Pulkvedis Oskars Kalpaks un Studentu rota

Palielināt / Enlarge

Pie altāra māc. Raimonds Sokolovskis. Bībeles lasījumu veica Draudzes vecākais Mārtiņš Biršs. FOTO Andris Atvars.

Palielināt / Enlarge

Dievlūdzēji. FOTO Andris Atvars.

Palielināt / Enlarge

Māc. Raimonds Sokolovskis. FOTO Andris Atvars.

Svētdien, 2021. gada 7. martā, Svētā Krusta baznīcā notika pulkveža Oskara Kalpaka un Studentu rotas piemiņas dievkalpojums.

Dievkalpojumu ar kuplā skaitā sanākušajiem dievlūdzējiem ievadīja Melburnas Korporāciju kopas karognesēji, kas – svinīgā gājienā, zobeniem mirdzot, iesoļoja baznīcā. Tos pie altāra sagaidīja mācītājs Raimonds Sokolovskis un draudzes vecākais Mārtiņš Biršs. Karogsardze novietojās pie altāra – pie kritušajiem varoņiem speciāli ierīkotas svētvietas, kur deg Mūžīgā uguns. Pulkveža Oskara Kalpaka un Studentu rotas piemiņas dievkalpojumā piedalījās Korporāciju kopa Melburnā, Studenšu Korporāciju kopa Melburnā, Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa un Melburnas Latviešu ev. lut. draudze.

Ievadā mācītājs Raimonds izteica savu prieku par iespēju būt šeit, un nesa sirsnīgu sveicienu Melburnas Latviešu ev. lut. draudzes priekšniekam Kārlim Kasparsona kungam ar kundzi, draudzes vadībai, dievkalpojuma organizētājiem un visiem klātesošajiem no Sidnejas Latviešu ev. lut. Vienības draudzes, diakonēm un draudzes priekšnieces Gundegas Zariņas kundzes.

Svētku reizei atbilstošas patriotiskās dziesmas uz ērģelēm ar jaukām skaņām pavadīja draudzes ērģelnieks Braians Kopls (Brian Copple). Bībeles lasījumus veica Draudzes vecākais M. Biršs. Lūgšanā mācītājs Raimonds ietvēra Latviju un Austrāliju, pateicoties tam Kungam par visām žēlastībām un izlūgdamies svētību šai zemei, kā arī svētību sanākušiem dievlūdzējiem baznīcā un svētību viņu ģimenēm, un arī svētību visai Kristus draudzei pasaulē, to vēlot visām tautām uz zemes. Dievkalpojumā nodziedājām Latvijas himnu.

Svētrunas ievadā

„„Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem,“ ar šiem mūsu Pestītāja Jēzus Kristus vārdiem godināsim šodien mūsu tautiešus, kam mūžīga slava un pateicība par pašuzupurēšanos un pašaizliedzību Latvijas valsts izveidošanas cīņās,“ teica mācītājs Raimonds.

Studentu rota

„...Idejas īstenošanā kolosāli nopelni ir Reinholdam Muškem, kas ar savām runām atrada dzirdīgas ausis un vienprātības pilnus lēmumus,“ par Studentu rotas veidošanu bija rakstījis vēlākais rotas komandieris pulkvedis Artūrs Galindoms. Jo tāda ticība Latvijas nākotnei, kāda tā bija Reinholdam Muškem, aizrāva daudzus. Rotā bez akadēmiskās paaudzes bija arī skolnieki un citi patrioti. Tādējādi sākotnējā ideja par kaujas vienību, kura sastāvētu tikai no korporāciju locekļiem, bija dabūjusi paplašinātu bāzi. Sava kvalificētā sastāva dēļ rota visai drīz izveidojās par labi disciplinētu un spēcīgu kaujas vienību.

Ņem, tēvzeme, Tavs esmu viss! Tā ir teikts uz Studentu rotas krūšu nozīmes. To izgatavoja no viengabalaina dabīga Latvijas dzintara, šķēps – no sudraba.

Par Liepājas dienām rotas karavīrs Felikss Krusa bija sarakstījis dzeju:

Tas latviešu studentu kareivju bars,
Tur talavietis, lettons un sēlis
Un cits vēl, kam krūtīs ir tautiskais spars,
Kas Imantu augšā ir cēlis.

Studentu rotas karavīri ticēja Dievam un ticēja uzvarai.

Februārī Studentu rotu nosūtīja uz Rudbāržiem pulkveža Oskara Kalpaka rīcībā, kur rota nonāca 1919. g. 15. februārī. Jau 17. februārī Studentu rota nokļuva frontē. No 3. marta rota piedalījās Kurzemes atbrīvošanas cīņās. 6. martā rota tika iesaistīta incidentā pie Airītēm, kur krita pulkvedis Oskars Kalpaks, kā arī rotas komandieris Nikolajs Grundmanis.

Studentu rota turpināja Latvijas atbrīvošanas kaujas gaitas. 1919. gada 10. martā rota piedalījās Saldus, un vēlāk Jaunpils ieņemšanā, piedalījās Bateru kaujā, un – cīņās Klīves pusmuižas rajonā. 22. maijā Studentu rota jau bataljona sastāvā piedalījās Piņķu kaujā. 23. maijā 3. atsevišķais bataljons kopā ar Latviešu atsevišķo brigādi iegāja Rīgā. 1919. gada jūnija beigās Studentu rota piedalījās Latgales atbrīvošanas cīņās.

