Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

„Facebook“ un Austrālija karo

Laikraksts Latvietis Nr. 638, 2021. g. 24. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Pagājušā nedēļā pasauli pāršalca ziņas – Facebook ir „pārtraucis draudzību“ ar Austrāliju. Atbildot uz Austrālijas valdības plāniem likt Facebook maksāt par mediju uzņēmumu ziņu publicēšanu, Facebook apturēja visu ziņu mediju līdzdalību Austrālijā – Austrālijas mediju materiāli visi pazuda no Facebook, un Austrālijā vairs nebija iespējams redzēt citu ziņu materiālus. Tas viss notika uzreiz nākamajā dienā pēc tam, kad Austrālijas parlamenta apakšpalāta (House of Representatives) pieņēma trešajā lasījumā Ziņu mediju un digitālo platformu obligāto kaulēšanās kodeksu (News Media and Digital Platforms Mandatory Bargaining Code).

Pasaulē to saprata kā bezkaunīgās lielfirmas Facebook kaujas gājienu pret mazo Austrāliju, kura tikai centās prasīt taisnīgo daļu no Facebook milzīgās peļņas. Piemēram, 2019. gadā Facebook ieņēma $674 miljonus no Austrālijas reklāmām, bet maksāja Austrālijā zem $17 miljonus nodokļos. Pasaulē šo likumu uzskata par precedentu, un tāpēc arī ir lielā interese.

Manuprāt, likums nav labs, gan no praktiskas, gan loģikas puses. Skaidrs, ka ir jādara kaut kas, lai Facebook godīgāk maksātu nodokļus. Pirmais solis jau sperts – 2020. gadā ASV Ieņēmumu dienests iesūdzēja Facebook par to, ka tā izmanto savas holdinga sabiedrības Īrijā, lai minimizētu nodokļu maksāšanu. Pagājušā gada decembrī Facebook sācis izbeigt savu Īrijas firmu darbību.

Austrālijas likums neuzrunā nodokļu jautājumu, un neparedz nekādus maksājumus Austrālijas valstij. Tas uzliek par pienākumu digitālām platformām vienoties ar lielām ziņu organizācijām (ienākumi virs $150 000) par cenu, ko tās maksās ne tikai par ziņu ievietošanu, bet pat par vienkāršu saiti uz kādu rakstu (Likuma pants 52B (1) (b)). Ja abas puses nevar vienoties par cenu, tad tas tiek nodots obligātai arbitrāžai.

Kāpēc šāds likums radies? Salīdzinājumā ar citām demokrātijām, Austrālijas mediju uzņēmumiem ir ļoti liela ietekme uz valsts darbību. Ja pirms daudziem gadiem bija likumi, kuri nodrošināja mediju dažādību, neatļaujot vienam uzņēmumam savākt vairākus laikrakstus, radio un televīziju kanālus, tad tas sen ir atmests, un gandrīz visa komerciālā ziņu medija visā kontinentā ir divu uzņēmumu rokās: News Corp Australia un Nine Entertainment Co.

Šīs organizācijas brīvprātīgi ievieto savas lapas Facebook, un aicina saviem lasītājiem dalīties Facebook ar saitēm uz pašu rakstiem. Facebook „draudzības pārtraukšanas“ solis nekādi neietekmē ziņu organizāciju pašu mājas lapas, tas tikai atņem tām brīvo reklāmu. Un tagad grib vēl iekasēt no Facebook.

Skaidrs, ka „karš“ ir tikai sācies.

GN
2021. g. 24. februārī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com