Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Palielināt / Enlarge

LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiešsaistē piedalās ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Palielināt / Enlarge

LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiešsaistē piedalās ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs. FOTO Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

Šī ir pirmā reize Latvijas parlamentārisma vēsturē, kad ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates notiek attālināti. Un savā ziņā tas ir simboliski, ka Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas simtās gadadienas svētku nedēļā tiekamies digitāli, vienlaikus sākot Latvijas diplomātijas otro gadsimtu.

Šajās dienās mēs atzīmējam simto gadskārtu kopš 1921. gada 26. janvāra, kad Latvija tika starptautiski atzīta de iure. Toreiz, lai izcīnītu valsts neatkarību, Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu, pārfrāzējot pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdus, bija nepieciešami gan ieroči, gan cilvēku upuri, bet jaunajam ārlietu dienestam bija tikai divi ieroči: spalvas kāts un intelekts. Un mēs to panācām – mūsu valsts starptautisko atzīšanu de iure!

Vēsture ir labākais skolotājs. Latvijas valsts izveide un starptautiskā atzīšana. Tās okupācija un nepārtrauktības idejas uzturēšana. Neatkarības atjaunošana un reintegrācija starptautiskajā sabiedrībā tikai vēlreiz nostiprina pārliecību par Latvijas diplomātijas uzdevumu un virsmērķi šajā gadsimtā – mūsu valsts neatkarības un drošības nodrošināšanu.

Dzejniekam Ojāram Vācietim pieder vārdi:

„Man ir smeldzīga, smeldzīga nojauta,
ka tā pasaule, kuru es dzīvoju,
var daudz ātrāk par tavu būt nojaukta.“

Arī šobrīd, simts gadus pēc Latvijas valsts de iure starptautiskās atzīšanas, situācija pasaulē ir sakarsēta. Demokrātisko kārtību, kas palīdzēja nodibināt un pēc tam atjaunot Latvijas valsti, šobrīd, tāpat kā tolaik, apdraud autoritāri impēriskas ideoloģijas, kura balstās uz spēka un ietekmes sfēru filozofiju, izplatība.

Gan Eiropā, gan Āzijā līdzīgi kā pagājušā gadsimta 20. un 30. gados sevi piesaka revizionistiskas lielvaras, savukārt tradicionālajos liberālās demokrātijas balstos pieaug izolacionisma tendences.

Latvijas ārpolitikas formula ir vienlaikus gan vienkārša, gan kompleksa: analizēt globālo starptautisko vidi, definēt savas intereses un tad savienot tās ar savām iespējām. Latvijas un tai līdzīgo valstu pieredze liecina – globālajā politikā ir jāizvēlas prioritātes, uz tām ir jāfokusējas. Par tām ir jābūt gatavam maksāt un tās aizstāvēt.

Pieredze rāda, ka vēsture attīstās cikliski. Gan starpkaru posmā, gan arī tagad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu neatkarība un brīvība vispirms ir pašu atbildība. Tāpēc Latvijas ārpolitikas DNS ir starptautiskajā tiesiskumā un starptautiskajās organizācijās balstītā kārtībā. Mūsu galvenais izaicinājums ir revizionistiskas valstis, kas vienmēr centušās graut šādu kārtību gan politiski, gan ideoloģiski, gan militāri. Bet tam klāt nāk arī mūsdienu izaicinājumi, kad mirklīgu sajūtu dēļ daļa sabiedrības ir gatava atteikties no svarīgākajiem pamatprincipiem un vērtībām.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs esam pabeiguši savu politisko, institucionālo un juridisko integrāciju Rietumu pasaulē. Taču visai Latvijas sabiedrībai ir daudz vēl jādara, lai mēs paši mentāli integrētos eiropeiskajā domāšanas modelī, kā arī veicinātu pasaules izpratni par Latviju kā daļu no Eiropas. Tas ir ne tikai naratīvs par mūsu vēsturi, tas ir arī stāsts par nākotnes ceļu.

Daudzas tiesības, kuras tagad baudām un uzskatām par pašsaprotamām, ir ilga un grūta Apvienoto Nāciju Organizācijas darba rezultāts. 1954. gadā viens no izcilākajiem ANO ģenerālsekretāriem Dāgs Hammaršelds ir sacījis: „ANO tika radīta, nevis lai ievestu cilvēci debesīs, bet gan paglābtu to no elles.“ Latvija ir piedzīvojusi okupāciju un totalitārus režīmus, tādēļ ANO sistēma kopumā un valsts dalība tajā mums ir būtiska. Latvija kā pilntiesīga dalībvalsts šajā globālajā starptautiskajā organizācijā jau 30 gadus ir spējusi skaidri demonstrēt starptautiskajai sabiedrībai, ka esam rietumnieciska, demokrātiska valsts, kas ievēro cilvēktiesības, un vienlaikus iestājas par demokrātisko vērtību ievērošanu pasaulē.

