Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Diasporas skolas kombinē klātienes mācības

ar attālinātajām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem

Laikraksts Latvietis Nr. 639, 2021. g. 3. martā
Daina Grosa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Grosa_Intervija_1

Daina Grosa. FOTO no Dainas Grosas personīgā arhīva.

Grosa_Intervija_2

No kreisās: Daina Dalbiņa un Aija Otomere. FOTO PBLA.

LU_FSI

LVA3

Pagājušā gada nogalē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Diasporas un migrācijas pētījumu centru īstenoja pētījumu par latviešu valodas uzturēšanu diasporā, tostarp vecāku izmantotajiem mācību materiāliem, diasporas skolu apmeklēšanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Gatavojoties pētījuma ziņojuma publicēšanai, pētniece Daina Grosa aicināja uz interviju Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani, lai izzinātu atbildes uz diasporas vecākiem svarīgiem jautājumiem, kurus izgaismoja aptauja. Publicējam intervijas otro daļu.

Intervijas sākums lasāms LL638:
https://laikraksts.com/raksti/10362

Daina Grosa: 49% vecāku aptaujā min iespējamu atgriešanos Latvijā kā iemeslu, kāpēc viņiem šķiet svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Kā, atrodoties ārpus Latvijas, var sagatavot bērnus, lai iespējamās atgriešanās gadījumā viņiem latviešu valoda nesagādātu grūtības? Ko darīt, lai viņi justos, ka varēs tikt līdzi skolā?

LVA: Latviešu valodas uzturēšana ģimenē, protams, ir būtiskākais. Šim mērķim jāizmanto visi iespējamie interneta resursi valodas apguvei, piemēram:

www.maciunmacies.lv, YouTube, www.bernistaba.lv utt.

Protams, laikus arī vajadzētu sākt tam gatavoties. Ne pēdējā brīdī, bet kādu gadu iepriekš un ņemt arī privātskolotājus. Mums ir Classflow privātskolotāju kontaktu loks, ko Eiropas Latviešu apvienība ielikusi savā lapā, plus vēl mēs arī Classflow nodarbībās uzņemam bērnus. Mums 2021. gadā būs Classflow kursi remigrantu bērniem.

Mums ir divu veidu auditorijas. Par atbalsta sniegšanu – mēs runājam par pirms- un pēc- remigrācijas posmiem. Eiropas Latviešu apvienība vēlējās, lai būtu pirmsremigrācijas grupas, kurām varētu palīdzēt sagatavoties, lai latviešu valoda nesagādātu grūtības. Tiek veidoti bukleti – ceļveži skolotājiem un vecākiem, kur ir ekspertu viedokļi par to, kā vajag gatavoties. Tā ir saziņa ar VARAM remigrantu koordinatoriem. Tur, kur ir labi koordinatori, tur ir ļoti laba sadarbība. Ir arī Facebook interešu grupas, kur vecāki, kuri ir šo ceļu jau paveikuši, dalās pieredzē, problēmās. Ja ir iespējams, saziņa ar potenciālo skolu/iespējamo klases audzinātāju.

Daina Grosa: Vai jums sanāk cieši sadarboties ar remigrācijas koordinatoriem? Vai viņi jums zvana un nāk ar priekšlikumiem, vai vienkārši ar problēmām, kas būtu jārisina bērniem, kas plāno atgriezties?

LVA: Jā, mums ir aktīva sadarbība ar remigrācijas koordinatoriem. Konsultējam viņus, piedalāmies dažādos sabiedrību informējošos pasākumos, sniedzam arī individuālas konsultācijas vecākiem. Informējam arī Latvijas skolu administrācijas un skolu kolektīvus. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, pedagogiem, kas strādā ar remigrējušajiem bērniem, būs profesionālās pilnveides kursi, meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumi.

Daina Grosa: Latvijas TV kanālu, filmu, multfilmu pieejamība ārvalstīs ir mūžsena problēma, un tā vēl nav pilnībā atrisināta. Vai aģentūra kādā veidā var palīdzēt ģimenēm diasporā piekļūt pie bērniem piemērotu filmu satura?

