Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Parnell ielas svētki“ ievada SLB darbības gadu

Tirdziņš, kafejnīca un skaists koncerts!

Laikraksts Latvietis Nr. 637, 2021. g. 17. febr.
Anita Andersone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SidnejasLatviesuBiedriba

Laima Jurāne, Dženevīva (Genevieve) Moore un Kaija Moore. FOTO Anita Andersone.

Tirdziņš. No labās Sandra Bērziņa. FOTO Ojārs Greste.

Tirdziņš. Latvijas ražojumu stends. FOTO Anita Andersone.

Tirdziņš. Māksliniece Māra Moore ar savām meitām Anika un Kaija. FOTO Ojārs Greste.

Tirdziņš. Gleznotāja un rokdarbniece Rasma Krādziņa. FOTO Ojārs Greste.

Tirdziņš. Anika Moore. FOTO Anita Andersone.

Tirdziņš. „Aged Care“ un Dnister stends. FOTO Anita Andersone.

Publika ieņem vietas koncertam. Zāles galā tirdziņš. FOTO Anita Andersone.

Maija Kovaļevska un Rolands Pīlmanis (Peelman). FOTO Ojārs Greste.

Maija Kovaļevska un Rolands Pīlmanis (Peelman). FOTO Ojārs Greste.

Maija Kovaļevska. FOTO Jānis Deinats.

Šogad man beidzot laimējās aizlidot uz Sidneju apmeklēt Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) rīkotos Parnell ielas svētkus. Padzirdot, ka svētku ietvaros bija paredzēts Latvijas soprāna Maijas Kovaļevskas latviešu mūzikas koncerts, sapratu, ka šādas pērles ir jātver, kamēr var! Sazin, kad atkal būs iespēja izbaudīt šo brīnišķīgo pasaules zvaigzni, sniedzot koncertu mūsu pašu latviešu sabiedrībai, turklāt ņemot vērā mainīgo pulcēšanās un kustību ierobežojumu fonu.

Maija Kovaļevska pagājušajā gadā ieradās Austrālijā, lai iestudētu savu lomu R. Vāgnera operu cikla Nībelunga gredzens izrādēm Austrālijas Operā, Brisbanē gada beigās, kuras, kā vairums no kultūras programmām pasaulē, tika atceltas. Nībelunga gredzens nu ir paredzēts šī gada beigās. M. Kovaļevskas citi Eiropas koncerti, tostarp Latvijā, arī tikuši atkārtoti pārcelti. Šajā pandēmijas seku juceklī māksliniece izlēmusi uzturēties Austrālijā ar cerību, ka šī gada Austrālijas Operas izrādes īstenosies.

„Parnell ielas svētki radušies pirms apmēram pieciem gadiem, lai veldzētu sabiedrības nepacietību uzsākt sabiedrisko dzīvi pēc garā vasaras brīvlaika. Svētki ir domāti pulcēt visas paaudzes, sagādājot priekšnesumus, tirdziņu un latvisku ēdienu baudīšanu,“ stāstīja Jānis Čečiņš, SLB valdes priekšnieks un Parnell ielas svētku iniciators. „Neiespējami pateikt, cik ļaužu mums šoreiz sanāks. Viena daļa sabiedrības vēl arvien jūtas nedroša izkustēties no mājām,“ nedaudz bažīgi turpināja Jānis. Tomēr, par spīti salīdzinoši nelabvēlīgajiem apstākļiem, ļaudis bija sabraukuši rīkotājiem apmierinošā skaitā.

Šī gada svētki tikuši mazliet savādāk izveidoti, lai pielāgotos valdības pandēmijas noteikumiem; ienākot namā, bija jāpiereģistrējas ar vārdu un kontakta telefona numuru, jādezinficē rokas, un jāievēro 2 m distancēšanās vienam no otra. Kafejnīcas galdiņi bija izlikti ne tikai kafejnīcā, bet arī foajē telpā (Baltajā zālē), tirdziņa galdi attiecīgi izvietoti Lielās zāles aizmugurē, bet koncertam sēdvietas izretinātas ar norādi, ka katram koncerta apmeklētājam obligāti jāsēž savā numurētajā sēdvietā.

No paša rīta, mācību gadu ievadot, skolas telpās bija sanākuši Sidnejas latviešu Sestdienas skolas audzēkņi un skolotāji, skolas pārziņa Normunda Roņa vadībā. Vienlaicīgi nama Baltajā zālē bija pulcējušies spēļu grupas bērni ar vecākiem uz latviskām nodarbībām, allaž smaidīgās un mīlīgās bērnu audzinātājas Vēsmas Putniņas vadībā. Blakus kafejnīcā virmoja kustība un jautras čalas, draugiem tiekoties pēc vasaras pārtraukuma, vai pat ilgāka posma. Rosīgās saimnieces, Lolitas Jurānes uzraudzībā, bija sarūpējušas smaržīgas, siltas pusdienas, sāļas uzkodas un smalkmaizītes.

