Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ivars Štubis no Rīgas

Cietoksnis

Laikraksts Latvietis Nr. 649, 2021. g. 12. maijā
Ivars Štubis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ivars Daugavgrīvas cietoksnī. FOTO Laila Grosa.

Inese un Ivars gatavojoties onlaina koncertam. FOTO Laila Grosa.

Olimpia pop-up store. FOTO Publicitātes foto.

Pagājušajā nedēļā mēs devāmies uz Daugavgrīvas cietoksni apstaigāt veco jūras spēka rajonu, kas ir bijis izmantots kopš 17. gadsimta, lielākoties cara laikā. Tā kā vēl arvien nedrīkst sēdēt kādā kafejnīcā vai krogā, kreatīvi jāizdomā citas aktivitātes, lai pārāk garlaicīgi nepaliek. Tiešām tas cietoksnis bija interesants, un varēju sajust to. Publika drīkst vēl arvien staigāt pa to teritoriju gandrīz bez ierobežojumiem. (Pie vecā pulvertorņa drupatām nedrīkst, jo ir vairāki ķieģeļi nokrituši, kuri noteikti varētu cilvēka nogalināt.)

Bet nu tā ir viena ļoti forša lieta, kas man patīk šeit Latvijā. Kā šeit vēl eksistē cilvēka pašatbildība. Austrālijā šāda vieta būtu vispār nepieejama publikai, vai vismaz daudz kas būtu ierobežots un stingri aizliegts. Mēs divatā ielīdām vairākās istabās, tuneļos un lielgabalu izvietojumos. Gan dažās vietās bija tumšs, šaurs, putekļains vai gan arī varēju samērā viegli nokrist, bet mēs abi vēl esam joprojām veseli un dzīvi; man bija tāda bērnības piedzīvojamu sajūta, kas sen nav bijusi! Es ceru, ka Latvija neies pārāk daudz uz Austrālijas-Lielbritānijas aizsargājot cilvēku no sevis domāšanas veida.

Bet nu, viss kas arī nav rožains. Bija žēl redzēt, ka naudas trūkst, lai atjaunotu to cietoksni un arī citas vecās jūrasspēku ēkas tajā apkārtnē. Vēl arvien Latvijas kara flote daļēji izmanto to Daugavgrīvas salu, bet viss pārējais lēnām sāk sapūt un sarūsēt. Bet nu tas tā – ir citas vietas, kur ir svarīgāk virzīt nodokļu maksātāju līdzekļus.

Man šķiet, ka lielāka problēma Latvijā nekā novecojuša cietokšņa restaurēšana ir taisnīga līdzekļu izplatīšana infrastruktūrai. Nu Rīgas centrā viss lielākoties miers un siers. Tur ir tīrs, ir populārie veikali, labs ēdiens un diezgan laba infrastruktūru. Bet ielec tramvajā uz Maskačkas* pusi, vai kaut kur dziļos Rīgas rajonos – kāpēc švakākie tramvaji tur brauc? Kāpēc sabiedriskais transports ir vienmēr tik pārpildīts ar cilvēkiem? Kāpēc pie vairākām pieturām nav vietas kur apsēsties? Kāpēc ir gandrīz neiespējams atrast sabiedriskās tualetes?

Bet tā atšķirība nebeidzās ar transportu. Vairākos Rīgas rajonos trūkst pat normālu gājēju celiņu blakus ielām. Vairākās vietās veciem cilvēkiem jāstaigā pāri vilcienu sliedēm un galveniem ceļiem, lai tiktu uz pieturām, veikaliem... utt. Dažās vietās zāle ir nenopļauta, un publiskās vietas ir bieži švaki sakoptas. Nu man liekas, ka ir jau daži iemesli, kāpēc šitāda atšķirība eksistē, bet nu šī nav tā vieta tagad to diskutēt; es jau zinu kā visur pasaulē ir cilvēki, kuri ir nabadzīgāki nekā citi, bet tas nenozīmē, ka viņiem nepienākas bāzisko cilvēcisko infrastruktūru!

Šo te es īsti tikai pēc gada dzīvojot Rīgā sāku saprast. Man liekas, ka kādreiz mēs trimdas latvieši neredzam to pilno stāstu, kad mēs atbraucam uz dažām nedēļām, vasarā svinēt Dziesmusvētkus vai baudīt brīvdienas. Bieži mēs paliekām kādā foršā atpūtas vietā vai pilsētas centrā un baudām to labāko, kas ir Latvijā. Man liekās, ka es personīgi biju minētajā kategorijā, bet tagad es sāku saprast, ka trūkuma sajūta ir arī atkarīga no konteksta un iepriekšējās pieredzes. Tās lietas, ko es sākumā domāju, ka sliktas Rīgā – nu teiksim tā – citos Rīgas rajonos ir daudz sliktākas.

Nu tas tā, kritika beidzas. Var jau sūdzēties par jebko, bet man liekās kā Austrālijas lasītājiem ir varbūt interesanti dzirdēt gan to labo, gan to slikto.

Pavasaris ir klāt, un laiks ir bijis skaists. Kaut gan koncerti nav, es pats esmu bijis ļoti aizņemts un radošs. Man ir bijis liels prieks pēdējā laikā strādāt kopā ar Liju Andersoni un Melburnas tautas dejas ansamblim komponēt jauno longformu skaņdarbu, kas tiks atklāts 29. maijā Melburnā. Albums ar Rāmi Rīti ir gandrīz gatavs, un mēģinājumi ar grupu Jōra ir atsākušies. Mēs visi mūziķi un mākslinieki gaidām ar lielo nepacietību terases sezonu. Man liekas, ka beidzot būs vismaz daži koncerti!

PS. Es saņēmu dažus komentārus par savu marta mēneša rakstiņu, par kā latvieši māk apiet likumus. Nu man ir maziņš updeits jums. Ir tā kā patreiz tikai veikali ar ieeja/izeja no ārpuses drīkst atvērties. Nu, tad, uzbūvēsim pop-up store mašīnu novietošanas zonā. Tas skaitās kā ārpusē.

Tad līdz nākamai reizei!

Ivars
24.04.2021.
Laikrakstam „Latvietis“

* Red.: Maskavas jeb Latgales priekšpilsēta – atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com