Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latviešu fonds

50 gadi jaukā kompānijā

Laikraksts Latvietis Nr. 640, 2021. g. 10. martā
Ilze Pētersone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LatviesuFonds

Latviešu Fonds

Jauka kompānija pie priekšsēdes Kristīnas Sīmanes-Laimiņas Čikāgā 2016. g. No kreisās: Brigita Rumpētere, Astrīda Ezergaile, Kristīna Sīmane-Laimiņa, Valda Grinberga, Ilze Pētersone, Renāte Kenija (Kenney). FOTO Latviešu fonds.

Padomes sapulcē San Francisco 2019. g. No kreisās: Renāte Kenija (Kenney), Ilze Pētersone, Brigita Rumpētere, priekšsēde Valda Grinberga, Gints Grinbergs. FOTO Latviešu fonds.

Priekšsēde Valda Grinberga (2016-2020) un Gints Grinbergs. FOTO Latviešu fonds.

Jaunā priekšsēde Renate Kenija (Kenney) starp jūrmalas puķēm. FOTO Latviešu fonds.

www.myvirtualmission.com – Staigāšanas programma gar Baltijas jūru 2021. g. līdz Jāņiem.

Latviešu Fondam (LF) šogad apritēs piecdesmit pirmā jubileja... Ir teikts, lai labu grāmatu īsti izprastu, tā ir jāpārlasa ik desmit gadus. To pašu kritēriju varētu pielietot organizācijām – ieskatīties, šajā gadījumā, Latviešu Fonda darbībā, ik pa desmit gadiem – izvērtēt, kas ir paveikts, kas ir mainījies, un kā tagadnes plāni iederas dibinātāju mērķos. Pati būdama Fonda desmitgadniece – darbojos LF kopš 2011.g. – atļaujos dalīties ar iespaidiem no šī laika sprīža (2011- 2021) – gan par Fondu, gan par latviešu sabiedrību, gan laikmetu, kurā dzīvojam.

Pirmo reizi piedalījos LF padomes sēdē Vašingtonas baznīcas pagrabstāvā desmit gadus atpakaļ. Bērztīsa kungs vēl bija sekretārs, un pēdējo reizi uzmanīgi protokolēja sēdes norisi, ar roku pierakstīdams katru lēmumu dzeltena papīra blociņā. LF mājas lapa bija nesen uzstādīta, bet to drīkstēja lietot tikai LF dalībnieki ar speciālu paroli. Rūpes bija, ka kāds neiezogas Fonda darīšanās. Šodien www.latviesufonds.com aicina – nāciet vien iekšā! Iepazīstieties ar jauniem projektiem, izpildiet aptaujas lapu, ziedojiet ar PayPal. Jaunākās LF ziņas tiek izsūtītas gan pa pastu, gan elektroniski; projekta pieteikumi tiek pieņemti tikai no elektroniskās pieteikuma lapas – latviešu un angļu valodā. Nāk prātā Raiņa vārdi – Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Laiki mainās un Latviešu Fonds ir gājis tiem līdz, pa gadiem aktīvi lecot uz priekšu gan tehnoloģiski, gan ar jaunām idejām. Rezultāts ir stabila organizācija ar stingru pamatu un augošu dalībnieku skaitu.

Nopelns LF izturībai un izaugsmei pienākas pirmkārt Fonda dalībniekiem un ziedotājiem. Bet nopelnu arī jādod tiem enerģiskajiem un mērķtiecīgajiem sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri netaupot kreņķus ziedojuši savu laiku, lai izveidotu Latviešu Fondu par sekmīgu organizāciju. Ir jāpateicas mūsu priekšsēžiem un padomēm, kas ir plānojuši, meklējuši atrisinājumus un uzlabojuši bijušo, un kas ir neatlaidīgi pildījuši Fonda misiju uzturēt un bagātināt latvietību.

Cik daudz nav bijis veikts piecdesmit gados! Manā laikā Fondu ir vadījušas otrās paaudzes trimdas latvietes. Varētu viņas raksturot kā superletiņus – gājušas Minsteres ģimnāzijā, dzīvojušas un strādājušas Latvijā, aktīvas arī citur latviešu sabiedrībā... (mūsu pašreizējā priekšsēde ir superletiņš no Latvijas!) Ja dibinātāji bija ideālisti (un visi vīrieši), tad priekšsēdes ir bijušas patriotes un darītājas – bitītes ar latvietības izjūtām, tehniskām zināšanām un neizsmeļamu enerģiju.

