Iz latviešu teātra vēstures Austrālijā

Mums ir sava mājas vieta, bet bieži jūtamies tukši un vientuļi. Pelēks te ir eikalipts, un pelēks ir mūsu darbs. Gaismu un spēku dod svētku brīži – mūsu pašu svētki. Tad esi bagāts ilgam laikam.

Pie mums ir svētku dienas tagad, kad šeit iegriezies ilgi gaidīts un beidzot sagaidīts – mūsu Zīverts. Maz būs to, kam viņa darbi nepatiks ar savu mirdzošo valodu un bagāto domu. Ja aiz mums stāvētu mūsu valsts un līdzekļi, viņa darbi izietu pasaulē.

Uz „Pēdējās laivas“ izrādi kanberieši bija sanākuši lielā skaitā. Paša meistara līdzspēle ar savu personību un vienkāršību deva izrādei pacilātu, svētku noskaņu. Arī pārējie aktieri bija savu uzdevumu augstumos. Lielisks bija K. Gulbergs. Liekas, viņš izvirzās mūsu aktieru priekšgalā šai kontinentā.

Maruta ir viens no L. Zemgales labākiem tēliem. Latviska, zemes spēka pilna. Labi turējās līdz jaunā I. Akmeņkalne.

Šī bija viena no labākām izrādēm, ko esam Kanberā redzējuši.

Lugas saturs dziļi skāra skatītāju. Ar šo darbu M. Zīverts ir uzcēlis pieminekli mūsu varoņiem, kas palika neatzīti, neredzēti un pat pārprasti, bet kuri veica lielus darbus, kad divas briesmīgas varas latviešus šķaidīja. Tie bija cilvēki, kas glāba daudzus, kas ne brīdi nedomāja par sevi, bet tikai par citiem. Lugas galvenais varonis – Melnais Žanis atteicās aizbraukt ar pēdējo laivu, paliek pazemes alā viens – „...ko es darīšu svešā zemē, nevienam nederīgs, visu nicināts. Te ir mana zeme, un te ir mana vieta.“

Skaistai un bagātai vajaga būt dzīvei, kas tik daudz var dot citiem, sev neprasot neko.

* * *

Otrā dienā M. Zīverts kopā ar aktieriem apbraukāja un apskatīja Kanberu. Jautāts, kā viņam patīk šī lielā kontinenta mazā galvaspilsēta, M. Zīverts atbildēja: „Tāda ir tikai viena.“

Sestdienas vakarā rakstnieks pakavējās stāstos par Latviju, kas Zviedrijai ir tik tuvu, ka redzot kaiju jūrmalā, var domāt, ka tā tikko atlidojusi no Ventspils.

Atvadoties no tālā viesa, Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks B. Alka pasniedza viņam piemiņai no Kanberas latviešiem grāmatu par Austrālijas ceļiem.

L.
1957. gada 1. aprīlī