Pulkvedis Oskars Kalpaks

Latviešu nacionālā karaspēka pirmais pavēlnieks Pulkvedis Oskars Kalpaks ir kļuvis par latviešu virsnieku simbolu. Viņa kaujas ceļš bija īss, bet ārkārtīgi spilgts. No laikabiedru liecībām – viņa cīņas spars, ideālisms un patriotisms, kas spilgti izpaudās visā viņa mūžā, tas atstāja dziļu ietekmi uz laikabiedriem, un tas atdzimst un turpina dzīvot arī tagad.

„Pulkvedim Kalpakam piemita visas liela vadoņa un īsta latvju karavīra īpašības. Ar savu stipro, viengabalaino personību viņš veidoja un vadīja visus, kas bija ap viņu, uz vienu mērķi – brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti. Pulkvedis Kalpaks ar savu piemēru ievadīja laikmetu, kurš vēsturē ierakstīts neizdzēšamiem, ugunīgiem burtiem. Viņš ir liela personība. Grāfs fon der Golcs ir teicis par pulkvedi Kalpaku: Priekšzīmīgs vīrs un vesela personība.

Ko varu vēl tev, Tēvzeme, par sirdi vairāk dot, – lasāms uz pieminekļa Oskaram Kalpakam, kurš uzcelts Rīgā 2006. gadā. Bet Airītēs Kalpaka muzejs un piemineklis atrodas jau kopš 1936. gada, un muzejs no jauna darbojas kopš 1991. gada.

Kalpaka, Studentu rotas un visu neatkarības cīnītāju veikums un varonība uzrunā gan tautiešus gan viesus, īpaši jaunatni, aicinot pilnveidot sevi, ikvienam rast spēku un pašapziņu, lai kalpotu Latvijai. Un Kalpaka atspulgs piemineklī nosvērti un cerīgi vēro apkārt notiekošo dzīvi. Viņš aicina, un viņš daudz sagaida no mums.

Svētrunas epilogā

Šodien Dieva priekšā mēs pieminam mūsu tautas varonīgos brīvības cīnītājus. Viņi cīnījās ticēdami uzvarai. Un Latvija ieguva neatkarību un izveidoja Latvijas valsti. Tā toreiz, tā tagad – 1991. gadā. Uzvarēja Dzimtenes mīlestība un ticība. Sentēvu dzīvā ticība.

Atklāsmes Grāmatā ir teikts: „Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm: tam, kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē...

...Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū...

...Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām...

...Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla...

...Es redzēju, un raugi: balts zirgs, un tam, kas sēdēja uz tā, bija šaujamais stops; viņam tika dots vainags, un viņš izgāja uzvarēdams un lai uzvarētu.“

Tas Kungs Kristus nes katrai tautai viņas Likteni! Latvija ir mūžīga. Latviešu tauta pastāv. Tautas Varoņu pulki, kas ir debesīs, vai jūs mūs dzirdat? Tautas Varoņi savu tautu dzird. Tur ir pulkveža Oskara Kalpaka gars, tur ir latvju Studentu rotas drosmīgie cīnītāji! Tie kā vēja spārniem pāršalc Tēvzemes pilsētām un tīrumiem un svētī laikmetu griežus Latvijā. Viņi stiprina arī mūsu prātā un sirdī dziesmu: „Dievs, sargi mūsu Tēvu zemi!“ Viņu asinis atgādina mums šodien: turiet augstu Latvijas karogu! Jo Tam karogam vidū stāv dzīvs Senču gars, bet abās pusēs dus neatkarības cīņās izlietās varoņu asinis. Tās runā uz mūsu dvēselēm. To vārdā: māciet saviem bērnu bērniem latviešu valodu! Stāstiet par Latviju, augstu paceltu galvu! Ar skatu tur, kur ir Gaismas pils! Tur, kur dus senču dievi! Tur, kur svētbirzis un ozoli, tur, kur skan Līgo dziesmas! Tur ir tava un mana tauta! Tā ir mūžīga... Mācīsim Ticību un tikumu saviem bērniem un mazbērniem – mūsu senču diženumu, ko vienmēr pieminam un no kā spēku gūstam. Ticību Dievam un ticību uzvarai. Tā mēs dzīvosim un ieiesim nākamajos laikmetos – godājot Debesu Tēvu, kurš ir pār visiem un ar visiem, no kā visas lietas uz Zemes un Debesīs, pielūgsmē Tam Kungam Jēzum Kristum, mūsu Pestītājam no grēka un nāves, kurš nes mūsu trūkumus, ciešanas, slimības un grēkus, mūs lieliski vadīdams Patiesības ceļā, un Svētā Gara spēkā, kurš mūs iepriecina, uztura un svētī. Un – ar pateicību savas tautas varoņiem, apzinādamies mūsu Dižo Senatni, no kurienes ir cēlusies un uzplaukusi – katra – latvja Dvēsele.

Pulkvedim Oskaram Kalpakam un latviešu Studentu rotai, kā arī visiem mūsu tautas varonīgiem aizstāvjiem – mūžīga slava!

Tam Kungam Jēzum Kristum gods un slava mūžīgi mūžos. Amen.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“