Daugavas Vanagu organizācijai liela diena (2)

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

DV priekšnieks Aivars Sinka. FOTO Gundega Zariņa.

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanadžu priekšniece Ināra Sīkā. FOTO Gundega Zariņa.

Palielināt / Enlarge

Adelaides DV nodaļas vīru koris „Daugava“. Diriģents Matīss Reinhards. FOTO Gundega Zariņa.

Palielināt / Enlarge

Melburnas latviešu vīru kora „Veseris” dziedātāji. FOTO Gundega Zariņa.

Palielināt / Enlarge

Svētku klinģeris. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Delegāti izbraukumā. FOTO Anita Rudaka.

Palielināt / Enlarge

Delegāti vīnotavā. FOTO Astra Kronīte.

Apsveikumi, koncerts, saviesīgi sarīkojumi

Sestdienas, 13. marta, pēcpusdienas sarīkojums, atzīmējot Daugavas Vanagu organizācijas 75. dibināšanas gadu, bija liels stratēģisks pasākums Adelaides valdei, bet īpaši Andrim Jaudzemam, kurš bija atbildīgais vadītājs. Iepriekšējā rakstā, aprakstīju DV idejisko kodolu – Lielās Jundas ceremoniju. Šai ceremonijai tūlīt sekoja apsveikumu daļa un koncerts. Vakars noslēdzās ar svētku mielastu.

Apsveikumi šādā nozīmīgajā reizē nāca daudz un dikti: digitālā veidā no Daugavas Vanagu Centrālās Valdes jaunieceltā priekšnieka Aivara Sinka, DV Vanadžu priekšnieces Ināras Sīkās, DV Austrālijas zemes valdes priekšnieka Jāņa Kārkliņa, LAAJ un DLOA priekšsēdes Skaidrītes Aguļēvičas un Austrālijas Skautu jendas priekšnieka Jura Skābes. Neparasti, tieši šai reizē, bija iztrūkušo Adelaides biedrību un organizāciju individuālie apsveikumi, kurus šoreiz kopīgi visu organizāciju vārdā, nodeva Skaidrīte Aguļēviča. Rakstiskus apsveikumus sūtīja Amerikas un Kanādas DV zemes valžu priekšsēži, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un LR goda konsuls Rietumaustrālijā Jānis Purvinskis, kurš pats ir vanags.

Kaut programmā tas nebija tā apzīmēts, Adelaides nodaļas vadītājas Dr. Ilgas Vēveres runa un LR goda konsula Dienvidaustrālijā Dr. Valda Tomaņa uzruna par LR vēstniecības atvēršanu Austrālijā, atgādināja Kalpaka piemiņas sarīkojuma struktūru. Pulkv. Oskars Kalpaks mira kara laukā 6. martā, un Vanagi vienmēr šo dienu atzīmē ar atsevišķu atceres sarīkojumu. Bez starpbrīža šī daļa pārsniedza pusotru stundu!

Pirms trešās daļas, tomēr iesprauda 15 minūšu starpbrīdi. Atgriežoties sēdvietās, klātesošos sagaidīja augstvērtīgs koncerts. Melburnas vīru koris Veseris ar diriģenti Sandru Birzi papildināja ne vien Lielās Jundas kopkori, bet bija sagatavojis šai reizei speciālu programmu. Pateicība pienākas arī Jānim Lauram, kurš izveidoja četru vīru čella ansambli, kas pavadīja visas svinīgās dziesmas Lielā Jundā. Divi trompetisti ar savu fanfaras duetu iesauca karogu sardzi vietā. Jānis pats vēlāk piedalījās gan solo, gan sadarbībā ar Veseri un G. Janmeiju. Vietējais, mūsu DV vīru koris Daugava, sniedza trīs dziesmas atsevišķi un koncerta beigās sadziedāja varenā sniegumā kopā ar Veseri.

Daugaviešu diriģents šoreiz bija Matīss Reinhards. Koris bija izvēlējies trīs saviļņojošas dziesmas, sākot ar 19.gs. vācu tautības komponista, vijolnieka, diriģenta Leopolda Damroša (Damrosch) Še brālīgi mēs stājām.

Sekoja iejūtīgi nodziedātā Raimonda Paula dziesma Pacel galvu, baltā māt' (J. Petera vārdi). Šajā dziesmā koris parādīja, ka prot apvaldīti un klusi dziedāt. Trešajā dziesmā, Edgara Račevska tautas dziesmas apdarē, pievienojās instrumentālisti: ģitāra, akordeons un dūdas. Diriģents bija izvēlējies interpretēt šo dziesmu ātrā tempā. Spalgās kara dūdas un ģitāras ritmiskie sitieni atgādināja seno laiku karapulka pārgājienu. Viss kopā – ļoti interesants sniegums.