Latviešu Fonda tapšanu pārrunāja 1970. g. sanāksmē Nākotne 70 pirms Dziesmu svētkiem Toronto. Ir iespējams kāds no jums bija klāt šai sajūsmas pilnajā momentā, kad pazīstami ASV un Kanādas latvieši – Voldemārs Gulēns, Brunis Rubess, Valdis Muižnieks, Ģirts Zeidenbergs un citi – apņēmās „izveidot bāzi latviešu kultūras pasākumiem, kas spēs darboties paaudzēm ilgi. Latviešu Fonds ir plānots un lolots kā visu trimdā dzīvojošo paaudžu pasākums, kas domā par latviešu kultūru un ar tās eksistenci saistītajām problēmām pēc iespējas tālā nākotnē.“ (Valdis Muižnieks). *(tajā pat gadā Fonds tiek reģistrēts kā bezpeļņas organizācija Mičiganas štatā). Voldemārs Gulēns izteica LF misijas praktisko pusi – „Vadoties no pārliecības, ka mēs atbalstīsim latviešu kultūru līdz sirmam vecumam mums likās loģiski mērķtiecīgi sākt krāt kādu mazu naudiņu ik mēnesi.“ Ar Austras koku kā simbolu, Fonds izveidoja saukli – Dosim, dzīvosim! – un aicināja tautiešus ziedot drusku pa druskai līdz sasniegts tūkstotis dolāru līmenis. Iecere bija sakrāt miljonu dolāru pamatkapitālu, un no ieguldījuma procentiem dot finansiālu atbalstu latviskiem projektiem.

Latviešu Fonds aicināja dot, un tautieši deva. Ar noziedotiem līdzekļiem, pamatkapitāls auga; desmit gadus atpakaļ tas tuvojas $700 000. Šodien miljons dolāru mērķis ir sasniegts un pārsniegts; Fonds var lepoties ar 500 projektiem, atbalstītiem 2 miljonu dolāru vērtībā.

Lasītāji, jums daudzi no šiem projektiem būs pazīstami: filmas Melānijas hronika, Dvēseļu putenis un Mātes piens; grāmatas: Sibīrijas bērni, Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry, Jettes Cimdu grāmata, Bruno Slept Here, stāsti par Amerikā dzīvojošiem latviešiem Mēs neesam aizbēguši; atbalsts Beverīnas, Garezera un Kursas vasaras vidusskolām; Daces Aperānes Starptautiskie latviešu mūziķu meistarkursi; Skandenieku, Ilģu, Trio un neskaitāmas latviešu teātru viesturnejas un daudzi, daudzi citi projekti.

Lai izsludinātu Fonda mērķus un veicinātu latvisku vidi, LF gadu no gada rīkoja Nedēļas Nogales Nākotnei (NNN), pulcējot apdāvinātus tautiešus – zinātniekus, māksliniekus, rakstniekus, lai piedalītos uzrunās, semināros, literatūras un dzejas vakaros. Prātā nāk skaista pēcpusdiena Ņujorkā 2011. g rudenī, kur savu dzeju lasīja nesen aizsaulē gājušie leģendārais Jānis Krēsliņš un Modris Mednis, kā arī pazīstamā dzejniece Rita Gāle. Atceros arī Vairas Paegles svētku runu 2012. g. NNN nogalē Filadelfijā, ko Sandra Milevska organizēja Filadelfijas BLB 120. g. jubilejas ietvaros. Tās bija sevišķas sanāksmes un tādas katru gadu neatkārtojās. Dažus gadus audience LF nogalēm pat saruka pavisam! Vaina, diemžēl, ir laiks... gadi nāk un gadi iet... Daudzi LF dalībnieki ir pirmās paaudzes trimdas latvieši; viņi vairs nevar ceļot garus gabalus, lai piedalītos sapulcēs. Daudzu arī vairs nav ar mums. Nav arī vairs tās kopības sajūtas, kas kādreiz bija. Latvieši turas savos ģimenes lokos, bet pienākumu sajūta pret plašāko latviešu sabiedrību ir samazinājusies.