Iepriekšējos gados svētkos ar priekšnesumiem piedalījušies latviešu skolas audzēkņi, kori un viesmākslinieki no Latvijas. Šogad bija savādāk. Pandēmijas sekas skolas audzēkņiem liedza klātienē apmeklēt nodarbības, un līdz ar to nebija sanākusi iespēja kopīgu priekšnesumu sagatavot. Vietējo koru darbība pagājušā gadā tika pārtraukta, un Austrālijas robežas bija slēgtas ceļotājiem no ārzemēm. Šogad svētku rīkotājiem tomēr izcili paveicies, saņemot brīnišķīgo piedāvājumu no Maijas Kovaļeskas dziedāt latviešu mūzikas koncertu.

Tirdziņš notika kā ierasts, gan sapratu no Čečiņu Jāņa, – nedaudz sašaurinātā veidā. Man salīdzinājumu ar iepriekšējiem gadiem nebija, bet, manuprāt, piedāvājumu klāsts bija ļoti bagātīgs. Skaistus oriģināldarbus bija veidojušas mākslinieces Rasma Krādziņa (keramika un apdrukāti audumi, tostarp somas un galdu segas), Māra Moore (rotaslietas, pārsvarā ar dzintaru) un Sandra Bērziņa (sudrabkale – auskari un kaklu rotas). Rasma Krādziņa savu piedāvājumu klāstu bija papildinājusi ar Māra Celinska ceptajiem pīrāgiem un stādiņiem puķu podos.

Jaunā paaudze arī bija pārstāvēta pārdevēju lokā – plašu izvēli Latvijas ražojumus piedāvāja Kārla un Selga Tuktēnas ar māsīcu Lāru Veidneri, un mājās ceptas biezpienkūciņas un citus gardumus (latviešu skoliņai par labu) piedāvāja Anika Moore.

Informāciju par Latvijas Okupācijas muzeju, veco ļaužu aprūpi un finansēm varēja uzzināt no Ināras Graudiņas, LOM pārstāves Austrālijā, Gundegas Zariņas, Your Aged Care at Home (agrāk LAIMA) pārstāves un Marikas Mekjū (McCue), Dnister konsultantes.

Svētku dārgakmens bija Maijas Kovaļevskas latviešu mūzikas koncerts, ar pianistu Rolandu Pīlmani (Peelman) AM. Koncertā skanēja komponistu Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa un Lūcijas Garūtas skaņdarbi, kā arī tautas dziesmu apdares.

„Ar patiesu sirsnību un mīlestību uz savu tautu un zemi izskanēja Maijas Kovaļevskas sniegums. Katra no dziesmām, formā nelielām, bet saturā tik dziļām, atklāja brīnišķīgu muzikālu ainu, krāšņu muzikālu gleznu, kas tik ļoti aizkustināja klausītājus. Maijas dziedājumā reizēm ieskanējās brīnišķīgs vijoles tembrs, katrs vārds tika izdziedāts ar saturu un pārdzīvojumu. Man likās, ka šīs nelielās latviešu mūzikas pērlītes būtu savītas skaistā latviešu operā,“ Sandra Dragūna, Sidnejas Jauktā kora vadītāja.

Savus klavieru solo skaņdarbus asprātīgi pieteica pats maestro Rolands Pīlmanis, atvainojoties publikai, ka viņa priekšnesumā neskanēs latviešu autoru darbi, bet gan Sibeliusa un jaunaustrālietes Elenas Kats-Černinas (Elena Kats-Chernin) kompozīcijas.

Koncerta izskaņā Maija Kovaļevska savu piedevu veltīja bērniem – Aijā, žūžū. Puisītim pirmajā rindā, kas visu koncertu bija nekustīgi ar nenovērstu skatu no dziedones klausījies, dziesmas beigās uznāca visgardākās žāvas.

Kā lielu privilēģiju izjutu iespēju dzirdēt abus šos izcilos māksliniekus mūsu pašu namā.

Ar sirsnīgajiem aplausiem pēc koncerta arī Parnell ielas svētki bija beigušies. „Publikā pēc tam izskanējusi tikai viena kritika – ka visi svētki esot bijuši par īsu!“ ar apmierinātu smaidu padalījās Jānis Čečiņš.

Ļoti novērtēju iespēju apmeklēt Parnell ielas svētkus, it īpaši, ka šis jaukais piedzīvojums man būtu bijis liegts, ja svētki būtu notikuši nākamajā nedēļas nogalē, Viktorijas atjaunoto kustību ierobežojumu dēļ.

Paldies Jānim Čečiņam un viņa komandai par lielo darbu, veidojot skaistu ievadu Sidnejas latviešu sarīkojumu kalendāram. Novēlu lai līdzīgs gaišums pavadītu Sidnejas latviešu saimi visa gada garumā, kulminējot gada nogalē mūsu Austrālijas latviešu vislielākajos svētkos – Kultūras dienās!

Anita Andersone
Melburnā, 2021. gada 13. februārī
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com