Aizvadītajā gadā jau debatējām par Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusu 2025. gada vēlēšanās. Kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, diplomātiem esam strādājuši pie mūsu prioritātēm un kampaņas. Šogad un nākamajos gados šis darbs turpināsies. Mūsu prioritātes šajā kampaņā būs tiesiskums starptautiskajās attiecībās, digitālā politika un klimata pārmaiņas.

Tādēļ būtiska nozīme ir un būs Latvijas iekšējam spēkam – aktīvam sabiedrības, nevalstisko organizāciju viedoklim un līdzdalībai valsts pārvaldes un visos sociālekonomiskajos un politiskajos procesos.

Cīņa ar globālo Covid-19 pandēmiju un tās izraisītajām sekām ekonomikā, populisma uzplūdi daudzviet pasaulē, pēc Brexit Eiropas Savienība apliecina, ka Latvijas diplomātijai būs jāturpina pildīt arī galvenais uzdevums – valsts neatkarības saglabāšana un nostiprināšana ļoti mainīgos apstākļos.

Covid-19 pandēmija atstāja lielu un vēl līdz galam neapjaustu ietekmi uz pasauli 2020. gadā, un turpinās ietekmēt pasauli arī šogad – gan veselības situāciju, gan personu, preču un pakalpojumu pārvietošanos, gan digitālo risinājumu aizvien plašāku izmantošanu visās dzīves jomās. Tomēr pandēmija nav mazinājusi nepieciešamību strādāt arī ar jautājumiem, kas pastāvēja pirms Covid-19 pandēmijas un turpināsies arī pēc vīrusa savaldīšanas.

Joprojām būs svarīgi vērsties pret mēģinājumiem ļodzīt starptautiskajās tiesībās balstīto sistēmu.

Joprojām būs jāvēršas pret tradicionāliem draudiem valstu un reģionu drošībai.

Joprojām būs jābūt gataviem reaģēt uz jauniem apdraudējumiem – arī tādiem, kurus šobrīd mēs nevaram pat prognozēt.

Būt brīvam, nozīmē būt modram. Latvija ir iekļāvusies līdzīgi domājošu valstu saimē, un varam paļauties uz saviem sabiedrotajiem un sadarbības partneriem, kopīgi rīkojoties un kopīgi reaģējot uz jauniem un veciem izaicinājumiem, balstoties uz kopīgām vērtībām.

Pērn Covid-19 pandēmijas globālā krīze ir kļuvusi arī par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta izturības testu, tā spēju un prasmju pārbaudi. Latvijas valsts vēsturē notika lielākā tautiešu repatriācija – primāri tā tika nodrošināta Latvijas valstspiederīgajiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, kuriem atrašanās ārvalstī nebija iespējama. Vēlos ilustrēt tikai dažus skaitļus. 2020. gada pirmajā pusgadā mūsu Konsulārais dienests apkalpoja nepilnus četrdesmit četrus tūkstošus zvanu, martā sasniedzot pat vairāk nekā četrpadsmit tūkstošus iezvanu vienas diennakts laikā. Tāpat martā un aprīlī tika saņemti ap desmit tūkstošiem e-pasta vēstuļu. Vēlos pateikt paldies visam Latvijas ārlietu dienestam: diplomātiem un konsulārā dienesta darbiniekiem, kuri šajos apstākļos joprojām spēj rod efektīvus, radošus, inovatīvus un digitālus risinājumus, lai operatīvi sniegtu palīdzību mūsu Latvijas valstpiederīgajiem visā plašajā pasaulē. Paldies jums par darbu!

Visa Latvijas ārlietu dienesta vārdā vēlos arī teikt lielu paldies par līdzšinējo un ciešo sadarbību Valsts prezidentam, Saeimai, īpaši Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijām. Tāpat kolēģiem valdībā, valsts un pašvaldību institūcijām un visām nevalstiskajām organizācijām.

Kolēģi!