LVA: Šis jautājums ir diasporas organizāciju aktualizēts un līdz šim ticis risināts dažādu akciju veidā – Nacionālā Kino centra vietnē Filmas.lv noteiktos laika periodos arī diasporai ir pieejama gan Latvijas filmu klasika, gan jaunākās filmas. Ir filmas, kas pieejamas visu laiku. Rudenī šajā vietnē arī diasporai skatīšanai bija pieejamas Lielā Kristapa kino konkursa programmas filmas, to skaitā arī animācijas filmas. Nesen uzzinājām, ka šogad Latvijas Sabiedriskie mediji ir raduši risinājumu Latvijas teritorijā izplatītā autorsatura skatīšanai arī diasporā REplay.lv vietnē, autorizējoties ar e-parakstu vai Smart-ID.

Daina Grosa: Kādā veidā vecāki, kā arī skolotāji diasporā var uzzināt par visu internetā pieejamo, nevis tikai par to, kas ievietots vietnē „Māci un mācies“? Vai ir kur vienuviet apvienotas saites uz „Uzdevumi.lv, Soma.lv“ un daudz ko citu?

LVA: Šobrīd šādas informācijas vietnē Māci un mācies nav, taču tas ir mūsu darāmo darbu sarakstā. Piemēram, ļoti daudz vērtīgu materiālu ir atrodami Austrālijas latviešu mājaslapā, kā arī Amerikas Latviešu apvienības mājaslapā. Papildināsim mūsu Māci un mācies ar diasporas auditorijai noderīgu vietņu aprakstiem un saitēm.

Daina Grosa: Tas būtu labi, lai vecākiem nebūtu jāizgudro ritenis no jauna. Ja diasporā dibina jaunu skoliņu, tad vadība zinātu, kur meklēt mācību vielu. Tālāk par skoliņām. Tagad, pēc vairāku gadu ilgās ciešās sadarbības ar diasporas skolām, ko jūs kā aģentūra secināt, ko reāli skoliņas var panākt, un kādam ir jābūt skolu mērķim?

LVA: Kopīgais diasporas skolu mērķis, protams, ir latviešu valodas apguve. Un latviskās vides nodrošināšana latviešu valodas apguvei darbībā. Tas arī palīdz uzturēt latviskumu un līdzdalību Latvijas kultūras dzīvē, kaut vai virtuālā veidā. Tomēr ceļš uz šo mērķi katrai skolai ir savs. Skola vadās no tā, kādi ir apstākļi, kāda ir kopiena, cik aktīvi ir vecāki, kādi ir pedagogi. Diasporas izglītības vadlīnijas ar sasniedzamajiem rezultātiem jau ir, taču pašas skolas ziņā ir, kā tā šos rezultātus panāk. Mēs no savas puses diasporas skolu attīstību un kopējo mērķu sasniegšanu varam veicināt ar skolu līdzfinansējumu. Ar izvirzītajiem kritērijiem finansējuma saņemšanai varam rosināt skolas izvirzīt sev lielākus mērķus, tādā veidā sekmējot latviskās izglītības kvalitāti diasporā.

Daina Grosa: Tālāk par jaunām diasporas skoliņām. Pāris aktīvistu, kas nesen uzsākuši jaunas skoliņas, aptaujā izteica nesapratni par to, kā pirmajā darbības gadā saņemt atbalstu, jo par tādu atbalstu vispār neko nezināja. Kā lai diasporas kopienas aktīvisti, kuri grasās uzsākt jaunas skoliņas darbību, vispār par jums uzzina, un kā pieteikties uz atbalstu?

LVA: Jau kopš pagājušā gada esam paredzējuši finansiālu atbalstu arī jaunajām skolām, kas neatbilst visiem konkursu kritērijiem. Tā, piemēram, Eiropas jaunās skolas, kas vēl nav gadu darbojušās, 2020. gadā varēja saņemt 500 eiro lielu atbalstu darbības uzsākšanai. Papildus tās var saņemt arī apjomīgu mācību un metodisko materiālu dāvinājumu, jaunāko literatūru, ko nosūtām pa pastu. Parasti jauno skolu vadītāji vēršas vēstniecībā, un tad vēstniecība tās nosūta tālāk pie mums pēc atbalsta. Reizēm par mums ir pastāstījuši citu diasporas skolu vadītāji, reizēm par iespējamo atbalstu uzzina diasporas medijos vai interneta meklētājā, ierakstot attiecīgos atslēgvārdus.

