Pirmie divi gadi Austrālijā (4)

Palielināt / Enlarge

Eižens Freimanis un Elvīra Ārone ap 1950.gadu. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Trešais turpinājums. Sākums LL639, LL640, LL641.

Kanberas latviešu sabiedrībā

Cik varējām, apmeklējām latviešu sarīkojumus. Kamēr dzīvojām Fērbērna hostelī, to apmeklēšana bija diezgan sarežģīta. Sarīkojumi notika IMKA's telpās netālu no Sivika centra. Vakarā no hosteļa uz pilsētu un atpakaļ varēja nokļūt tikai kājām, bet tas bija 3 – 4 km gājiens. Vēlāk gan varējām izmantot speciālo autobusu, kas aizveda uz un atveda no Sivika centra kino vakara seansa.

No Īstleika hosteļa latviešu sarīkojumi bija vieglāk sasniedzami.

Mums, ierodoties Kanberā 1949. gada 22. janvārī, latviešu sabiedrisko dzīvi vadīja Kanberas latviešu komiteja, kas bija izveidojusies, sekojot Austrālijas Imigrācijas ministrijas pieprasījumam latviešiem izvēlēt pārstāvi, lai uzturētu sakarus ar vietējām iestādēm un sabiedrību. Šīs komitejas locekļi bija Jānis Vēliņš (priekšsēdētājs), Gerda Longmane, Valeska Lāna, Rūdolfs Krastiņš un Jānis Skuja.

No šīs komitejas vēlāk izveidojās Kanberas latviešu biedrība un ev. lut. draudze.

Kanberā bija nokļuvis arī pianists un komponists Eižens Freimanis. Bēgļu gaitās viņš bija nonācis Vācijā, kur bija piedalījies vairāk nekā 200 koncertos dažādās latviešu nometnēs, daudzkārt kopā ar vijolnieku Viktoru Ziedoni un soprānu Veltu Zaķi. Kādi 50 koncerti ar soprānu Elvīru Āroni bijuši veltīti Jāzepa Vītola mūzikai. Ķīles nometnē Freimanis nebija koncertējis, tamdēļ mēs ar tēvu viņu nebijām dzirdējuši un nezinājām.

Austrālijā Eižens Freimanis bija ieceļojis 1948. gadā. Arī viņam bija 2 gadu darba līgums. Nonācis Rietumaustrālijā, strādājis akmeņlauztuvēs, vēlāk meža darbos. Ar lielu cīņu izdevies pārcelties uz Kanberu. Freimanis strādāja kādā Kanberas zēnu skolā par trauku mazgātāju; darbu, kas nebojāja viņa pianista pirkstu veiklību. Turpat savu apmešanos bija atradusi arī Elvīra Ārone, kura vēlāk kļuva par viņa dzīves biedri.

1949. gada 6. aprīlī, lepnajā Alberta sarīkojumu zālē notika Freimaņa un Ārones pirmais koncerts Kanberas mūzikas biedrības sarīkojumā. Programmā Bēthovens, J. Vītols, J. Mediņš, Šopēns, Rimskis-Korsakovs, Grečaninovs, Martini un Rosinī. Koncerts bija labi izreklamēts, pat autobusos bija izstādītas koncerta afišas. Bet apmeklēts bija ļoti vāji. Labi, ja bija kādi 20 klausītāji. Mēs ar tēvu laikam bijām vieni no nedaudzajiem latviešiem. Freimanis nebija īsti iekļāvies latviešu sabiedrībā. Tēvs bija pārliecināts, ka Freimanis bija sācis organizēt vīru kori, bet neesmu tam redzējis apstiprinājumu.

Te jāpiemin, ka vēlāk Sidnejā Eižens Freimanis bija manas sievas pianists līdz viņa aiziešanai mūžībā 1968. gadā.

1949. gada 8. maijā tika nodibināta Kanberas Latviešu biedrība, ar Eiženu Freimani par priekšsēdētāju, Oskaru Pumpuru priekšsēdētāja vietnieku, Elvīru Āroni sekretāri, Justiānu Doniku kasieri un Jāni Miezi biedrzini. Biedrības dibināšanas svinības notika 1949. gada 25. jūnijā, un tās noslēdzās ar Jāņu balli.

Laikrakstā Austrālijas Latvietis, 1949. gada 3. jūlijā numurā par Kanberas Latviešu biedrības atklāšanu bija rakstīts: „Par palīgu, Kungs nāci, kad jauns mums ceļams nams“ bija pirmās dziesmas sākuma vārdi, ko mācītājs Arvīds Buģis lūdza dziedāt pāri par 100 cilvēkiem, kas 25. jūnija vakarā pulcējās Kanberas latviešu biedrības iesvētīšanā. Jaunās organizācijas priekšnieks komponists Eižens Freimanis teica, ka biedrības nākotnes mērķos, starp citu, ir mūsu invalīdu atbalstīšana Vācijā un ierosinājums pārējām šāda veida organizācijām par kopēju latviešu dziesmu svētku sarīkošanu Austrālijā.

Jāsecina, ka izplatītās baumas par Freimaņa un Ārones cerībām, ka viņiem esot biedrības vadībā, abi varēšot nodoties tikai savai mākslai, bija tikai baumas. Kā tas būtu bijis praktiski iespējams?

Priekšnieka amatā Eižens Freimanis palika līdz 3. oktobrim. 1950. gada maijā abi mākslinieki pārcēlās uz Sidneju.

Gadus vēlāk manu, garāku apceri par Eiženu Freimani varēja lasīt Latvju Mūzikas 28. numurā (lpp. 3265 – 3281): Eižens Freimanis. Austrālijas latviešu klaviernieka, komponista mūža ritums.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl