Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: Pabeigt, nobeigt, izbeigt: kā un kad pareizi tos lietot?

Runa ir par darbības vārdu BEIGT, kurš atvasināts ar dažādiem priedēkļiem. Katram priedēklim ir sava nozīme, ko tas piešķir atvasinātajam vārdam, bet, ja priedēklis vārda nozīmi nemaina, tad to nepievienojam (beigt dzīvi nomirt, beigt rotāt izrotāt).

PA- ir vairākas nozīmes, tas norāda arī uz darbības pabeigtību, tātad PABEIGT ir paveikt, padarīt, izpildīt, īstenot (ko) pilnīgi, līdz galam, izpildīt pēdējo posmu, pavadīt pilnīgi, parasti pēdējo laikposmu (pabeigt iesākto, pabeigt sarunu, pabeigt dzīvi); iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību (pabeigt skolu, augstskolu). Šis ir visneitrālākais no minētajiem darbības vārdiem.

Arī NO- ir vairākas nozīmes, to vidū pabeigtības, atdalītības, tātad NOBEIGT nozīme sakrīt ar PABEIGT (nobeigt kursadarbu, dialogu), tomēr tā papildnozīmes nonāvēt (nobeigt insektu) un būt par cēloni cita nelabsajūtai (nobeigt nomocīt, nogurdināt sarunas biedru) šo vārdu stilistiski iekrāso tā, ka pamatnozīmē to izvēlamies lietot reti, lai gan senāk, kā liecina arī folklora, tas lietots daudz biežāk.

IZ- norāda uz pabeigtību, iztukšotību, iznīcību, tātad IZBEIGT ir pilnīgi pārtraukt kādu darbību, pasākumu, stāvokli (izbeigt attiecības, izbeigt lietu (jurisprudencē), izbeigt dzīvi nomirt), savukārt izloksnēs to lieto arī ar nozīmi izlietot visu (izbeigt rudzu krājumus, izbeigt tabaku).

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda
#dzimtāvaloda
#raksti
#rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu
#valodairkāupe