Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Terehovas „tradīcijas“

Lieta pret muitniekiem – 2007. gadā un tagad

Laikraksts Latvietis Nr. 647, 2021. g. 28. apr.
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Šīs nedēļas ziņu virsraksti par masveida aizturēšanām Terehovas muitas kontroles punktā sasaucas ar 2007. gadu, kad līdzīgi tika vēstīts par iespaidīgu operāciju Terehovā, kurā tika aizturēti vairāki muitnieki, robežsargi un pat politiķi. Ģenerālprokurors un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība sola, ka jaunajā lietā tuvāko mēnešu laikā varētu būt reāli rezultāti. Pēc vecās lietas notiesājošu spriedumu gan nav vēl joprojām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De Facto.

2007. gada korupcijas lietu pret septiņiem muitniekiem prokuratūra atdeva papildu izmeklēšanai KNAB, kas kriminālprocesu vēlāk izbeidza. Savukārt lietas pret vairākiem robežsargiem par rindu apbraukšanu un par Zilupes mēra Oļega Agafonova deklarāciju jau vairāk nekā divpadsmit gadus ir tiesā. Šajās lietās gan Augstākā tiesa pērn atcēla attaisnojošos spiedumus un atkārtoti nosūtīja tās izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.

„Es gribu pateikt, nu, vienā teikumā: kas ir noticis, tam tā bija jānotiek,“ šādi viens no Terehovas punkta muitas virsuzraugiem šonedēļ komentēja teju trīsdesmit kolēģu aizturēšanu aizdomās par kukuļņemšanu.

To, ka notikušais ir likumsakarīgs ilggadēju paražu rezultāts, atzīst arī VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: „Izrādās, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka tāda piecīša paņemšana – tā jau nav korupcija, tā ir tradīcija. Galvenais stāsts jau ir, ka, skatoties tos apstākļus, ka īsti jau nekādas ne rindas tika apietas, ne arī kaut kādas citas darbības tā uz aci... Nu, grūti, to jau skatīsies izmeklēšanā, kā tas būs, bet „tāda ir tradīcija“. Šoferītis dod, cilvēks ņem. Un tāda tradīcija iedibinājusies jau gadu desmitiem. (..) Ir darbinieki, kas ir godīgi un kam arī tas nav pieņemams, bet konkrēti šie darbojās organizētā grupā, un viņi arī šo naudu pēc tam savā starpā dalīja. Bet tas jau būs tālāk izmeklēšanas jautājums, kāda kuram bija loma, vai kāds ko arī tur bija vēl citu nodarījis.“

Jaunzeme stāsta, ka uzsāktas arī vairākas dienesta pārbaudes, lai vērtētu dažādu līmeņu vietējo priekšnieku atbildību. Dažu attieksme VID vadītāju pārsteigusi jau tad, kad viņiem doti pirmie signāli par nelikumībām un viņi atteikuši: „Es neko nezinu, lai brauc Iekšējās drošības pārvalde un tad jau parāda, kā ir.“

Arī pirms 14 gadiem Terehovas muitnieku sarunas fiksēja tiesībsargājošās iestādes. 2007. gadā rudenī milzu operācijā tika aizturēti vairāki muitnieki, robežsargi, vietējie uzņēmēji, arī Zilupes mērs Oļegs Agafonovs. Augstākā toreiz aizturētā VID amatpersona bija Austrumlatgales Muitas kontroles punktu daļas priekšnieka vietnieks Andrejs Grebežs.

Kriminālprocesi tika sadalīti starp izmeklēšanas iestādēm. Muitnieku lietu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Aizdomas bija par to, ka Terehovas muitas kontrolpunkta amatpersonas bija izveidojušas organizētu grupu, kas nodarbojās ar kukuļņemšanu un kukuļu izspiešanu par kravas transportlīdzekļu un kravu nenovirzīšanu padziļinātajai kontrolei un atbilstošas kontroles neveikšanu. 2008. gadā birojs aizsūtīja lietu uz prokuratūru, lūdzot apsūdzēt 12 personas, tostarp septiņus muitniekus. Tomēr prokuratūra lietu atmeta atpakaļ papildu izmeklēšanai, bet 2011. gada rudenī KNAB kriminālprocesu izbeidza.

