. Virtuve smaržoja, un vēlāk visiem bija iespēja to nogaršot.

Māla un auduma apdrukas nodarbību vadīja Daila. Visiem bija prieks darboties, jo vēlamo rezultātu varēja sasniegt īsā laikā, un kāds jau tajā pašā dienā vilka mugurā jauno T-kreklu, ko pats apdrukājis ar latviskiem rakstiem vai dabas veltēm.

Uzmini nu, kura bija visskaļākā nodarbība? Dziedāšana? Nē, ādas apstrādes nodarbība! To vadīja Chris Mohr un Dainis Skābe. Viņi lika visiem cītīgi vicināt āmurīšus, lai tiktu pie vēlamajiem rakstiem uz savām rokassprādzēm vai glāžu paliktņiem. Vismeditatīvākā bija aušana, kur dalībnieki tika pie uzaustām rokas sprādzītēm; paldies Lilitai Daenke par to.

Mazajiem un radošajiem paralēli bija iespēja apgleznot vai apzīmēt akmeņus, putnu būrīšus vai koka zīmes. Visi atrada ko darīt un papildus tam baudīja Dzintaru kalna skaistos dabas skatus, skaļās putnu dziesmas, ķenguru apciemojumus un krāšņos saulrietus (tie tiešām ir dārgas gleznas vērti!).

Ceram, ka drīzā nākotnē atkal varēsim pulcēties, kādā radošā nometnē un ielūgt ciemiņus no citām pavalstīm. Liels paldies ik vienam, kurš pielika pūles, lai nometne notiktu. Īpašs paldies Dailai par dalībnieku informācijas koordinēšanu.

Mārīte Rumpe
Adelaides Latviešu skolas pārzine
Laikrakstam „Latvietis“