Genovevas Janmeijas šim vakaram veltītā dziesma, Arvīda Žilinska muzikālā apdarē, ar Annas Sakses dzejas Dziesma par draugu vārdiem, tieši iederējās plašākajā sarīkojuma idejiskā plānā.

Sauc jūras un tālumi mani,
Un draugu es aicinu līdz…
Man skumji pat rudenī nava,
Prieks dvēseli šūpo un ceļ.
Ja līdzās man soļo mans draugs.

Geņa ir aktīva vanadze jau kopš 60tiem gadiem, un šogad viņai septembrī piepildīsies 100 gadi. Gadu gājienā, draudzība ir tas spēks kas saturējis vanadžu kopas visa pasaulē, un līdz ar to daudz kas ir veikts. Geņu uz klavierēm un ar čella pavadīja Sandra Birze un Jānis Laurs. Geņas sniegums izraisīja publikā sirsnīgus un ilgus aplausus.

Sekoja Melburnas latviešu vīru kora Veseris dalībnieku 8 vīru sastāvā sniegums. DV 75 jubilejai par godu kora mākslinieciskie vadītāji Roberts un Sandra Birze bija aicinājuši komponistu Edgaru Lindi uzrakstīt īpašas apdares divām karavīru dziesmām viņu ansamblim, čellam un klavierēm.

Koris ir izveidojies par ļoti disciplinētu vienību. Viņi dzied ne vien ar balsīm, bet ar visu ķermeni: kustībām un sejas izteiksmi. Pirmā karavīru dziesma Aiz tiem augstiem kalniem izcēlās ar skaidro dikciju, iejūtīgo vārdu interpretāciju un skaisto sarunu starp čellu, klavierēm, basģitāru un balsīm.

Aiz tiem kalnu kalniem,
Kari karojas.
Aiz tās zaļās bērzu birzes
Bāliņš karā jāja.

Otrā karavīru dziesma Vārna kliedza, vārna brēca izklausījās senlaicīga ar bungas ritmiem, skaļiem karagājiena iekliedzieniem – ēēīī un plaukstu un kāju piesitieniem. Toties, arī moderna. Trešā dziesma bija Raimonda Tigula Lec, saulīte! (R. Bugavičute-Pēce). Atmiņā paliekošs čella ilgstošais un atkārtotais pavadījums, kas man lika domāt par saules staru zaigošanu uz ūdens. Stabules un skaistais kāpinājums līdz pēkšņam gala punktam: Vieno visu Latvju tautu!

Zigmāra Liepiņa tautas dziesmu Zibsnī zvaigznes pār Daugavu apdari šoreiz Sandra Birze bija aranžējusi klavierēm un čellam. Abi mākslinieki brīnišķīgi sadarbojās, izceļot skaisto, vijīgo meldiju katrs savā reizē.

Koncertu noslēdza apvienotais vīru koris. Matīss Reinhards dziesmu izvēlē atkal parādīja smalku muzikalitāti, kontrastējot vīrišķīgi spēcīgas dziesmas ar maigi liriskām. Ar baudu klausījāmies Jāzepa Mediņa Krāc jūrmalas priedes, Br. Skultes Aijā un Ē. Račevska Mūsu dziesma.

Lai vanadzēm šoreiz nevajadzētu pūlēties, ēdinot apmēram 100 cilvēku, tika aizrunāts lietuviešu šefpavārs ar savu komandu, lai viesus pamielotu. Pieaicināti palīgi bija paša A. Jaudzema radi un citi jaunieši, kuri ir izpalīdzējuši arī citos DV sarīkojumos Tā svinīgā diena nobeidzās. Bija mielasts garam un miesai!

Nākošajā dienā delegāti biedri un draugi devās saviesīgā izbraukumā uz Adelaides kalniem, kur Hāndorfā jau bija kokiem redzamas skaistas, purpursarkanas rudens lapas. Tālāk uz dienvidiem, lai pusdienotu skaistā Lake Breeze (Ezera vēsma) vīnotavā, kas atrodas zaļā vīnogu lapu jūrā, tā saucamā Langhorne Creek apvidū.

Cik laimīgi mēs esam, ka varējām šeit Adelaidē satikties ar draugiem, rīkot sanāksmes, darboties un ceļot tik brīvi. Citās pasaules malās pašreiz tā nav.

Līdz nākamai delegātu sapulcei!

Daugavas Vanagi Sasauksimies!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
18.3.2021.