Anonimizētajā lēmumā par lietas izbeigšanu atšifrētas arī vairākas visai spilgtas muitnieku telefonsarunas, kas izklausās pēc aizdomīgu naudas summu dalīšanas. Piemēram, šī 2007. gada 15. septembrī fiksētā, lamuvārdiem pilnā saruna:

„VI- Aļo.

AG- Vesels!

VI- Nu.

AG- Nu, tu biji jau vai nē?

VI- Nē. Vot, tikko taisos.

AG- A Vitaļ, tu paņem 200 par mani un viss. Es tev atdošu rīt.

VI- A man, b..., nav, man, es tāpat eirikus ņēmu.

AG- B..., vakar (?) taču tu, tev pusmiljons tur bija rokā.

VI- /Smejas/.

AG- Zaj.... Nu, paņem, b..., 200 dolārus sr....

VI- Nu, davai. A kad tu man? Man tak vēl jāatdod šitiem vēl visiem rasp....

AG- Rīt atdošu, rīt ap pusdienas laiku piezvanīšu.

VI- Labi. Tikai neaizmirsti.

AG- Nekādā gadījumā.

VI- Ha-ha.

AG- Labi.

VI- Labi, davai.“

Tomēr KNAB izmeklētāja lēmumā norādīts: „No fonogrammās fiksēto sarunu satura bez aizdomās turēto un liecinieku paskaidrojumiem nav iespējams gūt priekšstatu un līdz ar to arī ticamus pieradījumus par to, kad, kur un kādas konkrētas personas dod un pieņem kukuļus.“ Tāpat izmeklētājs atzina, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav izdevies noskaidrot un atklāt telefonsarunu un teksta nozīmi, šifrēto SMS un kratīšanu laikā atrasto piezīmju saturu, turklāt aizdomās turētie par tiem liecības sniegt atteicās.

Vai šī KNAB neveiksmīgā pieredze tagad nebiedē VID? Jaunzeme apgalvo, ka šoreiz viss esot citādi: „Mūsu metode atšķiras, jo mēs jau ar prokuratūru kopīgi tos pierādījumus stiprinājām, un prokuratūra ir gatava ar tiem iet uz tiesu. Tā es to nolasu (..) Šobrīd ir jānovada līdz tiesai 29 – tas ir daudz, un jūs noteikti zināt, ko nozīmē viens kriminālprocess, lai tas ir kvalitatīvs. Jo, ja mums nesanāks, tad otras iespējas es vairs neredzu. Tā kā – mums ir jāsanāk. (..) Ja mēs kopīgi ar tiesību sistēmu to neizdarīsim, tad tā „tradīcija“ tiks legalizēta.“

Pirms pāris gadiem varēja šķist, ka senā Terehovas operācija ir izgāzusies pavisam. Apelācijas instancē pilnībā attaisnoti tika gan par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzētais Zilupes mērs Agafonovs, gan divi viņa paziņas, kas kopā ar deviņiem robežsargiem tika apsūdzēti kriminālprocesā par kravas auto robežas rindas apbraukšanas shēmu.

