Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Cik vēl „biroju“ mums noderētu?

Laikraksts Latvietis Nr. 635, 2021. g. 3. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Jaunākās ziņas no Covid-19 frontes Latvijā ir jaunā „Vakcinācijas projekta biroja“ izveidošana. 416 pretendenti pieteicās uz piecām ārkārtīgi labi apmaksātām darba vietām. Biroju vadīs bijusī Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Eva Juhņeviča, un viņas komandā vēl ir „vakcinācijas procesa koordinators“ Pēteris Rimšs, „komunikācijas koordinatore“ Ieva Stūre, „informācijas tehnoloģiju koordinators“ Māris Dreimanis, un „loģistikas koordinators“ Armīns Kalniņš. Katram darbiniekam jaunizveidotajā birojā alga ir 3,5 līdz 4,5 reizes tik liela kā vidējā alga Latvijā.

Birojs ar vienu vadītāju un četriem „koordinatoriem“. Uzreiz rodas daudzi jautājumi, sākot jau ar šādu – kas tad līdz šim vadīja vakcinācijas projektu? Konkrētās vakcīnas pasūtītas, vakcinācija iet jau pilnā sparā. Projekta mērogi bija sen skaidri, un, cerams, ka plāni šāda veida masu vakcinācijā arī ir bijuši sen izstrādāti. Pandēmijas iespēja jau bija zināma pirms daudziem gadiem.

Pašai Covid-19 apkarošanai ļoti derētu kāds komunikācijas koordinators. Autoritatīva informācija ir grūti atrodama. Vai tāpēc vēl daudzi netic, ka vīruss ir īsts, un ka slimnīcas drīz netiks galā ar Covid slimniekiem?

Veselības ministrija ziņo: „Slimnīcu novērojumi arī liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvību vidējā vecuma grupā jeb 30-60 gadus veco pacientu grupā. Diemžēl pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem, dzīvību glābt visbiežāk neizdodas. Tāpat slimnīcās atgriežas pacienti ar atkārtotu slimības saasinājumu.“ Lasām, ka mirst divdesmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki. Ministrija brīdina: „Ja saslimstība ar Covid-19 atsāks pieaugt, slimnīcās būs jāsāk īstenot „kara medicīna““.

Situācija ir drūma, un ierobežojumi nav nesuši tādus rezultātus, uz kādiem bija cerēts. Bet skaidrojumi netiek sniegti. Dažreiz liekas, ka tiek spriedelēts bez nopietna zinātniska pamata, un ar bailēm, ka vajadzīgos ierobežojums neievērotu, ja tos arī ieviestu.

„Zinātniskai pamats“, protams, nenozīmē neiespējamo vai neētisko eksperimentu veikšanu. Piemēram, slēgt visu satiksmi pār Daugavu, un tad kreisā krastā ļaut visu tirdzniecību, bet labajā krastā paturēt ierobežojumus. „Zinātniskais pamats“ ir loģiskā domāšana un aprēķini, ņemot vērā visu līdz šim atklāto. Šajos aprēķinos obligāti jāņem vērā nelabvēlīgās ekonomiskās sekas gan valstij, gan indivīdiem, un kā tās var mazināt.

Cik vēl citās jomās mums noderētu „Vakcinācijas projekta biroja“ analogi?

GN
2021. g. 3. februārī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com