Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Burvju meistars Evalds Dajevskis

Latviešu kultūras biedrības TILTS rīkots Zoom referāts

Laikraksts Latvietis Nr. 648, 2021. g. 4. maijā
Ilze Pētersone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
TILTS

Evalds Dajevskis. Bilde no „New York Times“ 2007. g. 5. augusta. FOTO no Dajevsku ģimenes arhīva.

Evalds Dajevskis. „Gaismas atgriežas Hamburgā“. FOTO no Dajevsku ģimenes arhīva.

Evalds Dajevskis. „Ņujorkas krustceļi“ („The El“). John Medveckis īpašums (Latviijas goda konsuls Filadelfijā). Darbs ir izstādīts Latvijas vēstniecībā Vašingtonā. FOTO no Dajevsku ģimenes arhīva.

Evalda Dajevska glezna. Latviešu mitoloģiskā sēta. Pētera Dajevska dāvinājums Liepājas muzejam 2014. gadā. FOTO no Dajevsku ģimenes arhīva.

Evalds Dajevskis „Ansītis un Grietiņa“ maketā Maikla Majerberga (Michael Myerberg) filmu studijā Ņujorkā. FOTO no Dajevsku ģimenes arhīva.

Evalds Dajevskis. Zīmējums „Uz augšu“ no Mērbekas teātra laikiem. Oriģinālais zīmējums atrodas Immigration History Research Center, University of Minnesota / Hugo Skrastiņš collection. FOTO no Dajevsku ģimenes arhīva.

Tie no mums, kuri ir gājuši latviešu skolās un nometnēs un kuri ir baudījuši latviešu teātru uzvedumus, labi pazīst zināmas stilizētas ainavas un pasaku tēlus – sirmo ozolu, zelta ābeli, pirtiņu upītes malā, Sprīdīti, Princesi Gundegu... Mums tie ir tuvi un mīļi, tie atgādina skaisto un gaišo mūsu tautas mantojumā. Šos latviskuma simbolus „ar folkloras… elementiem, ar pasaku burvību un sapņu pārreālo spilgtumu“*... mums acu priekšā ir uzbūris scenogrāfs un mākslinieks Evalds Dajevskis.

Svētdien, 18. aprīlī, Latviešu kultūras biedrība TILTS rīkotajā Zoom referātā, Evalda dēls, Pēteris Dajevskis, deva mums fascinējošu un izsmeļošu ieskatu sava tēva dzīvē un darbā.

Referāts – Latviešu scenogrāfa un mākslinieka Evalda Dajevska mākslas pasaule – pazīstamais un nepazīstamais – (latviešu valodā ar angļu subtitriem) bija otrais virtuālais pasākums mūzikas un mākslas sērijā, Kultūras TILTS. (TILTS ir organizācija, kas rīko latviešu mākslinieku turnejas Amerikā, ieskaitot klasisko un etnogrāfisko mūziku, teātrus un priekšlasījumus.) Priekšsēde Dace Aperāne sveica kuplo skaitu dalībnieku no ASV, Kanādas, Latvijas un citām Eiropas valstīm, pateicās tehniskam palīgam Jānim Grigalinovičam Lejam (tehniskie palīgi ir gaužam vajadzīgi šajos Zoom laikos!) un iepazīstināja Pēteri Dajevski, TILTS biedru, kompānijas Interpretive Solutions Inc. prezidentu un Interpretācijas plānotāju. (Jāmin arī, ka Pēteris bija viens no pirmajiem Latvijas nacionālās bibliotēkas atbalstītājiem, un daudzus gadus pārstāvēja ASV menedžmenta firmu sakarā ar LNB celtniecību). Pēteris ir nenogurstoši strādājis pie tēva mākslas krājuma dokumentēšanas, fotografēšanas un saglabāšanas. Krājumā ir vairāk nekā 250 gleznas, skatuves maketu un skices no izrādēm, Amerikas latviešu teātra kostīmu un dekorāciju meti, dziesmu svētku dekorācijas, un dokumentācija par Evalda Dajevska darbu scēniskās studijās, kur viņš darbojās dekorāciju gleznošanā Brodveja skatuvēm un Linkolna Centra uzvedumiem.

Pēteris bija rūpīgi sakārtojis milzīgo materiālu daudzumu, norobežojot stāstāmo starp sevis piedzimšanu Augustdorfā, Vācijā 1948. gadā un beidzot ar nejauši ieraudzīto rakstu 2007. g. New York Times avīzē par tēvu vienā no IRO (International Refugee Organization) DP nometnēm.