Daina Grosa: Diasporas skolotāju semināri notiek jau 12 gadus. Pa šiem gadiem viena skolotāju paaudze ir jau beigusi savas mācību gaitas (darbojoties aktīvi, kamēr viņu pašu bērni iet skolā), un pie grožiem skoliņās nākusi jauna maiņa. Vai jūs pa šiem gadiem redzat izaugsmi skolotāju attieksmē, darbībā?

LVA: Trimdas laikā dibinātajām diasporas skolām ir spēcīgas tradīcijas, skolotāju nomaiņa notiek organiskāk, vērtības, metodes un tradīcijas nododot jaunajiem skolotājiem. Eiropas jaunajām skolām vērojama lielāka skolotāju mainība, taču šajās skolās ir vairāk profesionālu latviešu valodas skolotāju, kam ir spēcīgāka latviešu valodas zināšanu bāze, salīdzinot, piemēram, ar ASV, Austrālijas vai Kanādas skolām, kurās profesionālie pedagogi var arī nebūt ar labām latviešu valodas zināšanām.

Diasporas skolotāju klātienes kursi ir neaizstājami ne nododamās informācijas ziņā, tā ir pieredzes apmaiņas vieta, savstarpējo kontaktu veidošanas vide. Klātienes kursus aizstājot ar attālinātiem pasākumiem 2020. gadā, šobrīd varam secināt, ka arī pēc pandēmijas turpināmi reģionālie pieredzes apmaiņas vebināri, kas ļauj skolotājiem pašiem aktīvāk iesaistīties un dalīties pieredzē, kas klātienes seminārā dalībnieku skaita un laika ierobežotības dēļ ne vienmēr ir iespējams. Nākotnē redzam klātienes un attālināto pasākumu kombinēšanas potenciālu.

Daina Grosa: Tālāk mēs varētu parunāt par remigrējušo ģimeņu nometnēm un arī bērnu vasaras nometnēm. Kādas ir bijušas atsauksmes par tām?

LVA: Par mūsu remigrantu nometnēm ir bijušas ļoti labas atsauksmes, dalībnieki ir ļoti apmierināti gan par attieksmi, gan gūto informāciju. Veidojas domubiedru grupa – vecāki, kuri ir piedalījušies šajās nometnēs, ir gatavi sniegt palīdzību un atbalstu jauno remigrantu vecākiem. Runājot par diasporas bērnu vasaras nometnēm, šobrīd tas vairs nav mūsu finansējuma plānā, tās organizē SIF. Līdz pandēmijai katru vasaru organizējām Classflow tālmācības skolēnu salidojumu vasarā Latvijā, cerams, drīzumā tas atkal varēs notikt klātienē. Šajā salidojumā, kas ir trīs dienu nometne, katru gadu piedalās ap 70 bērnu. Tas ir kā skolas pasākums, kurā mūsu tālmācības skolēni satiek savus skolotājus un grupas biedrus, piedalās kopējās nodarbībās. Vienlaikus vecākiem tiek organizētas izglītojošas lekcijas.

Daina Grosa: Par tālmācības kursiem. Aptaujā ļoti daudzi vecāki teica, ka viņi grib pieteikt savus bērnus tālmācības kursos, bet nav vietas. Kā var viņiem palīdzēt?

LVA: Mums ir 200 skolēnu vietas, un bez papildu finansējuma šo vietu skaitu nav iespējams palielināt. Gada laikā atbrīvojas tikai dažas vietas, tad dodam iespēju tiem bērniem, kas ir iepriekš jau pieteikušies. Mums veidojas gaidītāju rinda, kurā var pieteikties, elektroniski aizpildot informāciju mūsu mājaslapā Valoda.lv. Pagājušajā gadā, pārplānojot klātienes pasākumu finansējumu, organizējām papildu tālmācības grupas pusaudžiem.

