Pārdomas Ciešanu laikā – Kas ir patiesība (2)

Noslēgums. Sākums LL637

Kas ved uz patiesību un kas atvirza no patiesības, saskaņā ar Svētajiem rakstiem:

Kas ir grēks

Ceļā uz Patiesību cilvēks reizēm grēko, un tas viņu attur, aiztur, vai atsviež uz atpakaļ. Tradicionālais grēka izskaidrojums jeb definīcija, ir varbūt pati precīzākā un pareizākā, un tā skan tā: „Grēks ir tāds nolūks vai rīcība ar vārdu un darbību, kad cilvēks jūt, ka tas iet pret Dievu un savu sirdsapziņu.“ Vienlaikus šis noteikums der tikai tādam cilvēkam, kam sirdsapziņa nav pazaudēta. Visi cilvēki, bez izņēmuma, ir grēkojuši. Tomēr atšķirība starp ļaudīm eksistē, un tā ir visai nozīmīga: ja viens cilvēks grēko no gadījuma uz gadījumu, tad cits ir pacēlis grēku rituāla līmenī, bet cits pārvērtis to par savas dzīves stereotipu, un vēl cits padarījis par savu galveno profesiju.

Grēksūdze

Tuvošanās Patiesībai nav iespējama bez grēksūdzes. Ja nav grēksūdzes, tad veicamie pakāpieni būs tik nenozīmīgi, ka ne par kādu tuvošanos nevar būt ne runas: labākajā gadījumā tā būs vienkārši mīcīšanās uz vietas, sliktākajā gadījumā cilvēks tuvošanās Patiesībai vietā no Patiesības attālināsies.

Grēksūdze pirmkārt ietver sava personīgā grēka atziņu un sava grēka izpratni. Pēc tam cilvēkam ir jāuzjundī sevī vēlēšanos attīrīties no šī grēka, un attīrījušamies piecelties no krišanas. Piecēlušamies no krišanas cilvēks var un viņam ir pienākums izplatīt savā apkārtnē svētību. Tā māca Bībele.

Katrs cilvēks stāv tuvu grēksūdzei un ir uz to spējīgs

Grēksūdze – tā ir katra cilvēka personīga darīšana ar Svētā Gara palīdzību.(Mt.6:6, Lk.18:10-14). Dievs Tas Kungs apsola atlīdzināt cilvēkam par lūgšanu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Pat ja jūsu lūpas nekad nav izrunājušas nevienu grēksūdzes lūgšanu, pat ja jūsu domas pirmo reizi pievērsās Dievam ar ne līdz galam apzinātu grēksūdzi, tad jūs varat padomāt vai izrunāt skaļi: „Dievs Kungs visužēlīgais! Sagrēkojos aiz savas negudrības, aiz savas nezināšanas, aiz savas muļķības un cietsirdības. Bet tā man no sirds žēl un es Tevi lūdzu Tavas lielās apžēlošanās dēļ: uzlūko mani laipni, nabaga grēcinieku, piedodi man visus manus grēkus Tava mīļā Dēla Jēzus Kristus, mūsu Pestītāja rūgtās ciešanas un miršanas dēļ.“

Konfesijas atbalsts cilvēkam

Augsburgas ticības apliecībā sniegta īsa atgriešanās definīcija: „Tas, kurš kritis grēkā pēc kristībām, var saņemt grēku piedošanu ikreiz, kad nāk uz grēksūdzi, un Baznīcai šādiem jāpiešķir absolūcija, kā no grēkiem atgrieztiem. Patiesa atgriešanās sastāv no divām daļām: pirmkārt, grēku nožēlošana, tas ir, nemiers, kurš tirda sirdsapziņu grēka apziņas dēļ; otrkārt, ticība, kura dzimst caur evaņģēliju un absolūciju. Tālāk, neizbēgami jāseko labiem darbiem, jo tie ir patiesas atgriešanās augļi (XII paragr.).“ Ticēdami Evaņģēlijam un paļaudamies uz Kristu, jūs saņemat Svētā Gara dāvanu. „Mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.“ (Rom.5:5) „Šis pats Gars apliecina mūsu Garam, ka esam Dieva bērni.“ (Rom.8:16). „Jūs baudiet, ka Tas Kungs ir labs (I Pēt.2:3), un saņemiet spēku no augšas.“ (Ap.d.1:8). Šie Svēto Rakstu vārdi ir jūsos raduši piepildījumu: „Es jūs apveltīšu ar savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit manos likumos, un sargāsit un pildīsit manus noteikumus,“ saka Tas Kungs. (Ecehiēla 36:27).

Roku uzlikšana

Kad esat saņēmis personīgo grēku piedošanas svētību, Dieva kalps jums uzliek savas rokas, kā to darīja Ananija Pāvilam (Ap.d.9:12), Pēteris un Jānis samāriešiem (Ap.d.8:17), Pāvils divpadsmit mācekļiem Efezā (Ap.d.19:6), kā to Kristus darīja daudziem citiem. Roku uzlikšana pieder pie Kristus mācības pamatprincipiem (Ebr.6:1-2). Šinī rituālā piedalās pats Kristus, uzrunājot un dodot mums savu svētību. „Ticībā taisnotiem caur Jēzu Kristu mums ir miers ar Dievu.“ (Rom.5:1).

Dievam Debesu Tēvam, no kā visas lietas uz zemes un debesīs, Dievam Dēlam Jēzum Kristum mūsu Pestītājam, un Dievam Svētajam Garam visu uzturētājam un svētītājam gods, slava un pateicība mūžīgi. Amen.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

Bībelē skat. tēmas :

Mīlestība – Rom.13:9; Ef.5:25-28; Jņ.15:9,13; 17:26; Jņ.13:35; Rom.5:5; 8:39; 1.Kor.13:1-13; 16:24; 2.Kor.6:6; 13:13; Gal.5:22; Ef.2:4-5; 6:23-24; Kol.3:12-15; I Tes.5:8; 2Tim:1:7; 1Jņ.4:7-16; 2Jņ.1:3 u.c.

Gudrība no augšienes – Lk.2:40, Ap.d.6:3,10; 7:22; Rom.11:33-36; Jēk.3:13-18; 1.Kor.1:21-24; Ef.3:10; Kol.1:28; 2.Pēt.3:15-18; Atkl.7:12. u.c.

Grēks - Rom.6:12-14; Rom.5:12-21; Rom.7:17-20;  1.Kor.6:18-20; 1.Jņ.3:4-5; 5:17; u.c.

Grēksūdze – Mt.3:5-6; 6:6; 11:21; Lk.18:13-14; Rom.3:26;  11:27; 1.Jņ.1:9; 3:5; Mk.1:5; Lk.11:4; Ap.d.3:19; 22:16; 26:20; Ebr.2:17; 9:28; 10:17; u.c.

Sirdsapziņa – Rom.2:14-15; Tit.1:15; 2.Kor.4:1-6; 1.Tim.3:9; 2.Kor.1:12; u.c