Šeit gribu piebilst, ka Covid gads ir radījis nesagaidītus plusus, pulcējot tautiešus un uzturot latviskumu. Kā piemēru minēšu LF pēdējo pilnsapulci; tā bija plānota 2020. g. NNN nedēļas nogale Hamiltonā, ieskaitot mākslas tūri un Pļaujas svētku mielastu. Tai vietā mums bija jānotur virtuālā pilnsapulce. Jaunā priekšsēde Renate Kenija (Kenney) ar mākslinieci Ritu Grendzi bija izveidojušas virtuālu izstādi. Uz ekrāna parādījās mākslas darbi no visdažādākajiem trimdas māksliniekiem no ASV, Kanādas un Austrālijas. Mēģinājums izdevās! Ne tik padome un LF biedri, bet arī citi pievienojās mums uz Zoom; mākslu varēja ļoti labi saredzēt, un mēs visi daudz ko jaunu uzzinājām. Sekoja diskusija, domu apmaiņas un atmiņas...

Varu arī pieminēt kā piemēru Sandras Milevskas latviešu avīzēs izsmeļošo rakstu par neseno latvisko pazudušo nedēļas nogali (lost weekend), kad internetā bija pieejamas divas latviešu filmas no Nīderlandes, fascinējošs pārskats no Latvijas par Latvijas Nacionālās operas jauno projektu Hamlets un Ņujorkas Kultūras dienu skaistais klavieru koncerts un dzejas pēcpusdiena. Šie ģeogrāfiski attālinātie sarīkojumi tagad nāk pie mums! Sēžot mājās, un ar vienu klikšķi, skaitliski daudz vairāk dalībnieku izbaudīja latviešu kultūras bagātību nekā senāk piedaloties fiziskās sapulcēs.

Latviešu Fonda dibinātāju doma 70. gados bija gādāt resursus tieši trimdas latviešu sabiedrības pastāvēšanai. Bet ar Latvijas brīvības atgūšanu 1991. gadā, projektus sāka pieteikt arī Latvijas latvieši. Kā man ir stāstīts, 90. gadi bija Fondam pārdomu pilni; vienubrīd pacēlās jautājums par Fonda nozīmi un vajadzību laikmetā, kad mums atkal bija pašu valsts. Bet zinu, ka Valda Bērziņa vadībā (2007 – 2011) Latviešu Fonds turpināju savu darbu un gāja uz priekšu. Mēs priecājamies, ka Valdis vēl tagad pārstāv Fonda darbību Latvijā!

LF pirmie Tūktstošnieki un dāsnākie ziedotāji ir tie kas 1950. gados cēla baznīcas, skolas, nometnes. Viņi ir devuši un turpinājuši dot līdz pat sirmam vecumam! Tagad ir pienācis laiks pēctecības kārtošanai (Voldemāra Gulēna vārdi). LF priekšsēde Kristīna Sīmane-Laimiņa jau no 2012. g. uzsvēra, cik svarīgi mums ir palielināt LF ziedotāju pulku, kā arī iesaistīt jauno paaudzi Fonda darbā. Kristīnai bija pilna galva ar idejām, un ar padomes palīdzību daudz kas tika uzsākts: Garezera absolventu klases dāvanas, LF pastkartītes un skrejlapas, LF krekli un krūzes, video pasniegumus pilnsapulcēs, projektu atbalstīšanu ar īpašām akcijām (crowdsourcing), padomes sēdes caur Skype... Ar Kristīnu mēs sākām lietot Google Drive, kur padome var kopīgi dalīties ar informāciju. Viņa man pacietīgi (kā kompjūtera dinozauram) skaidroja, kā informācija eksistē mākonī.

Nākamā priekšsēde Valda Grinberga turpināja un papildināja iesāktos mērķus, iesaistot jaunus dalībniekus, ceļot LF profilu un modernizējot LF sazināšanās veidus. Valda aktīvi piedalījās latviešu jauniešu sarīkojumos, tos uzrunāja un atbalstīja (Garezera vidusskolu, Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienību un Kanādas jauniešu grupu Šī Māksla ir Jauna). Ar padomes (Renātes Kenijas) lielo darbu, mājas lapa un datu bāze tika uzlabotas. Projektu veicēji tika aicināti pastāstīt par saviem projektiem un iesūtīt informāciju un bildes mājas lapai un apkārtrakstam. Tika izgatavoti LF reklāmas materiāli (uzlīmējamie tetovējumi, austās aproces, mugursomas), kā arī skaistas piespraudītes, ar ko pateikties ziedotājiem. Elektroniskā ziedošana caur PayPal tika uzstādīta mājas lapā, un Fonds pievienojās sociālajiem medijiem Facebook, Instagram un Twitter.