Šī gada sākumā iniciēsim diskusiju par Latvijas ārpolitikas scenārijiem eiroatlantiskās telpas ietvaros 2030. gadam. Ņemot vērā strauji mainīgo starptautisko vidi un nepieciešamību sistematizēt riskus un iespējamos sociālās un politiskās vides ceļus, Ārlietu ministrija aizvadītajā gadā sadarbībā ar ekspertiem, ārpolitikas un drošības politikas pētniecības centriem un akadēmisko vidi modelēja alternatīvus starptautiskās politikas attīstības virzienus tuvākajai desmitgadei un Latvijas ārpolitiskos virzienus, atbildot uz tiem. Diskusija par scenārijiem būs radoša un tā dos iespēju izvērtēt uz nākotni vērstu kopskatu uz optimistiskiem, pesimistiskiem un mēreniem attīstības virzieniem, kas nav utopiski, saglabā vidēju vai augstu ticamības pakāpi un vienlaikus var būt nekomfortabli. Tā būs arī iespēja nodefinēt un paust savas bažas un iezīmēt rīcības modeļus.

Dāmas un kungi!

Latvijas interesēs ir Eiropas Savienība, kas balstīta demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību konceptā. Tikai aktīvi atbalstot un nostiprinot šādas iniciatīvas, mēs varam ietekmēt kopīgus Eiropas procesus, nodrošināt savas intereses un līdz ar to arī stiprināt paši sevi. Pasaules polarizācija un viedokļu atšķirības starp ASV, Eiropu, Krieviju un Ķīnu tomēr var nākt ar jaunām dilemmām. Viens gan ir skaidrs – Latvijai jāturpina būt tai valstij, kas stiprina gan Eiropu, gan transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu.

Pērn pēc ļoti grūtām sarunām tika pieņemts Eiropas Savienības Daudzgadu budžets. Sarunas par Daudzgadu budžetu vienmēr ir sarežģītas, bet šoreiz, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos, jaunu prioritāšu parādīšanos, kā arī ar tiesiskuma jautājumiem, tās bija īpašas.

Rezultāts Latvijai ir ļoti labs. Tuvāko septiņu gadu laikā Latvija no Eiropas Savienības saņems gandrīz 10,5 miljardus eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo septiņu gadu periodu. Papildus vēl varēsim aizņemties ap 2.5 miljardus eiro uz izdevīgiem nosacījumiem. No šiem līdzekļiem gandrīz pieci miljardi eiro var tikt ieguldīti tieši ekonomikas atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Vienlaikus būtiski tiks stiprināts pamats Latvijas tālākai izaugsmei, kas balstīsies uz klimatam draudzīgāku ekonomiku un digitalizāciju.

Latvija arvien skaļāk piesaka sevi kā valsti, kas vēlas attīstīt klimata neitrālu ekonomiku. Pērn pieņemtais Eiropas Zaļais kurss un tajā atrunātie klimata mērķi iezīmē jaunu pavērsienu mūsdienu Eiropas politiskajā domāšanā.

No Eiropas Savienības Atveseļošanās instrumenta dalībvalstīm vismaz 37% ir jāatvēl cīņai pret klimata pārmaiņām. Ko tas nozīmē praksē? Ar Eiropas Savienības zaļā kursa un jaunās atveseļošanās pakotnē ietilpstošajiem grantiem būs iespējams vēl vairāk mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un veicināt ilgtspējīgu enerģētisko politiku.

Svarīgi, lai Eiropas Savienības investīcijas ir mērķtiecīgas un atbilstošas valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajai attīstībai un darba produktivitātes celšanai. Izglītība, zinātne un pētniecība noteikti ir jomas, kuras ir svarīgas Latvijas nākotnei.

Pagājušajā gadā Austrumu kaimiņu reģionā notika vairāki satricinājumi, tai skaitā vardarbīga protestu apspiešana un represijas pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā pēc falsificētajām prezidentu vēlēšanām, kā arī militārā eskalācija Kalnu Karabahas reģionā. Ņemot vērā šos notikumus reģionā, jādomā jaunus un ilgtermiņa sadarbības mērķus ar sešām partnervalstīm Austrumu partnerības politikas formātā. Tāpēc uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams padziļināt sadarbību ar trim asociētajām partnervalstīm – Ukrainu, Gruziju, Moldovu, kas vēlas ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību. Eiropas politikai attiecībā uz šīm partnervalstīm ir jāturpina balstīties uz demokrātijas un likuma varas principu stiprināšanu, atbalstu reformu progresam, kā arī uz atbalstu partnervalstu teritoriālai integritātei un suverenitātei.

Kolēģi!

Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības un attiecības ar to vairs nebūs tik ciešas kā līdz šim. Jau no pirmā janvāra uz Apvienoto Karalisti attiecas citi noteikumi ne tikai uzņēmējiem, bet arī privātpersonām. Mainās ceļošanas, pasta sūtījumu, mobilo pakalpojumu izmantošanas un cita veida noteikumi. Piemēram, darba un studiju uzsākšanai Apvienotajā Karalistē ir nepieciešama vīza.