Daina Grosa: Bet man liekas, ka vairāk satraucas tieši mazo bērnu vecāki, kuri grib, bet vietu trūkuma dēļ nevar pieteikt bērnus tālmācības kursos.

LVA: Taču, kā jau iepriekš minējām, mums ir Classflow kursus apguvušo diasporas skolotāju saraksts, kuru kontakti ir pieejami. Vecāki var izvēlēties privātskolotāju un tālāk jau sadarboties individuāli.

Daina Grosa: Bet nu pētnieki aktualizējuši to, ka tālmācības kursiem ir nepietiekams atbalsts, jo tajos nevar piedāvāt vietu visiem gribētājiem.

LVA: Ja mēs kaut 200 bērnus atbalstām un palīdzam viņiem labi apgūt latviešu valodu, tas arī tomēr ir daudz. Nodrošinām nodarbības nelielās grupās profesionāla pedagoga vadībā divreiz nedēļā. Protams, samazinot nodarbību skaitu līdz vienai reizei nedēļā, varētu apmācīt divreiz vairāk skolēnu, taču tas tomēr ir mācību kvalitātes jautājums, ko nedrīkst risināt matemātiski. Nopietnus mācību rezultātus varam nodrošināt tikai ar nodarbībām divas reizes nedēļā.

Daina Grosa: Par pandēmiju un to, kādas korekcijas tā ir ieviesusi skolās šobrīd. Vai, jūsuprāt, pandēmijas iespaidā radusies jaunā, attālinātā mācīšana būs izveidojusi skolām, ja ne pilnībā, tad varbūt daļēji jaunu modeli? Vai tas ir vēlams?

LVA: Pēdējā gada laikā diasporas skolotāji ir ļoti intensīvi mācījušies un apguvuši jaunas iemaņas, strauji pielāgojoties attālināto mācību formātam. Mūsu Classflow kursos pagājušā gada laikā vien esam apmācījuši 40 diasporas skolotājus, un šogad darbs turpināsies. Skolotāji ir mācījušies, arī sadarbojoties savā starpā un papildinot zināšanas individuāli, apgūstot dažādus digitālos rīkus attālināto mācību nodrošināšanai.

Veidojas plašs diasporas skolotāju loks, kas būs apguvuši dažādus digitālos rīkus un mācību platformas un varēs tos prasmīgi izmantot arī pēc pandēmijas. Klātienes nodarbības ir neaizstājamas, to nozīmi uzsver paši diasporas skolotāji, un, tikko būs iespējams, tās atsāksies. Būs skolas, kas klātienes mācības turpinās kombinēt ar attālinātajām mācībām, lai skolu padarītu pieejamu attālāko reģionu bērniem. Tiem, kuriem līdz šim nebija iespējams skolu apmeklēt. Prognozējam, ka palielināsies skolas pieejamība un atvērtība, taču ne atsakoties no klātienes mācībām. Mēs visi būsim kļuvuši gudrāki un spēsim izmantot daudz lielāku instrumentu kopu.

Daina Grosa: Vai ir risks, ka pandēmijas dēļ arī skola izbeidz darbību, jo aptaujā skolotāji teica – jā, mēs izgājām šos Classflow kursus, tomēr attālinātās mācības skolā neizmantojam.

LVA: Ir skolas, kas pandēmijas laikā uz laiku apturēja darbību, jo tas ir vienkāršāk. Ja šī situācija ieilgs, domājam, daļa no tām arī uzsāks attālinātās mācības. Sākotnēji neviens nerēķinājās ar pandēmijas ilgumu... Ir dažas skolas, kas ir beigušas darboties, taču tā ir noticis arī iepriekšējos gados, kad pandēmiju nevarējām vainot. Katru gadu Eiropā ir skolas, kas beidz pastāvēt, un ir kāda, kas rodas no jauna. Bet mēs rūpējamies par nepieciešamo atbalstu un tā pielāgošanu dažādajām skolu un to skolotāju vajadzībām.

Daina Grosa
18.02.2021.
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums „migracija.lv“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com