Latviešu Leģiona atcere

Daugavas Vanagi

Sestdien, 2021. gada 20. martā, Foknera (Fawkner) kapsētas Otrā avēnijā pie Leģionāra pieminekļa sanāca 22 godinātāji. Vistālāko ceļu bija atbraucis Voldemārs Balodis ar savu ģimeni no Veribijas. Bija arī ieradies busiņš ar tautiešiem no Latviešu Ciema un Daugavas Vanagi un Daugavas Vanagu atbalstītāji atsevišķās mašīnās.

Diena bija skaista, un klātesošie apsēdās krēslos nelielā ēnā, gaidot sākumu atcerei. Kaut bija mazs skaits, kas bija klāt, lai godinātu leģionārus, tomēr bija intīma sajūta. Ieskanēja pazīstamie vārdi: Uzmanību karogam. Visi piecēlās kājās, kamēr karoga sardze – Juris Vīksne un Dāvids Vējiņš ienesa karogu, un visi vienojāmies tautas himnā Dievs, svētī Latviju!

Mārtiņš Biršs novadīja svētbrīdi, kas nobeidzās ar kopīgu lūgšanu Mūsu Tēvs debesīs.

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes priekšsēdis Jānis Kārkliņš savā uzrunā deva Leģiona dienas vēstures pārskatu, pastāstot par iemeslu, kāpēc Daugavas Vanagu organizācija 1952. gadā izvēlējās tieši 16. martu kā Latviešu Leģiona piemiņas dienu. Sekojot J. Kārkliņa uzrunai, Ilze Ābele nolasīja Leonīda Breikša dzejoli Varoņi Brāļu kapos. Ar cieņu un pateicību pret mūsu aizgājušiem un vēl dzīviem leģionāriem, Jānis Kārkliņš kopā ar Guntu Vagari nolika vaiņagu, kas bija taisīts no dzīvības koka, segts ar Latvijas karoga krāsām. Kopīgi nodziedājām Daugavas Vanagu dziesmu, pirms iznesa karogu.

Piemiņas brīdi turpinot, gājām pa nelīdzenu taciņu līdz nezināmā karavīra kapa vietai, kur Jānis Kārkliņš nolika 3 rožu ziedu velti un pateicās visiem mūsu karavīriem, kuri neatgriezās mājās pie ģimenēm, bet atdeva savu vislielāko velti savai tautai un zemei – savu dzīvību. Bez šīs veltes visa mūsu vēsture būtu savādāka. Gods un cieņa lai ir mūsu Leģionāriem tagad un mūžīgi.

Ilze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“