Panāktā Eiropas Savienības – Apvienotās Karalistes vienošanās par tirdzniecības attiecībām un sociālās drošības koordināciju ļauj veidot ciešas un visaptverošas attiecības arī nākotnē.

Lai gan daudzus praktiskus jautājumus saistībā ar Brexit sekām risināsim vēl ilgu laiku, īpaši jāuzsver, ka Apvienotā Karaliste ir un paliek Latvijai uzticams partneris un sabiedrotais. Mūsu uzdevums ir padziļināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, transatlantiskajā kopienā un globāli.

Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi Trīs jūru iniciatīvas nozīme Baltijas, Adrijas un Melnās jūras reģionā. Aukstā kara gados šis reģions tika atmests atpakaļ savā attīstībā, infrastruktūra un ekonomika tika noplicinātas.

Trīs jūru iniciatīva rada labākus priekšnosacījumus reģiona drošībai un dod papildus iespējas izlīdzināt un mazināt atšķirības Eiropas transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras kvalitātē.

Īpaši svarīgi, lai jaunā ASV administrācija turpina iesaistīties šajā iniciatīvā, kas ir būtiska visam reģionam. Latvija kopš 2018. gada ir devusi būtisku pienesumu Investīciju fonda izveidē un pērn tika oficiāli apstiprināts lēmums par Latvijas ieguldījumu Investīciju fondā. Turpmāk ir svarīgi panākt, lai sarunās ar Investīciju fondu tiek apstiprināti Latvijas un reģiona izaugsmi veicinoši infrastruktūras projekti transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā.

Godātie klātesošie!

Latvija ir atbildīga NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas dalībniece. Pašlaik Baltijas valstu teritorijā dislocēti karavīri no deviņpadsmit NATO dalībvalstīm, kas skaidri parāda Alianses apņemšanos rūpēties par visu savu dalībvalstu drošību. Vēlos īpašu paldies sacīt mūsu Kanādas draugiem un sabiedrotajiem, kuri turpina NATO ietvarnācijas pienākumu pildīšanu Latvijā – tas ļoti ir spēcīgs signāls atturēšanai un solidaritātei.

Šogad Latvijas aizsardzības izdevumi veido 2,3% no iekšzemes kopprodukta. Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāturpina investēt savā aizsardzībā, tostarp savu kā NATO dalībvalsts spēju stiprināšanā un pilnveidošanā gan uz sauszemes, gan gaisā, gan jūrā. Tas vienlaikus nozīmē paplašinātu ekspertīzi un rīcību arī kiberdrošības jomā un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, solidāru rīcību, piedaloties starptautiskajās operācijās, valsts iekšējās stabilitātes, kā arī imunitātes pret ārējiem hibrīddraudiem nodrošināšanu.

Šogad diplomātiem būs jāstrādā arī pie Alianses politiskās vienotības stiprināšanas. Strauji mainīgajā pasaulē tas ir nemitīgs darbs. Lai esošajām aizsardzības spējām krīzes situācijā būtu nozīme, jābūt ne tikai politiskai gatavībai tās izmantot. Jābūt arī vienotai draudu uztverei Aliansē un sabiedroto kopīgam redzējumam par stratēģisko un taktisko rīcību un resursu pārdales prioritātēm. Šajā kontekstā turpināsies diskusija par NATO 2030, kas ir nākotnes ideju process, tādējādi sniedzot ieguldījumu jaunas Alianses stratēģiskās koncepcijas veidošanā.

Vienlaikus šogad būs jārunā arī par Eiropas Savienības spēju pielāgoties globālajiem drošības izaicinājumiem. Šie centieni nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu par Eiropas Savienības mērķi kļūt militāri autonomai un dublēt NATO funkcijas, kas tādējādi iespaidotu arī transatlantisko vienotību. Mēs esam piesardzīgi par stratēģiskās autonomijas izvirzīšanu par centrālo vadmotīvu Eiropas aizsardzībā un militārajā sadarbībā. Primāri ir jāstiprina stratēģiskā autonomija tādās kritiski svarīgās nozarēs, kurās Covid-19 krīze izgaismojusi Eiropas Savienības vājos punktus, piemēram, daudz operatīvāka dalībvalstu koordinācija krīzes situācijās, industriālas kapacitātes un kritiskās infrastruktūras aizsardzība.

