Jubilejas sarīkojums

Daugavas Vanagi

1945. gada 28. decembrī plkst.18.00 Zedelgemas kara gūstekņu nometnes II nodalījumā teātra barakā sanāca kopā 289 latviešu leģionāri, nometnes baraku delegāti, lai nodibinātu Daugavas Vanagu organizāciju. Vairāk nekā 75 gadus vēlāk mēs esam pulcējušies šeit tālajā Austrālijā, lai atzīmētu šo svarīgo brīdi un godinātu kā mūsu leģionārus, tā Daugavas Vanagu dibinātājus un visus, kuri pēdējos 75 gadus vadījuši Daugavas Vanagus un strādājuši Daugavas Vanagu labā.

Mēs Austrālijā varam būt lepni, ka starp dibinātājiem bija daudzi mums pazīstami cilvēki, kuri vēlāk darbojās ne tik vien Daugavas Vanagos, bet arī citās organizācijās Austrālijā. To starpā bija tādi kā pazīstamais latviešu aktieris Gunārs Klauss, mācītājs Elmārs Kociņš, skautu vadītājs Zigfrīds Leitis, ilggadīgais Adelaides Daugavas Vanagu nodaļas darbinieks un valdes priekšsēdis Miķelis Miezis un vēl daudzi citi.

Par pirmo Daugavas Vanagu priekšnieku tika ievēlēts pulkvedis Vilis Janums. Pulkvedis Janums vadīja sešu cilvēku valdi, kuras galvenais uzdevums un mērķis bija palīdzēt saviem kara biedriem. Visi apjēdza, ka šo darbu varēs nopietni sākt tikai tad, kad būs atbrīvoti no gūsta.

Daugavas Vanagi tika dibināta kā palīdzības organizācija. Dibinātāji nolēma, ka Daugavas Vanagu galvenais mērķis būs ne tik vien palīdzēt saviem bijušajiem kara biedriem, kuri ievainojumu dēļ nevarēja paši par sevi rūpēties, bet arī aprūpēt karavīru ģimenes, kam nebija apgādnieku, un sniegt materiālu atbalstu un padomus karavīriem un viņu ģimenes locekļiem. Dibinātāji arī nolēma, ka atgriežoties Latvijā viņi ņems dalību valsts politiskā dzīvē. Daugavas Vanagi vēl šodien ir aprūpes organizācija un rūpējas par bijušo leģionāru labklājību, it sevišķi Latvijā, kur leģionārus atbalsta ar ik mēneša medicīnisko aprūpi, kā arī citu atbalstu un pakalpojumiem. Tāpat ārpus Latvijas tiek aprūpēti leģionāri, kuriem tas vajadzīgs. Daugavas Vanagi savu aprūpes darbu ir arī paplašinājuši un pašlaik Latvijā arī atbalsta Latvijas Zemessardzi, virsnieku biedrību Nameja Fonds daudzbērnu un audžubērnu ģimenes, vecāko paaudzi, jaunatni, it sevišķi sniedzot stipendijas caur Vītolu Fondu, un daudz citus, kam tas vajadzīgs. Netiek aizmirsti arī tautieši ārpus Latvijas. Austrālijā Daugavas Vanagi atbalsta starp citu bijušos leģionārus, citus mūsu vecākās paaudzes tautiešus, kultūras pasākumus un jaunatni.

Atstājot kara gūstekņu nometni Zedelgemā, Daugavas Vanagu dibinātāji izklīda plašā pasaulē un ātri vien dibināja Daugavas Vanagu nodaļas savās mītnes zemēs. Ziedu laikos Daugavas Vanagu organizācija darbojās 16 zemēs, kaut pašlaik darbība notiek tikai sešās, ieskaitot mūsu tēvzemē Latvijā. Austrālijā kopīgi bijušas 13 nodaļas, kaut pašlaik aktīvas ir tikai piecas. No Daugavas Vanagu organizācijas dibināšanas 1945. gada decembrī tā izauga par lielāko un aktīvāko latviešu organizāciju ārpus Latvijas.

Mūsu rindas pēdējos gados ir kļuvušas retākas, bet mēs vēl joprojām darbojamies mūsu tautas Latvijas labā un to darīsim, cik ilgi vien Latvija no mums to prasīs. Neaizmirsīsim nekad mūsu latviešu leģionārus, lielākā daļa no kuriem nepiedzīvoja Latvijas brīvības atgūšanu, atdodot savu dzīvību vai nu kara laukos, vai Sibīrijas tundrās vai aizejot mūžībā tālu no iemīļotās Latvijas svešās zemēs. Neaizmirsīsim arī visus, kuri ar gara ieročiem cīnījušies par mūsu tautas brīvību. Nedrīkstam aizmirst mūsu organizācijas dibinātājus, kā arī visus, kuri darbojušies Daugavas Vanagu organizācijas labā vai ziedojuši Daugavas Vanagu mērķiem. Novēlu Daugavas Vanagiem pastāvēt vēl ilgus gadus, jo mums, kā teikts Daugavas Vanagu dziesmā – Ir daudz ko vēl veikt.

Jānis Kārkliņš
DV Austrālijas valdes priekšsēdis