Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vārda brīvība vai dezinformācija?

Laikraksts Latvietis Nr. 649, 2021. g. 12. maijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti lasītāji!

Valsts prezidents uzrunā The Riga StratCom Dialogue 2021 konferencē stingri uzsvēra, ka vārda brīvība ir demokrātijas un cilvēces pamats, un to nedrīkst ierobežot, bet tad uzreiz sekoja atruna: protams, pie nosacījuma, ja vārda brīvība nepārvēršas par naida runu un dezinformāciju.

Vārda brīvība un cenzūra ir patiešām viena no sarežģītākajām un pretrunīgākajām liberālās demokrātijas īpašībām. Te ir obligāti jāmin vārds „liberāla“, jo var arī būt tāda demokrātija, kur vairākums (pat ja tas ir tikai 51% no iedzīvotājiem) jūtas tiesīgs apspiest un noklusināt mazākumu. Tāda valsts iekārta būtu faktiski pūļu vara, un mūsu tauta ir jau piedzīvojusi pūļu varas bēdīgās sekas.

Viena no liberālās pasaules pamatvērtībām ir tiesības domāt citādi nekā valdošā vara, un rīkoties pēc saviem uzskatiem, ja rīcība nepārkāpj citu tiesības vai drošību. Tas attiecas tikpat labi uz drūmiem okupācijas gadiem, kad tautai nebija šīs tiesības, kā uz šodienu, kad tās it kā ir izcīnītas.

Kādām jābūt rīcības tiesībām? Domas te noteikti dalās. Mocarta dzimšanas mājas muzejā Zalcburgā var uzzināt, ka kādreiz valsts noteica apģērbu, kāds obligāti bija jāvelk ejot gultā. ASV vēl šajā, 21. gadsimtā bija likumi par to, ko precētie pāri drīkstēja vai nedrīkstēja darīt savās guļamistabās.

Un tā nonākam pie brīvā vārda tiesībām un to ierobežojumiem. Klasiskais piemērs ir tas, ka nedrīkst saukt „Deg!“ pārpildītā kinoteātrī. Nedrīkst melot, dodot liecību tiesā. Nedrīkst apzināti sniegt nepatiesas ziņas, kas apdraud citu dzīvību.

Kā tad definējama „dezinformācija“? Kārtīga dezinformācija apvieno mazliet patiesību un mazliet melus, bet labākā ir tā, kura nemaz nesatur melus, bet spēj tā maldināt lasītāju, ka tas vairs netic patiesībai. Meli un maldināšana par Covid-19 un pret to attīstītājām vakcīnām noteikti apdraud cilvēku dzīvības, bet kā tos apkarot?

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar 29. marta „Aizliegtais paņēmiens“ raidījumu par Covid-19, antivielām un vakcīnu. Manuprāt, nelikās, ka raidījumā būtu bijis kaut kas apzināti nepatiess, bet viss kopā sniedza maldinošu stāstu.

Sociālie mediji ir nesalīdzināmi grūtāk kontrolējami. Tur rodas ieraksti tik ātri, ka tikai ar automatizētiem algoritmiem ir kādas cerības uz savaldīšanu.

Bet beigās – kurš lems, vai kāds ieraksts vai raidījums ir „dezinformācija“ vai vienkārši cits uzskats – cita faktu interpretācija? Tieši tas pats attiecas uz to dezinformāciju, kas saistīta ar turpinošo hibrīdkaru.

Skaidrs, ka jācīnās pret dezinformāciju un naida runu. Cīņa ir un būs grūta – jāapzinās, ka vienmēr būs vajadzīgs kāds kompromiss ar absolūto vārdu brīvību. Jo gudrāki mēs esam un nepakļaujamies dezinformācijai, jo lielāku varēsim atļauties vārdu brīvību. Kļūsim gudrāki!

GN
2021. g. 12. maijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com