Starptautiski aizvien vairāk palielinās Arktikas reģiona nozīme un valstu stratēģiskā interese par to. Aktuālo jautājumu loks aptver gan drošību, klimatu un ekoloģiju, gan ekonomiskos un politiskos jautājumus. Arktika ir kļuvusi arī par daļu no Latvijas ārpolitiskās dienaskārtības dialogā ar partneriem Baltijas jūras un Arktikas reģionā. Ņemot vērā pieaugošo fokusu uz reģionu, arī Latvijas interesēs ir Arktikas ilgtspējīga un mierīga attīstība, kas ir balstīta starptautiskajā sadarbībā. Tādēļ Latvija gatavos pieteikumu novērotājvalsts statusa iegūšanai Arktikas padomē, kas ir ietekmīgs domapmaiņas un starptautiskās sadarbības forums.

Dāmas un kungi!

Pašlaik mēs Amerikas Savienoto Valstu sabiedrībā, tās politikā un arī ārpolitiskā vērojam dinamiskus procesus. Neatkarīgi no ASV administrāciju maiņas, Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij ir jāturpina cieši sadarboties ar mūsu transatlantisko partneri – ASV. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka līdzīgi domājošām valstīm ir jābūt vienotām un principiālām jautājumos, kas saistīti ar mūsu kopīgām vērtībām un drošību tās plašākā izpratnē.

Kopā ar ASV gan NATO ietvaros, gan Eiropas Savienības līmenī būs jāspēj vienoties par transatlantisko sadarbību iepretim Ķīnai un Krievijai.

Kolēģi!

Ķīna ir strauji augoša vara ar lielām ambīcijām un ambiciozu ārpolitiku. Ķīna sevi redz kā globālu lielvaru ar ekonomisku autonomiju un izteiktām interesēm to stiprināt. Problēma ir arī Ķīnas vērtīborientācijā – izpratnē par tiesiskumu, tās demokrātijas principiem, normām un vērtībām. Ķīnas interešu zona ir ne tikai Dienvidķīnas jūra vai Honkonga, bet lielākā daļa pasaules, tai skaitā Āfrika un arī Eiropa. Ķīna jau tagad ir otra lielākā pasaules ekonomika un tās tautsaimniecība turpina strauji augt. Ja tā turpināsies, šīs desmitgades beigās Ķīna būs lielākā pasaules ekonomika.

Attiecībā uz Eiropu mēs redzam Ķīnas stratēģiju, kura ietver inovatīvu un stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārņemšanu vai vismaz iesaistīšanos tajos ar mērķi iegūt kontroli un zināšanas ekonomiskās neatkarības stiprināšanai.

Eiropai jāattīsta stratēģija un autonomie instrumenti savu politisko un ekonomisko interešu aizstāvēšanai. Viens no šādiem instrumentiem, kas jau ir uzsācis darbību praksē, ir ārvalstu investīciju skrīnēšanas mehānisms. Ir izveidots sadarbības mehānisms informācijas apmaiņai par ārvalstu investīcijām un to iespējamo pārrobežu ietekmi uz citu dalībvalstu drošību un Eiropas Savienības interešu projektiem.

Ekselences!

Viens no galvenajiem jautājumiem starptautiskajās attiecībās šodien ir cīņa par vērtībām un ietekmi digitālajā pasaulē. Pandēmijas apstākļos maldinošas un viltus ziņas un naida runa izplatās ātrāk nekā vīruss. Reālajā pasaulē tas rada arvien lielāku sabiedrības un starptautiskās kārtības destabilizācijas, vardarbības un karu riskus.

Dezinformācija ir ilgtermiņa drauds demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ gan nacionālo valstu, gan starptautisko institūciju līmenī ir jāvelta spēki mērķtiecīgai dezinformācijas apkarošanai. Tai ir jābūt katras demokrātiskas valsts digitālās politikas prioritātei šajā jomā.

Ilgu laiku globālās platformas nerīkojās, lai novērstu viltu ziņu izplatību. Diemžēl tam ir globālas sekas. Uzskatāms piemērs ir citu valstu iejaukšanās vēlēšanās un referendumos vai nemiera un naidīguma kurināšana sabiedrībā.

Sociālie tīkli līdz šim attīstījās kā privātie uzņēmumi, kuru galvenais uzdevums bija gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Arvien vairāk cilvēkiem izmantojot šīs platformas bez regulējuma, kāds pastāv tradicionālo mediju jomā, attīstījās dezinformācija un viltus ziņas, manipulācija ar sabiedrību un politiskajiem procesiem. Šobrīd līdz ar notikumiem ASV esam nonākuši pie otras galējības – diskutabla satura cenzēšanas bez saprotama regulējuma. Ir skaidrs, kas mums ir nepieciešams atrast tādu sociālo mediju regulējumu, kas ievēro atbildīgu vārda brīvību. Mēs strādāsim ar šiem jautājumiem gan Eiropas Savienības, gan citu organizāciju līmenī.