Šodien latviskā kultūrtelpa ir plašāka kā jebkad – tā ietver trimdas sabiedrību, Latvijā dzīvojošos, un tos 373 000 tautiešus, diasporas latviešus, kas ir atstājuši dzimteni un mīt visos pasaules stūros. Latviešu kopienas ārzemēs pieaug, bet kopības sajūta un saliedēšanās ir komplicēta – trešajai trimdas paaudzei latviešu valodas spējas sāk ļodzītes* (V. Bucēna lasītāja vēstule Latvija Amerikā 30. janvāra 4. numurā), un diasporas ģimenēm bieži maizes pelnīšana jāliek pirmajā vietā. Uz Facebook var pievienoties grupai Latvian Favourite Foods – tur latviešu izcelsmes indivīdi apmainās ar vecmāmiņas debesmannas un skābeņu zupas receptēm, kā arī uzdod jautājumus par savu izcelsmi – lielāko daļu angļu valodā. Bet interese un lepnums latviskumā ir patiess.

Piecdesmit gadu garumā Fonds ir mācījies sadzīvot ar pārmaiņām Latvijā un latviešu sabiedrībā ārpus Latvijas. Ņemot vērā šīsdienas apstākļus, 2021. gadā LF eksperimentē (pateicoties priekšsēdei Renātei Kenijai) ar unikāliem un interesantiem veidiem kā iesaistīt dalībniekus – gan superletiņus, kas meklē dzīvu latviešu kultūras vidi, gan jaunākas paaudzes, gan interesentus bez valodas prasmēm.

Minēju agrāk mūsu virtuālo mākslas izstādi; septembrī Fonds Face­book vidē atzīmēja Latvijā svinēto dzejas mēnesi ar trimdas laika dzeju izlasi. Decembrī tika noturēta jauni izveidotā Austras stunda, Zoom sarīkojums, kur iepazināmies ar LF atbalstītiem vai dalībnieku veiktiem projektiem: Baņutas Rubesas, Kristas Svalbonas un Lailas Milevskas radoši interpretētajiem bēgļu laiku pētījumiem; lekciju par Latvijas stratēģisko politisko stāvokli – Lukas Milevskis, un muzikālu piedāvājumu no Latvijas – Imanta Nīgale. Uzziniet vairāk par šo jauko notikumu uz www.latviesufonds.com.

Kā redzat, Latviešu Fonds ne tikai pieņem latvisku projektu pieteikumus, bet pats aktīvi piedalās latviskas vides veidošanā un uzturēšanā! Augšminētie pasākumi saglabā vēsturiskās liecības par latvietības kultūras bagātību un veicina izglītošanos un pārdomas par mūsu kultūras mantojumu.

Minēšu vēl pēdējo LF pasākumu, kas uzrunā cilvēkus visā pasaulē, neatkarīgi no latviešu valodas prasmes vai latviskās piederības. Lai atzīmētu Latviešu Fonda 50 darbības gadus, esam uzstādijuši virtuālu 555 km staigāšanas programmu gar Baltijas jūrmalu. Walking and Running Along the Latvian Coast with Friends of the Latvian Foundation var atrast uz www.myvirtualmission.com. Staigātājus iepriecina interesanti pieturas punkti, ar bildēm un izskaidrojumiem. Akcija notiek līdz Jāņiem. Vai nav skaists veids kā izvingroties, un tai pašā laikā uzzināt vairāk par Latvijas dabu! Mums ir jau krietns pulks staigātāju no ASV un Kanādas, un arī latviešu skolas ir izrādījušas interesi.

Kopsavilkumā atkal jāgriežas pie dibinātāja Voldemāra Gulēna vārdiem – Latviešu Fonda loma ir „iekustināt, atbalstīt un realizēt sabiedrībai vēlamus projektus, kas paliek kā neaizstājama vērtība dažāda attāluma nākotnēs.“ Šajā jaunajā laikmetā Latviešu Fonds ar savām jaunajām iniciatīvām arī turpmāk mērķtiecīgi piedalīsies latvietības uzturēšanā. Mēs aicinām – nāciet kopā ar Latviešu Fondu! Darba nepietrūks, un mēs esam jauka kompānija!

Ilze Pētersone
Latviešu Fonds, 2021. g. februārī
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com