DĒLIŅŠ EMĪLS – 100 gadi

Palielināt / Enlarge

Paziņojums no Latvijas pilnvarotā lietveža Vašingtonā par Emīla Dēliņa iecelšanu par Latvijas goda ģenerālkonsulu Austrālijā.

„Emīls Dēliņš ir unikāla personība, jo simbolizēja nepārtraukto Latvijas diplomātijas saiti no okupācijas līdz valstiskuma atjaunošanai un tālākai stiprināšanai.”

Sandra Kalniete,

Latvijas Valsts ārlietu ministre 2002 –2004

Aprit 100 gadi, kopš dzimis laikraksta Austrālijas Latvietis dibinātājs un izdevējs, aktīvs latviešu trimdas sabiedriskais darbinieks, goda ģenerālkonsuls Austrālijā Emīls Dēliņš.

Simboliski, ka šogad atzīmējām arī 100 gadus Latvijas valsts starptautiskajai atzīšanai, par kuru Emīls Dēliņš tik ļoti iestājās un aizstāvēja okupācijas gados trimdā Austrālijā.

Rīgā ierēdņa ģimenē dzimušais Emīls ieguva labu izglītību Franču licejā, kuru pabeidza 1940. gada maijā. Cieša draudzība viņu saistīja ar liceja biedriem – Gunāru Meierovicu, Vaideloti Apsīti, Hariju Nolli un sūtņa Viļa Šūmaņa meitu Gundegu.

Neilgu laiku mācījās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, studēja Latvijas Valsts universitātes ķīmijas fakultātē, vācu okupācijas laikā kā referents strādāja Iekšlietu ģenerāldirekcijā, bet 1943. gada aprīlī tika iesaukts latviešu leģionā.

Pēc Otrā pasaules kara Emīls Dēliņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja laikrakstu Lībekas Vēstnesis un Latviešu ziņas redakcijās. 1947. gadā ar pirmajiem baltiešiem – 843 bēgļiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – ar amerikāņu armijas transportkuģi General Stuart Heintzelman devās uz Austrāliju.

1949. gadā E. Dēliņš nodibināja laikrakstu Austrālijas Latvietis, kas bija viens no lielākajiem latviešu trimdas laikrakstiem, un bija tā izdevējs un redaktors līdz 2000. gadam. 1973. un 1998. gadā saņēma Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu publicistikā.

Jau no 1950.tiem gadiem E. Dēliņš aktīvi darbojās Latviešu apvienībā Austrālijā un Jaunzēlandē, sākotnēji informācijas nozarē, vēlāk kļuva par prezidija padomnieku politiskajos jautājumos. Viņš aktīvi iekļāvās Austrālijas baltiešu politiskajās aktivitātēs, protestējot pret 1974. gada Austrālijas leiboristu partijas līdera E. G. Vitlama valdības lēmumu – pārtraukt atzīt Baltijas valstis de iure un svītrot Latvijas goda konsulu Melburnā no konsulārā saraksta. Tā kā Igaunijas un Lietuvas konsulu Austrālijā nebija, Latvijas konsulāts bija vienīgā Baltijas pārstāvniecība.

1975. gada decembrī, kad Austrālijā varu pārņēma jaunievēlētā liberāļu – lauku partiju koalīcija M. Dž. Frēzera vadībā, kas 1975. gada 19. decembrī atsāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas de iure atzīšanu un no jauna uzņēma Latvijas goda konsula R. G. Mekkomasa vārdu akreditēto konsulu sarakstā. Tas notika lielā mērā pateicoties E. Dēliņa izveidotajiem sakariem ar opozīcijā esošajiem politiķiem Ārlietu dienestā.

1979. gada augusts – 2004. gada februāris

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, pilnvarotais lietvedis Vašingtonā Anatols Dinbergs 1979. gada augustā iecēla laikraksta Austrālijas Latvietis izdevēju un redaktoru E. Dēliņu par goda vicekonsulu Austrālijas pavalstīs Viktorijā un Tasmānijā (konsulāts Melburnā). Pēc gada viņš tika ierakstīts oficiālajā Konsulārajā sarakstā.

No 1982. gada augusta – goda konsuls Melburnā. Aktīvi kontaktējies ar Austrālijas valdības vadītājiem un politiķiem.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas E. Dēliņš 1991. gada 5. jūlijā tika iecelts par Latvijas goda ģenerālkonsulu Austrālijā (ar rezidenci Melburnā). 1992. gada 28. septembrī viņam tika izsniegta Latvijas Ārlietu ministrijas konsulārā patente – Latvijas ģenerālkonsuls Austrālijā, bet no 1993. gada 8. aprīļa arī goda konsuls Jaunzēlandē.

E. Dēliņa aktīvā darbība un izveidotie sakari ar Austrālijas politiķiem un valdību arī 1991. gadā vecināja ātru Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas atzīšanu no Austrālijas puses.

Nacionālā preses kluba Kanberā biedrs (no 1976.g.), Austrālijas Starptautiskā institūta biedrs (no 1978.g.), Latvijas Zinātņu akadēmijas politikas zinātņu goda doktors (2000.g.).

Publicējis ap desmit darbu, starp tiem – The Baltic States: a Domestic Issue, and International Problem (Stokholma, 1980; kopā ar J. Knight), No prezidenta uz prezidentu (Austrālija, 1981), Konsuls bez valdības (Stokholma, Rīga, 1997), Konsuls ar valdību (Rīga, Stokholma, 2002).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998), Lielbritānijas Karalienes Elizabetes II sudraba jubilejas medaļu (1977), Austrālijas ordeni (1997).

LR Ārlietu ministrija