Evalda Dajevska dzīves stāsts tika pasniegts trīs posmos: pirmo Pēteris nosauca – Aizkulisēs ar tēvu – Evalds kā scenogrāfs; viņu skatuves un kostīmu meti raksturoja Amerikas latviešu teātra darbību 37 gadu posmā kopš ieceļošanas ASV. Stāstījums arī apraksta Evalda Dajevska darbu Ņujorkas scēniskās studijās, izpildot dekorācijas pazīstamiem Brodveja un Linkolna Centra uzvedumiem. Otrā posmā Evalds ir iepazīstināts kā gleznotājs un ilustrators, sapņotājs un vizuālais stāstu vijējs. Trešā daļā – Mana tēva pēdas meklējot – Pēteris tieca: „..atrast sākumu visam.“

Sākums Evalda Dajevska radošam mākslas impulsam meklējams agrās bērnības iespaidos vectēvu lauku mājās, atbēgot ar vecākiem no Krievijas Pirmā pasaules kara laikā. Viņa paša vārdos, šie iespaidi bija saistīti ar „senām guļkoku celtnēm, milzu apsūnojošiem jumtiem, bieziem egļu mežiem... pļavām ar senozoliem, siena šķūnīšiem, rijām, klētīm…“

Bet Evalds savā mūžā izdzīvoja divus bēgļu laikus, pavadot 7 gadus Mērbekas un Augustdorfas nometnēs rietumos no Hanoveras pēc Otrā pasaules kara beigām. Dēls Pēteris šo laiku sāka pilnīgāk izpētīt pēc tam, kad bija izlasījis 2007. g. New York Times rakstu par jaunizveidoto International Tracing Service (ITS) arhīvu Bad Arolsenā. Šajā arhīvā glabājās Otrās pasaules kara dokumenti no 51 koncentrācijas nometnes, cietuma un bēgļu nometnes. New York Times žurnālists Mark Landler bija atbraucis uz Bad Arolsenu, lai piedalītos arhīva publiskajā atklāšanā. Kad žurnālists ir jautājis arhīva vadībai, kas no arhīva miljonu objektiem visunikālākais, viņu pārsteidza parādītā Evalda mape ar dekorāciju metiem un citiem darbiem. Landlers savā rakstā apraksta latviešu scenogrāfu Evaldu Dajevska krājumu arhīvā.

Pēteris ar meitu Ēriku aizlidoja uz International Tracing Service arhīvu 2008. gadā; abi bija pirmie amerikāņi, kas to apmeklēja, un atklāja faktus, ko nebija iepriekš zinājuši: piemēram, arhīvā glabājās izsaukums Evaldam no teātra Buenosairesā (Buenos Aires), piedāvājot viņam scenogrāfa pozīciju. „Es būtu varējis būt Pedro,“ Pēteris smējās... Arhīvā arī glabājās skices no grāmatas Sprīdītis – pirmā pēckara grāmata Vācijā, kas tika iespiesta krāsās!

Būdams Vācijā, Pēteris apciemoja Hamburgas Svētā Nikolaja katedrāles pieminekli un muzeju, ko tēvs bija 40 gadus iepriekš uzgleznojis (Gaismas atgriežas Hamburgā). Sabiedrotie karaspēki bija Hamburgu gandrīz pilnīgi nobumbojuši, ieskaitot skaisto katedrāli. 1948. gadā elektrība tika pilsētā atjaunota. Tas bija liels notikums – kā Jaungada svinībās; Evalds, uzkāpis blakus baznīcas tornī, iemūžināja Svētā Nikolaja katedrāli gleznā – rādot tumšo katedrāles skeletu liecamies pāri spilgti apgaismotai ielai. Pēterim šī glezna ķērusies pie sirds visu mūžu. Apciemojot katedrāles pieminekli (tikai tornis palicis) 2008. gadā un skatot pagrabā iekārtoto kara muzeju, kur kontrastam tiek rādīta Anglijas Konventri (Coventry) katedrāles nobumbošana vācu uzlidojumos, Pēteris teicās krasi izjūtam Otrās pasaules kara traģiskumu...

Evaldam Dajevskim Vācijas nometņu laika periods, kaut grūts un pilns ar neziņām, bija ļoti daudzveidīgs un bagātīgs. Kopā ar Mērbekas latviešu teātri un Oldenburgas operas trupu (abās piedalījās slavenie Latvijas laika mākslinieki) viņš iepriecināja ar savām skatuves dekorācijām un kostīmiem gan nometnes iemītniekus, gan britu virsniekus, kas tajā laikā vēl mita Vācijā. No 1945. līdz 1949. gadam tika uzvesti 17 uzvedumi, ieskaitot Šekspīra Divpadsmitā nakts un Šillera Vilhelms Tells. Skatuves iekārtas, kostīmi un spēlētāji brauca tūrēs vecā Renault ambulancē, ko Evalds bija pats pārbūvējis. Tajā laikā nekas nebija dabūjams. Bet ar Evalda izdomu un tehniskajām spējām neiespējamies tika veikts; Vilhelma Tella izrādei apgaismošana bija taisīta no konservu bundžiņām un kostīmi no kartupeļu maisiem. Profesore Maruta Lietiņa-Reja (Ray) (dekāne Virdžinijas Universitātē) atstāsta Pēterim savas bērnības atmiņas (saīsināts manos vārdos) – „Your dad's workshops were magical… my mother played an aristocratic lady in William Tell… she needed aristocratic clothing. The only material available was burlap… your dad painted a beautiful brocade pattern on it……and she had the loveliest glowing, golden necklace… painted wooden beads that I still have as a keepsake from those times…“**

