Eiropas datu aizsardzības diena

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tiekas ar Datu valsts inspekcijas direktori Jekaterinu Macuku. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tiekas ar Datu valsts inspekcijas direktori Jekaterinu Macuku. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits šodien Eiropas datu aizsardzības dienā tiešsaistē tikās ar Datu valsts inspekcijas direktori Jekaterinu Macuku, pārrunājot aktuālos datu aizsardzības politikas jautājumus Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ietvaros, kā arī iestādes stratēģisko lomu valsts turpmākās digitalizācijas procesā un sabiedrības datu aizsardzībā.

„Jūsu iestādei ir stratēģiska pozīcija, ņemot vērā, ka arvien vairāk digitalizējam mūsu valsts dzīvi. Datu aizsardzība līdzīgi kā vides aizsardzība senāk netika augstu vērtēta, taču tagad sabiedrības apziņā šie temati ieņem svarīgu vietu,“ uzsvēra E. Levits.

Valsts prezidents atzīmēja, ka, personas profilam un datiem digitālajā vidē kļūstot plaši pieejamiem, pastāv augsts risks iespējamām manipulācijām ar cilvēka viedokli, viņa uzvedības modeli, tai skaitā, iespaidojot cilvēka izvēli vēlēšanās. „Šāds rezultāts nav savienojams ar demokrātijas principiem. Tas apdraud cilvēka iekšējo brīvību, tāpēc datu aizsardzība ir jāskata plašākā demokrātiskas valsts digitālās politikas kontekstā,“ sacīja E. Levits.

J. Macuka uzsvēra, ka Datu valsts inspekcija kā vienu no savas darbības svarīgiem virzieniem uzskata sabiedrības izglītošanu par datu vērtību, kam bija veltīta arī nesenā komunikācijas kampaņa. „Cilvēki arvien vairāk sāk apzināties savu datu vērtību. Taču joprojām ir svarīgi par to atgādināt un izglītot cilvēkus par iespējamajiem riskiem, piemēram, sociālajos tīklos nododot pārmērīgi daudz personīgo datu lielo kompāniju rīcībā vai vispārējai apskatei.“

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešams radīt visaptverošu digitālo politiku, kas nebūtu vienkārši dažādu nozaru digitalizācijas procesa apraksts, bet bāzētos uz pamatprincipiem, ko var piemērot dažādās situācijās un kas veidotu kopīgu skatu uz valsts digitālo nākotni, ietverot ētikas, demokrātijas un cilvēka privātuma principus.

Abas puses pārrunāja nepieciešamo grozījumu aspektus nacionālajā datu aizsardzības normatīvajā ietvarā. J. Macuka pievērsa uzmanību tam, ka Latvijā būtu jāuzsāk publiski diskutēt par tīmekļvietnēm un pārkāpumu novēršanas iespējām un soda mēriem nopludinātu datu gadījumā. Tāpat pandēmijas laikā ir novērojams, ka pastāv valsts vai pašvaldību sektora tendence pārāk plaši pieprasīt personu datus, kas ne vienmēr attaisno konkrētu datu pieprasījumu. Tajā pašā laikā pozitīvi tika novērtēta valsts un privātā sektora kopīgi radītā lietotne „Apturi COVID“, kurā ir ievērots nepieciešamais līdzsvars starp datu uzkrāšanu un konkrētas personas datu aizsardzību.

Tika apspriesti Latvijas pozīciju formulēšanas aspekti kopējā Eiropas Savienības debatē par jaunajiem priekšlikumiem ES digitālajam tirgum.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
28.01.2021.