Gan pašu mājās, gan Eiropas Savienības un NATO līmenī ir jārod rīcības mehānisms, tostarp likumdošanas regulējumus, lai nepieļautu, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai. Vienlaikus ir jāatrod līdzsvars starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību. Tas nav viegls uzdevums, taču tas ir visas sabiedrības informatīvās veselības un valsts drošības jautājums.

Vienlaikus nav ļaunuma bez labuma, jo par spīti pandēmijai, ir palielinājusies sabiedrības medijpratība. Tādēļ gan Latvijā, gan Eiropas Savienībai kopumā ir vēl vairāk jāinvestē neatkarīgos, profesionālos un kvalitatīvos medijos. Tikai šādi mediji, informācijas meklēšanas uzņēmumi, faktu pārbaudītāji, pētnieki un pilsoniskā sabiedrība ir tie stabilie pamati, kas veido drošu un aizsargātu informatīvo telpu.

Dāmas un kungi!

Arī ārējas tirdzniecības un ekonomikas jomā 2020. gads bija ļoti sarežģīts, izaicinājumu un neskaidrību pilns. Visapkārt tika uzslietas tirdzniecības barjeras un atjaunota vai pastiprināta robežkontrole, pat vairāku preču eksporta aizliegumus. Vienlaikus pandēmija pat negaidīti spilgti izgaismoja arī globālo piegāžu ķēžu trauslumu un stratēģiski nozīmīgās jomās mūsu pārlieku lielo atkarību no piegādātājiem ārpus Eiropas.

Ārlietu dienests 2020. gadā prioritāri sniedza savu atbalstu uzņēmējiem un valsts institūcijām ārkārtas situāciju risināšanā, piemēram, situācijās kad uz kādas robežas stāvēja mums nepieciešamas kravas vai operatīvi bija jāatrod jauni piegādātāji, īpaši ar veselības aizsardzību saistītājās nozarēs. Vienu brīdi diplomāti uz brīdi kļuva par detektīviem ar uzdevumu atrast un sagādāt medicīnas iekārtas, maskas vai aizsargtērpus.

Šī gada ārlietu dienesta galvenais uzdevums ekonomikas jomā ir palīdzēt uzņēmumiem atgūties pēc Covid-19 krīzes, kas primāri nozīmē jaunu eksporta iespēju meklēšanu mūsu uzņēmumiem. Tam palīdzēs arī plānotā Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšana ar tādām perspektīvām tirdzniecības partnervalstīm kā Austrālija, Jaunzēlande un Latīņamerikas valstis.

Bet īpaša uzmanība šogad tiks veltīta ekonomisko saišu stiprināšanai ar ASV. Ar jauno ASV administrāciju vēlamies ciešu sadarbību, īpaši jautājumos, kas skar tehnoloģijas, klimatu un enerģētiku.

Mēs turpināsim iestāties pret protekcionismu. Mums nepieciešama atvērta, godīga un noteikumos balstīta starptautiskās tirdzniecības vide, ar modernizētu Pasaules Tirdzniecības organizāciju tās centrā.

Enerģētikas drošības kontekstā mūsu prioritāte ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu līdz 2025. gadam. Kopā ar līdzīgi domājošajiem partneriem konsekventi iestājamies par Nord Stream 2 projekta apturēšanu.

Vienlaikus redzam, ka Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāji – gan valsts iestādes, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijas un privātais sektors – savu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā ir spējīgi demonstrēt plašākai pasaulei. Piemēram, dalīties ar labo praksi un Latvijā radītiem risinājumiem pārvaldes, sabiedrības un ekonomikas digitalizācijai. Lai to sekmētu, ir nepieciešams attiecīgs finansējums. Latvijas rādītāji joprojām ir vieni no mazākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Mums ir jāpalielina savs attīstības sadarbības budžets.

Īpaši nozīmīga un simboliska būs sen gaidītā vēstniecības Austrālijā atklāšana šogad. Tas pavērs iespējas daudz aktīvākai sadarbībai, tostarp ekonomikā, ar Austrāliju un attiecību veidošanai ar vairākām Okeānijas reģiona valstīm.

Latvijas tuvākie kaimiņi un sabiedrotie Eiropas Savienībā un NATO ir Igaunija un Lietuva, ar ko kopā mums ir jāīsteno plašākais transporta infrastruktūras projekts kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas – Rail Baltica. Šis projekts būtiski uzlabos transporta saites un drīzumā būsim savienoti ar pārējo Eiropu.

Kolēģi!

