Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kalpaks, Latviešu Leģions un Kurzemes cīņas

Pertā atceras savus varoņus

Laikraksts Latvietis Nr. 642, 2021. g. 24. martā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

No kreisās: māc. Gunis Balodis, Ilmārs Rudaks un karognesis Jānis Vucēns. FOTO Jānis Purvinskis.

Perta_DV_2

Bijušais leģionārs Ilgvars Bergmanis. FOTO Jānis Purvinskis.

Kāpēc mēs katru gadu atceramies pulkv. Oskara Kalpaka nāves dienu, pieminam Latviešu Leģionu un Leģiona 1944.g. smagās cīņas Kurzemē? Kāds kādreiz teica šos vai līdzīgus vārdus: Tauta, kura aizmirst savus varoņus, ir lemta pazušanai.

Skaistā, siltā svētdienas pēcpusdienā Pertas Daugavas Vanagu kluba dzesinātajās telpās bija pulcējušies kādreizējie latviešu trimdinieki – tagad latviešu diaspora – atcerēties mūsu varoņus un viņu upurus par Latvijas un latviešu tautas brīvību.

Atceres sarīkojums sākās, kad Jānis Vucēns, Daugavas Vanagu kluba telpās māc. Guņa Baloža un DV Pertas nod. priekšsēža Ilmāra Rudaka pavadībā ienesa Daugavas Vanagu Pertas nodaļas, Latvijas karogu. Tam sekoja māc. vadītais svētbrīdis, iesākot ar kopīgi nodziedāto dziesmu Tu, kas valdi mūžībā. Dziesmai sekoja lasījums no Bībeles un lūgšana, kad viņš aizlūdzās par tiem, kuri bija atdevuši savas dzīvības par mūsu tautas brīvību pie mātes Latvijas altāra. Svētbrīdis beidzās ar otro dziesmu Dievs, sargi mūsu Tēvu zemi.

Svētbrīdim sekoja DV Pertas nod. priekšsēža Ilmāra Rudaka svētku runa, kurā viņš mums atgādināja, ka šodien mēs atceramies mūsu pirmā latviešu karavīru vadoņa, pulkv. Oskara Kalpakas nāves dienu 1919.g. 6. martā. Mēs pieminam pulkv. Kalpaku kā pirmo neatkarīgās Latvijas bruņoto spēku vadoni. No viņa personīgās stājas un nesalaužamās ticības jaunajai Latvijas valstij, viņa karavīri un tie, kuri vēl vēlāk viņiem sekoja, izauga Latvijas Nacionālā Armija. Ja mēs varam no vēstures kaut ko mācīties, tad tieši šodien mūsu tautai ir vajadzīga šāda ticība.

Savā runā Ilmārs Rudaks sveica vēl mūsu rindās Pertā palikušo, vienīgo, simtgadei tuvojošos latviešu leģionāru Ilgvaru Bergmani. Ak, retākas rindas ik gadu mums tiek, kuru mēs tad sveicām ar aplausiem.

Tālāk Ilmārs mums atgādināja, ka šodien mēs tieši atceramies latviešu leģionārus, kuru abas divīzijas šai laikā, pirmo reizi satikās un plecu pie pleca cīnījās Krievijas frontē. Pieminam leģionārus jo sevišķi tāpēc, ka bez viņu smagajām kaujām Kurzemes cietoksnī, Latvijas bēgļu tūkstoši nebūtu varējuši no krievu nagiem tikt ārā. Mēs, kas caur latviešu leģiona kaujām Kurzemē tikām pasargāti no krievu okupācijas un tā nokļuvām Rietumu Sabiedroto aizsardzībā. Bez leģiona sīkstajām Kurzemes kaujām lielākā daļa no mums būtu nonākuši Sibīrijas vergu nometnēs. Tāpēc mēs pateicamies leģionāriem par viņu ciešanām un viņu upuriem, kurus viņi ziedoja mūsu mīļās Latvijas un mūsu labā. Par to mēs mūsu latviešu leģionāriem būsim vienmēr pateicīgi. Leģionārus, kurus šodien zākā un viņu upurus neatzīst viņu pašu valsts, mēs, bijušie trimdinieki, viņu piemiņu un viņu upurus atcerēsimies vienmēr.

Tālāk savā svētku runā Ilmārs Rudaks jo sevišķi uzsvēra, ka šogad mēs svinam DV pastāvēšanas 75. gadadienu ar lielām svinībām visā Austrālijas mērogā Adelaidē.

1945. g. 28. decembrī Zedelgēmas kara gūstekņu nometnē bija sanākuši latviešu karagūstekņi, kuri tad nodibināja palīdzības biedrību Daugavas Vanagi, ar galveno mērķi gādāt par trūkumā nonākušajiem kara biedriem un to ģimenēm un par Latvijas brīvību. Neviens nevarēja iedomāties, ka šī organizācija izaugs par vislielāko latviešu organizāciju pasaulē un vēl pastāvēs pēc 75 gadiem. Ilmārs vēl vairāk papildināja savu uzrunu, nolasot DV zvērestu, ar kuru mēs visi solāmies ziedoties cīņā par Latviju un tās neatkarību. Beidzot ar Pulkveža atgriešanos ar dzejoli Lielā Junda. Savu izsmeļošo svētku runu Rudaks nobeidz,a uzaicinot klātesošos kopīgi nodziedāt mūsu valsts himnu Dievs, svētī Latviju.

Kā mums Pertā jau pierasts, Vucēnu Jānis mūs atkal priecināja ar piemērotu filmu Latviešu Leģionāri – Taisnības Augšāmcelšanās, pēc kuras vēl bija sagādātas uzkodas un kāda vīna glāze.

Paldies māc. Balodim, Ilmāram, Jānim un vanadzēm par viņu gādību!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com