Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Lieldienas – svētki ar dubultu nozīmi mums. Kristietībā tie ir Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki, un latviešu tradīcijā Lielā diena ir pavasara svētki, kad diena un nakts ir vienādā garumā, t.i. pavasara saulgrieži.

Pēc pavasara saulgriežiem gaisma ir pārāka par tumsu – dienas ir kļuvuša garākas par naktīm. Lieldienas ir centrālais notikums kristietībā – Jēzus Kristus nāve un augšāmcelšanās ir vedusi visu cilvēci no tumsas uz gaismu.

Kā tas ir ar mums šogad? Vai kopā ar pavasari un gaismu mums arī pati dzīve kļūs gaišāka? Jau pāri par gadu karojam ar dižsērgu – Covid-19. Šajā laikā Latvijā Covidkarā kritušo skaits ir 1931 (4. aprīļa dati). Salīdzinājumā – visā Austrālijā tajā pašā laikā miruši ir tikai 909. Un Austrālijā ir 25,7 miljons iedzīvotāju – gandrīz 14 reizes vairāk nekā Latvijā. Ir grūti nevilkt acīmredzamos secinājumus.

Garākas dienas nāks pašas par sevi, jo tāds ir dabas likums. Toties mūsu dzīves gaišums nenāks pats par sevi – par to nodrošināšanu esam atbildīgi paši. Ticība un labie darbi glābs mūs no tumsas, bet bieži ir tāds iespaids, ka mums nav ne viena, ne otra – ne ticības, ne labo darbu.

Vai Lieldienas mums ir tikai olu krāsošanas svētki, vai tie arī mums liek domāt par dzīvi, tās nepastāvību un brīnumiem? Vai mēs vēl arvien gaidām uz kādu brīnumu, kas mūs izglābtu no ārējiem un iekšējiem draudiem?

Ārējie draudi ir samērā skaidri, kaut arī tos ne visi spēj saredzēt – klimata maiņa, Covid-19 un nejaukie kaimiņi. Iekšējos draudus arī ir viegli uzskaitīt – neuzticība, neiecietība, nespēja sadarboties un nekompetence.

Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji šajās Lieldienās aicināja ticēt nākotnei. Šāda ticība patiešām veidotu pamatu, uz kā mēs censtos pārvarēt mūsu pašu trūkumus un nodrošināties pret ārējiem draudiem.

No otras puses nedrīkstam ļaut, ka ticība gaišai nākotnei aizsedz mūsu acis uz dzīves realitāti, un tādēļ tiek pieņemti apšaubāmi lēmumi. Mēs visi esam noguruši no izstieptām Covid mokām, bet ja Slimības profilakses un kontroles centrs oficiāli apraksta šodienas stāvokli ar vārdiem „Ļoti augsts risks“ (tā ir visnopietnākā iespējamā kategorija), vai tad patiešām ir jau pienācis laiks atvieglot ierobežojumus?

Vakcīna ir nākusi mums kā tāds Lieldienu brīnums, bet pat ar to neesam spējuši kompetentā veidā darboties.

Vai būsim kļuvuši labāki cilvēki pēc Lieldienām?

GN
2021. g. 7. aprīlī