Tomēr pērn savu vārdu par šiem Latgales apgabaltiesas spriedumiem teica Augstākās tiesas Senāts. Agafonovu attaisnojošā daļā spriedums apelācijas instancei būs jāskata vēlreiz, norādīja Senāts. „Apsūdzētajam Oļegam Agafonovam izvirzītajā apsūdzībā norādīts, kādā veidā izpaudusies noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse, proti, ka Agafonovs 2002. gada nodokļu deklarācijā nav norādījis saņemto dāvinājumu no mātes 155 000 latu apmērā. Turklāt 2006. gada 22. martā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā paskaidrojumā Agafonovs nenorādīja, ka skaidras naudas uzkrājuma avots 155 000 lati ir no mātes saņemtais dāvinājums. Savukārt pārbaudes laikā netika iegūts apstiprinājums tam, ka šāds dāvinājums ir reāli saņemts, kā arī netika iegūts apstiprinājums skaidras naudas uzkrājuma veidošanas avotam. (..) Apelācijas instances tiesa nav norādījusi motīvus, kāpēc tā noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzētajam Agafonovam izvirzītā apsūdzība,“ teikts AT Senāta spriedumā.

Arī lietu par Terehovas robežsargiem AT Senāts Latgales apgabaltiesai lika pārskatīt. Lai gan pirmās instances tiesa Ludzā visus notiesāja, apelācijas instancē visi tika attaisnoti. „Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi, kāpēc tā noraida Valsts robežsardzes (..) secināto, ka apsūdzētie apsūdzībā norādītajos datumos un attiecīgi savu maiņu laikā neatļauti izmantoja personīgos mobilos telefonus – savas darbības savstarpēji saskaņojot, runāja un saņēma īsziņas no organizētājiem ar ārpus rindas ielaižamo kravas automašīnu numuriem. Tāpat apelācijas instances tiesa nav norādījusi, kāpēc tā noraida telefonsarunu audioierakstu atšifrējumos, īsziņu tekstos un C-TIR karnešu sarakstos ar Terehovas muitas kontroles punktu izbraukušajām automašīnām minētās ziņas par faktiem,“ spriedumā pauž AT Senāts.

Robežsargu lieta tiesā pirmo reizi nonāca pirms 12 gadiem. Covid-19 pandēmijas dēļ nu jau gadu sēdes nav notikušas. Tomēr prokurors Sandis Brasla, kurš ir gandarīts, ka Senāts piekrita viņa kasācijas protestā paustajiem argumentiem, cer, ka tagad līdz spriedumam ļoti ilgi gaidīt nevajadzēs: „Viennozīmīgi – šobrīd ir pieņemti būtiski grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas tikai īpašos gadījumos nosaka, ka tiesas sēdē klātienē ir jāpārbauda kaut kādi pierādījumi, it sevišķi apelācijas instances tiesas sēdē. Bez šaubām, ka visas pratināmās personas tika nopratinātas pirmās instances tiesas sēdē, tādēļ šobrīd apelācijas instances tiesai faktiski būtu jāizvērtē tikai pirmās instances tiesas sprieduma motivācija.“

Par jauno Terehovas lietu prokurors Brasla ir informēts tikai no medijiem, tomēr viņš uzskata, ka tas aizvien liecina par sistēmas problēmu, tāpēc vairāk būtu jāizmanto mūsdienu tehnoloģijas, tā preventīvi cīnoties ar korupcijas riskiem.

Savukārt Jaunzeme cer, ka Terehovas operācija preventīvi iedarbosies uz potenciālajiem pārkāpējiem arī citās muitas un visa VID struktūrās: „Ja kādam vēl roka ceļas to darīt tagad, tas būtu man... Nu, mani, protams, jau ir grūti ar kaut ko pārsteigt, bet man liekas, ka tas ziņojums ir pilnīgi skaidrs, un es varu vienīgi atgādināt, ka jūs nezināt, kur vēl tās kameras ir. Kolēģi, jūs nezināt, ja jūs vēl to darāt!“

Daži no 2007. gadā aizturētajiem Terehovas muitniekiem darbu Valsts ieņēmumu dienestā turpināja līdz pat šim brīdim. De Facto zināms, ka vismaz viens no viņiem tika aizturēts arī jaunās lietas ietvaros un tagad no amata pienākumu pildīšanas ir atstādināts.

LTV raidījums „De Facto“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com