Latvija ir tiešā veidā ieinteresēta labu kaimiņattiecību uzturēšanā ar Krievijas Federāciju, bet, ne mazāk svarīgi, uz kādiem principiem tiek būvētas šīs kaimiņattiecības. Mums jāspēj atbildēt uz jautājumu – kādu Krieviju mēs gribam redzēt sev kaimiņos? Un atbilde uz šo jautājumu ir nepastarpināti saistīta ar Latvijas nacionālajām drošības interesēm.

Mēs gribam redzēt demokrātisku, iekšpolitiski stabilu Krieviju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības, kas respektē starptautisko tiesību normas un kaimiņvalstu teritoriālo nedalāmību. Latvijas nacionālās drošības intereses ir arī saistītas ar tādu Krieviju, kas neīsteno agresīvu ārpolitiku un neapdraud kaimiņvalstu suverenitāti.

Diemžēl 2020. g. bija vērojami pastiprināti Krievijas Federācijas valdošo aprindu centieni vēstures jautājumus izmantot iekšpolitisku un ārpolitisku uzdevumu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Krievija ir sapinusies pati savā vēsturē un iekšpolitikā – tās dažādās interpretācijas galvenokārt ir vērstas uz Otrā pasaules kara izcelšanās un norises sagrozīšanu.

Būtībā Krievijas Federācija cenšas atgriezties pie 19. gadsimta nostādnes, ka tikai lielvalstīm pieder neierobežota suverenitāte, savukārt mazo valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti tās drīkst pārkāpt savu drošības interešu vai stabilitātes vārdā.

Tādējādi vērojams mēģinājums manipulēt ar starptautiski atzītām vērtībām un normām, tās relativizēt aktuālo starptautisko norišu kontekstā un veidot pamatojumu Krievijas Federācijas pretenzijām uz tiesībām lietot spēku pēc saviem ieskatiem.

Visa gada garumā turpinājās Krievijas valsts institūciju spiediens pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un organizācijām, pret brīvās preses pārstāvjiem. Mēģinājums noindēt politiskās opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un pēc atgriešanās Krievijā bez likumīgas aizstāvības turpat policijas iecirknī viņu tiesāt, ir tikai viens no daudziem faktiem, kas iezīmē negatīvu attīstības tendenci Krievijā.

Aizvadītajā gadā Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu un tās politisko instrumentalizāciju, veicot vēstures faktu tendenciozu atspoguļojumu. Šeit gribētu minēt tikai pāris piemērus - mēģinājumi sniegt tendenciozu vērtējumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vardarbīgo inkorporāciju PSRS sastāvā pirms 80 gadiem, kā arī manipulēšana ar sabiedrisko domu attiecībā uz Otrā pasaules kara cēloņu un seku atspoguļošanu.

Mēģinājumos attaisnot Staļiniskā totalitārā režīma noziegumus un mēģinot pasniegt tos kā politisku normalitāti, tiek nodarīts liels ļaunums pašai Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tiek deformēta sabiedrības apziņa un bremzēta modernas demokrātiskas sabiedrības veidošanās valstī.

Mums ir jāapzinās, ka tikai tāda Krievija, kas ir demokrātiska, iekšpolitiski stabila, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības un kura respektē starptautisko tiesību normas, dos iespēju sasniegt maksimāli produktīvu un abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību mūsu valstu starpā. Pirms 30 gadiem daudzi no mums piedalījās barikādēs un aizstāvēja brīvību. Tolaik mums palīdzēja demokrātiskā Krievija. Šodien ir mūsu pienākums palīdzēt demokrātiem Krievijā, Baltkrievijā un citur pasaulē.

Dāmas un kungi!

Latvija vēlas redzēt mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju kā neatkarīgu, ekonomiski attīstītu un ilgtspējīgu valsti ar demokrātisku valsts iekārtu, kur pilsoņi var atklāti paust savu viedokli brīvās vēlēšanās.

Diemžēl 2020. gada 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā iezīmēja pagrieziena punktu pretējā virzienā. Lēmums par to, kurā virzienā turpmāk attīstīties Baltkrievijas sabiedrībai un Baltkrievijas valstij, ir jāpieņem baltkrievu tautai. Latvija sniedz un turpinās sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiem uzņēmējiem, kuri neredz iespēju turpināt savu darbību Aleksandra Lukašenko režīma apstākļos un izsaka vēlmi pārcelties uz Latviju, lai šeit īstenotu savas uzņēmējdarbības idejas.