Kā redzam, Evaldam bija daudzpusīgi talanti, izdoma un neatlaidība, kā arī plašs skats uz ārējo pasauli. Iebraucot Ņujorkas pilsētā 1951. gadā, viņu uzreiz pievilka lielā, mudžošā pilsēta ar savām īpašām krāsām un gaismu un tipiem – viņam neapnika fotografēt pilsētas ielas, vecās trīsstāvu ēkas, skursteņus un ūdenstorņus, vilcienus, zivju tirgu... „Tēvs pētīja visu... viņš dzīvi uztvēra vizuāli.“ Evalds nebrauca ar mašīnu; dēls viņu veda no rītiem uz darba, kā arī klejoja viņam līdz pa pilsētu. Daudz Evalda gleznas atspoguļo Ņujorkas veco arhitektūru un pilsētas nemitīgo kustību.

Gleznā – Ņujorkas krustceļi – attēlots namelis, kam visapkārt vijas virszemes vilcienu sliedes. Darbs tagad atrodas Latvijas vēstniecībā Vašingtonā. Kad 2014. g. Liepājas Muzejā tika rīkota Evalda Dajevska 100 gadu jubilejas atceres izstāde, viņš noziedoja muzejam pāri par 200 Evalda darbus. Tie tika pievienoti muzeja eksistējošai Dajevska darbu kolekcijai, reprezentējot mākslinieka Latvijas laika posmu. Starp dāvinājumiem bija vairāki citi darbi ar Evalda Ņujorkas pilsētas tēmām. Par šiem darbiem vairāki liepājnieki esot vaicājuši Pēterim, kāpēc viņa tēvs ir TĀDUS darbus gleznojis! Jo Evalds, kaut dziļi patriotisks un emocionāli smeļoties savā mākslā no latviešu teikām un pasakām, vienlaikus baudīja un varēja iedzīvoties Ņujorkas daudzveidību virpulī. Pēteris mums rādīja meitas Māras saliktās slīdītes no vectēva gleznām, nosauktas – The Multiple Worlds of Evalds Dajevskis***; tur bija iekļauta liela dažādība – no rijām līdz pilīm, no Rīgas koka vaļņiem līdz Ņujorkas debesskrāpjiem, no tautu meitām līdz izfantazētām būtnēm.

Nav brīnums, ka Evalds Dajevskis sasniedza mākslinieciskas sekmes Amerikā. Iesākot darbu Michael Myerberg Studios 1952. gadā, viņš radīja scenogrāfiju filmai Ansītis un Grietiņa, zīmēja skices Aladina burvju lampai un Brodveja izrādei Trīspadsmit meitas. Uzņemtam United Scenic Artists ūnijā 1957. gadā, Evaldam izveidojās plaukstoša karjera Ņujorkas teātru pasaulē; viņa darbs tika iekļauts daudzu slavenu operu, baletu un Brodveju izrādēs (piemēram, Mefistofeles, Riekstkodis, Don Kihots, Kabarejs, Pippins). Pēteris stāstīja, ka tēvam bija ļoti labas attiecības ar Feller Scenery Studios īpašnieku, kas Evalda dēļ ziedoja latviešu teātra izrādēm neskaitāmas krāsu kārbas un audeklus. Jo bez maizes darba, Evalds bija neatņemama daļa no Amerikas latviešu teātra kā scenogrāfs un kostīmu meistars. Sākot ar Maiju un Paiju 1951. gadā, katru gadu Amerikas Latviešu teātris piedāvāja latviešu sabiedrībai jaunu lugu. Piemēri – Čūska un Sandra – 1954. g.; Seši mazi bundzinieki – 1956. gadā; Ugunī – 1968. g.; Princese Gundega un Karalis Brusubārda – 1975. g.; Rīgas ragana – 1976. g., kā arī ar citiem darbiem, ieskaitot Koklētājs un velns – 1969. g., baletam ar Bruno Skultes mūziku, kurš tika uzvests sadarbībā ar Zigurdu Miezīti un Toronto Diždanča dejotājiem. Pēdējais lieluzvedums Evaldam Dajevskim bija Andreja Jansona Gundega – 1988. gadā. Viņš arī izveidoja kora estrādi Otrajos ASV Vispārējos Dziesmu svētkos Ņujorkas Harlemā un dekorācijas deju lieluzvedumiem un citiem priekšnesumiem Indianapoles Dziesmu svētkos 1988.g.

