Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ivars Štubis no Rīgas

Janvāris – Sidrabiņa lietiņš lija

Laikraksts Latvietis Nr. 636, 2021. g. 10. febr.
Ivars Štubis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vidzemes laukos. FOTO Laila Grosa.

Dzīvnieku pēdas mežā. FOTO Laila Grosa.

Vidzemes lauki. FOTO Laila Grosa.

Lāstekas Latvijā. FOTO Laila Grosa.

Ivars Štubis pie aizsalušās Daugavas, Rīgā. FOTO Laila Grosa.

Līdz šim izskatās, ka šogad vēl vismaz kādu laiciņu turpināsies trakums un izmaiņas visā pasaulē. Latvijā vēl paliks spēkā ārkārtējo situāciju līdz vismaz 7. februārim.* Tas nozīmē, ka būs vēl laiciņš, pirms koncerti atkal sākās. Starptautiskā ceļošana vēl paliek tikai sapņos, un dzīve mājas burbuļos turpinās kā realitāte.

Bet ir arī jaukas ziņas – lēnam, Covid19 saslimušo skaits sāk nedaudz samazināties, un Latvijā ir pašlaik kārtīgs ziemas sals. Mums vēl ir atļauta brīva kustība ar cilvēkiem no vienas mājsaimniecības, tad šī ir laba iespēja baudīt ziemas brīnumus. Un tiešām, kopš gada sākuma esmu piedzīvojis tādu maģiju, ko es nekad dzīvē nebiju agrāk baudījis!

Kur lai sāku jums paskaidrot par šo brīnišķīgo ziemu? Kā Austrālijas bērnam, sniegs, aukstums un ledus ir bijusi tāda lieta, ko tikai pāris reizes biju piedzīvojis Austrālijas alpos. Tāds mazs brīnumiņš, kas īsti man nekādā veidā neiespaidoja ikdienas dzīvi. Sidnejā it sevišķi, laiks jau paliek auksts, kad termometrs krīt zem +15°C.

Kārtīga ziemas sākums parādījās Latvijā ap Ziemassvētkiem. Tad janvāra sākumā sniega putenis pārklāja visu Latviju ar pūdercukuriņu. Man likās, ka tas sniedziņš nekad neapstāsies. Bija viens brīdis, kur sniegs krita 30 stundas bez apstāšanās. Es ar Lailu bieži gājām pastaigāties, kamēr sniegpārsliņas krita. Vecrīgā skraidīja priecīgas ģimenes ar karstiem dzērieniem, bērni ar ragaviņām un cītīgi strādāja sētnieki, lai iztīrītu tās vecās bruģa ielas.

Šajā brīdī mēs izdomājamies aizmukt no Rīgas uz Aglonas pusi. Tur bija dziļš sniegs, un es pirmo reizi dzīvē stūrēju mašīnu uz ledainām ielām, protams, ļoti lēnām un uzmanīgi. Mēs divas naktis palikām meža būdiņā tur mežainā Latgalē, kamēr ezeri un upes sasala un sniedziņš sakrājās kokos.

Tad bija vēl jaunie piedzīvojumi. Temperatūra vēl krita uz ekstrēmiem aukstumiem. Sākumā uz kādiem -15°C. Lailas dzimšanas dienu svinējām arī laukos, netālu no Cēsīm, un tajā vakarā siltums krita zem -22°C. Šajā brīdī un vietā es tiešam piedzīvoju tādu maģiju, par ko es tikai biju dzirdējis latviešu tautas dziesmās un pasakās. Pa dienu es gāju staigāt pats uz kādu laiciņu, kur es meditēju un dziļi ieelpoju to auksto gaisu. Bija iespējams izsekot visādām dzīvnieku pēdām gan mežā, gan pļavās. Redzēju gan stirnu, aļņa, zaķa, lapsas un kādas nezināmas pēdas. Ziemas saulīte spīdēja gaiša un maiga, bet temperatūra vēl palika ap -18°C, un viss gaiss mirdzēja ar sasalušām ledus pārsliņām (angliski – diamond dust). Redzēju pirmo reizi mūžā mītisko sidrabiņa lietutiņu!

Tagad laiks jau paliek mazliet siltāk. Varbūt pat vēl kritīs sniedziņš, un varbūt atkal nāks sals. Bet arī varbūt ne. Ir grūti zināt šajos global warming laikos. Bet pašlaik Daugava ir aizsalusi, Rīgas kanāli arī... ak vai, cik forši! Šos piedzīvojumus es nekad neaizmirsīšu.

Ivars Štubis
Laikrakstam „Latvietis“
20.01.2021.

* Red.: Raksta publicēšanas brīdī ārkārtas situācija Latvijā pagarinātā līdz 6. aprīlim.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com