Iepriekšējā Eiropas Savienības sankciju pakete bija tikai pirmais solis režīmu atbalstošu vai no režīma labvēlības bagātību gūstošo Baltkrievijas oligarhu sankcionēšanā. Tas, ka decembrī Eiropas Savienība sankcionēja tikai pāris oligarhu ir jāuztver kā signāls pārējiem, ka ja viņi nepārstās atbalstīt tos, kas uz ielām sit savu tautu, iesloga to cietumos un izraida trimdā, tad Eiropas Savienība nekavēsies viņu sankcionēt nākamajās kārtās un Latvija tādus neaizstāvēs.

Ir pienācis laiks izšķirties kas viņiem ir svarīgāk: režīma labvēlības nodrošināts kārtējais miljons jeb tomēr tautas vairākuma vēlme pēc taisnīguma, pārmaiņām un jaunām, godīgām prezidenta vēlēšanām. Ir pienācis laiks viņiem izšķirties, kurā pusē viņi stāv. Tikai nostājoties tautas pusē, pārtraucot finansēt režīmu un nekavējoties publiski nosodot tā brutālo rīcību pret savu tautu, šādiem uzņēmējiem būs iespējams turpināt sadarboties ar Eiropas Savienības uzņēmējiem.

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka izeja no krīzes ir brīvas vēlēšanas Baltkrievijā, kurām sekotu šīs autoritārās politiskās sistēmas transformācija par demokrātisku sistēmu.

Baltkrievija ir un paliks mūsu kaimiņš, ar kuru mūs saistīs plaša ilgtermiņa sadarbība. Latvijas interesēs būtu to turpināt. Bet pilnā apmērā tas būs īstenojams pēc situācijas stabilizācijas un krīzes atrisinājuma Baltkrievijā.

Dāmas un kungi!

Mūsdienu dinamisko ekonomisko procesu laikā Latvijas diaspora ir būtisks atbalsts valsts politisko un ekonomisko interešu pārstāvībai. Mūsu diasporas ekonomiskais un politiskais potenciāls aug, īpaši tas sakāms par starptautiskajās organizācijās strādājošajiem un uzņēmējiem. Diasporas sniegtās iespējas paplašinās, un mūsu tautieši, pat formāli nebūdami diplomāti, spēj atbalstīt Latviju.

Sadarbība ar diasporas organizācijām un tieša palīdzība mūsu pilsoņiem ārvalstīs ir viens no mūsu ikdienas darba stūrakmeņiem. Šodien īsi izcelšu trīs zīmīgus piemērus.

2020. gada pavasarī, repatriācijas operācijas laikā diasporas organizācijas un pārstāvji visos kontinentos bija gatavi iesaistīties, lai palīdzētu tautiešiem sameklēt pagaidu mājvietas, vai sniegtu cita veida praktisku palīdzību.

Tāpat turpinājām mērķtiecīgu Diasporas likuma ieviešanu. Paldies Saeimai, kas atbalstīja un pieņēma likumus gan par dzīvesvietas deklarēšanas iespējām, gan virkni citiem praktiskiem jautājumiem.

Tieši pirms nedēļas valdībā apstiprinājām Diasporas rīcības plānu trīs gadiem. Savā darbā arī turpmāk akcentu liksim uz valodas un kultūras saglabāšanu, vienlaikus ar ekonomiskās un praktiskās sadarbības attīstīšanu, tostarp dažādu nozaru speciālistu un Latvijas izcelsmes zinātnieku vidū. Diasporas organizācijas ir paudušas gatavību aktīvi iesaistīties arī Latvijas tēla pilnveides un starptautiskās popularizēšanas darbā.

Dāmas un kungi!

1921. gada 18. novembrī Zigfrīds Anna Meierovics uzrunājot Satversmes sapulci, teica: „Mēs esam panākuši de iure atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, tā kā mūsu intereses to prasa.“

Mūsu intereses arī šobrīd mums prasa nepalikt vienaldzīgiem pret savu valsti, pret pasauli.

Mūsu intereses prasa atbalstīt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu savās mājās un pasaulē.

Mūsu intereses prasa iestāties par starptautisko kārtību un tiesībām.

Mūsu intereses prasa būt aktīviem un apzinīgiem pasaules valstu kopienas dalībniekiem.

Pēdējos simts gados pasaule ir kardināli mainījusies. Pāvestam Franciskam pieder vārdi: „Pārāk bieži mēs piedalāmies vienaldzības globalizācijā. Mums vajadzētu tiekties dzīvot globālā solidaritātē.“ Nepaliksim vienaldzīgi par notiekošo Latvijā un pasaulē.

Latvija starptautiskās atzīšanas de iure jaunajā simtgadē, vēlu ikvienam Latvijas patriotam, lai viena vērtība pasaulē nemainās – brīva un demokrātiska Latvijas valsts! Paldies par uzmanību!

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

2021. gada 28. janvārī