Bez scenogrāfijas un gleznošanas Evalds arī bija ilggadējs ilustrators, kura zīmējumi bagātināja Grāmatu Drauga vākus un lapas no 1948. gada līdz pat mākslinieka mūža beigām1989. gadā. Mēs visi pazīstam Sprīdīti, iespiestu 1947. g. Vācijā ar Evalda septiņiem krāsainiem skatuves metiem Jaunā Vārda apgāda izdevumā. Kas nav dzīvojis līdz viņa ilustrētajiem Tomiņa un Krikša piedzīvojumiem Aļaskā? Un bija interesanti uzzināt, ka populārā Ģimenes Pavards pavārgrāmatai āķīgās karikatūras ir Evalda.

Pētera stāstījumā par tēvu bija daudz, daudz vairāk informācijas nekā šeit iespējams aprakstīt, nemaz nerunājot par vizuālo apskati. Ieteicu lasītājiem uziet uz TILTS Facebook lapu – tajā ir atrodama saite uz Youtube video ieraksta no referāta.# Arī jāpiemin, ka Evalda dzīves stāts tiek vēl sīkāk izklāstīts (ieskaitot bērnību, skološanos un darbu Latvijā pirms Otrā pasaules kara) drīz publicētā Dzintras Andrušaites Evalda Dajevska biogrāfijā.##

Zoom referāta kopsavilkums, kā es to saredzu, – Pēteris deva klausītājiem aizkulises ieskatu tēva daudzveidīgajās spējās un raksturā. Ar emocionālu un smalkjūtīgu dvēseli, Evaldu valdzināja mitoloģija un seni stāsti, sagruvušas ēkas, mistērijas un teatrālā burvestība; viņa gaišais dzīves uzskats atspoguļojās viņa pozitīvā enerģijā, strādīgumā un praktiskā talantā. Mēs referātā daudz ko iemācījāmies par scenogrāfijas sagatavošanas procesu – grūtos un detalizētos darbu modeļus izveidojot no skicēm un gleznojot skatuves metus uz 40 pēdu platu auduma. (Katskiļu nometņu ēdamzāles grīda ir bieži bijusi šādā veidā klāta!) Evalda optimisms bija redzams jau no bēgļu laikiem, strādājot ar Mērbekas latviešu teātri bez nekā, viņa zīmētais moto māksliniekiem – drāmu maskas trepju galotnē, cilvēciņi kāpdami klupdami krizdami, un visam pāri mudinājums – Uz augšu!

Pēteris nobeidza savu referātu ar autores Dzintras Andrušaites piemērotiem vārdiem: „Uzskatu, ka Evalda Dajevska māksla... ir izturējusi visbargākā kritiķa – „laika“ pārbaudi... Viņa radošās ieceres un sapņi paliks mūsos ejot uz priekšu.“

Ilze Pētersone,
TILTS
2021. g. 26. aprīlī
Laikrakstam „Latvietis“

* Leonīds Linauts 1982. gadā, raksts katalogam Evalda Dajevska izstādei Filadelfijā.

** „Jūsu tēva darbnīcas bija maģiskas ... mana māte Viljamā Tēlā spēlēja aristokrātisku kundzi ... viņai bija vajadzīgs aristokrātisks apģērbs. Vienīgais pieejamais materiāls bija rupjš audekls ... jūsu tētis uz tā uzgleznoja skaistu brokāta rakstu ... un viņai bija visskaistākais mirdzošais, zelta kaklarota ... krāsotas koka krelles, kas man joprojām ir piemiņai no tiem laikiem...“

*** „Evalda Dajevska daudzkārtīgās pasaules“.

# Referātu par Evalda Dajevski var noklausīties TILTS Facebook lapā: @TiltsAssociation (Latvian Cultural Association TILTS). Ar 1. maiju ieraksts pieejams Latviešu kultūras biedrības TILTS mājaslapā www.tilts.org (nodaļa sarīkojumi).

## Dzintras Andrušaites grāmatu izdos apgāds Jumava 2021. g. rudenī. Grāmatas iespiešanu ir atbalstījušas vairākas organizācijas, ieskaitot Amerikas Latviešu apvienība (ALA) – Kultūras Fonds, Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienība (ALMA), Latviešu Fonds, Pasaules Latviešu mākslas savienība (PLMS) un Latviešu Kultūras Biedrība TILTS, kā arī vairāki privātie ziedojumi.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com