Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Rīgas festivālā uzstāsies Latvijas izcilākie mūziķi

Koncertus varēs skatīties tiešsaistē

Laikraksts Latvietis Nr. 652, 2021. g. 2. jūnijā
Rinta Bružēvica -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Rigas_festivals

VSIA Latvijas Koncertu organizētais Rīgas festivāls šogad izskanēs no 5. līdz 19. jūnijam. Koncertos dzirdēsim spilgtākos Latvijas mūziķus un kolektīvus – Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbendu, Rīgas Saksofonu kvartetu, pianistu Vestardu Šimku, klavesīnisti Ievu Salieti, dziedātāju Intaru Busuli. Koncertos skanēs Imanta Kalniņa mūzikas stāsti, džeza standarti, dažādu laikmetu klaviermūzika, beļģu un franču baroka šedevri, kā arī vairāki jaundarbi. Festivāla koncertus varēs skatīties ReTV.

Rīgas festivālu 5. jūnijā atklās pianists Vestards Šimkus, piedāvājot klausītājiem jaunu koncertprogrammu, kuras centrā ir dažādos laikos un stilos rakstītas prelūdijas. No barokāli majestātiskā Baha līdz džeziskajam Gēršvinam, un no romantiskā Šopēna līdz krāšņās harmonijās runājošajam Skrjabinam, kā arī impresionistiski gleznainais Debisī, ekspresīvais Šostakovičs un paša Šimkus kompozīcija Ziemeļu vējš. Gotiskā prelūdija un fūga. Vestars atklāj: „Ziemeļu vējš manā dzimtajā Kurzemē rīkojas īpaši viltīgi – vasaras laikā tas liek izklīst mākoņiem un palīdz saulei spīdēt spoži. Tādos brīžos, stāvot aizvējā, šķiet, ka nu tik ir īstais brīdis doties pie jūras un jūsmot par tās skaistumu, taču, nonākot pie tās, nākas sastapties ar šī vēja brāzmaino vēsumu, ko tad nu centos iekomponēt šajā skaņdarbā.“ Koncertu varēs skatīties ReTV 5. jūnijā plkst. 22.00.

11. jūnijā Dzintaru koncertzālē uz skatuves satiksies dziedātājs Intars Busulis, Latvijas Radio bigbends un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Līdzās dziesmām no Kārļa Lāča Latvju simfonijas un teātra mūzikas dzirdēsim arī iemīļotus džeza standartus, tostarp Summertime, Night and Day un When I Fall in Love. Intars Busulis un Kārlis Lācis ir spilgts tandēms, kuru raksturo īpaša radošā dzirksts un fantastiska skatuviskā sapratne, kā arī talants radīt un atskaņot emocionāli ievelkošu mūziku. Koncertu pārraidīs ReTV 11. jūnijā plkst. 21.25. (Red.: pēc LV laika.)

12. jūnijā VEF Kultūras pilī Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas izpildījumā skanēs Imanta Kalniņa dziesmas, kas tapušas ar Jāņa Poruka, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā un Broņislavas Martuževas dzeju. Dzirdēsim Kalniņa kora dziesmas no cikla Desmit dziesmas ar Jāņa Poruka vārdiem, roka balādi Septiņas skumjas zvaigznes, no kuras melodijas vēlāk izauga Ceturtā simfonija, Es atnācu klusēdams, Kur zvaigzne tā, Marija, Aglonas mātei un citas kompozīcijas. Solisti būs Jānis Strazdiņš, Dārta Paldiņa un Gundega Krūmiņa. Instrumentālais trio: Rihards Plešanovs (klavieres), Mārcis Lipskis (kontrabass), Aldis Klučnieks (flauta). Koncertu rādīs ReTV 18. jūnijā plkst. 21.25.

17. jūnijā Mazajā ģildē skanēs klavesīnistes Ievas Salietes solokoncerts Avoti, aicinot ienirt gan 15. gs. skaņdarbu dzīlēs, gan Latvijā retāk dzirdētajos beļģu un franču baroka šedevros. Ievas Salietes radošajā ceļā skats pagātnes virzienā vienmēr ir sabalansēts ar interesi par visu jauno, nevairoties no krāšņa eklektisma un spilgtiem kontrastiem. Tāds ir arī Uģa Prauliņa jaundarbs klavesīnam – muzikāliem citātiem un atsaucēm piesātināts. Mūsdienīgo skaņu pasauli pārstāvēs arī amerikāņa Stīva Reiha leģendārais opuss Electric Counterpoint. Koncerta intriga būs Edgara Cīruļa jaundarbs, kas rakstīts reti dzirdētajam viduslaiku instrumentam – klavecimbalai. Koncerts būs skatāms Latvijas Koncertu – Facebook lapā un mājaslapā www.latvijaskoncerti.lv 17. jūnijā plkst.21.00.

Rīgas festivāla izskaņā, 19. jūnijā, uz Lielās ģildes skatuves satiksies divas pasaules līmeņa latviešu atskaņotājmākslas vienības – nupat kā savu 15. koncertsezonu spoži noslēgušais Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga un Rīgas Saksofonu kvartets. Skanēs Magnusa Lindberga opuss Aventures, Žana Sibēliusa klasiskās tradīcijās ieturētā Trešā simfonija un komponista Edgara Mākena jaundarbs Poētika. Par savu pirmo simfonisko partitūru viņš atklāj: „Līdz šim daudz esmu rakstījis teātrim, līdz ar to tas ir ietekmējis arī manu muzikālo domāšanu. Traktāts „Poētika” ir fundamentāls Aristoteļa darbs par teātri – antīkās traģēdijas teorija, kura skar tādus jautājumus kā traģēdijas uzbūve, tēlu uzbūve, mimēzes princips utt. Kompozīcijas mugurkaulu veido divi tēli vai, pareizāk sakot, tēlu grupas: vienu pārstāv saksofonu kvartets, otru – orķestra metālpūtēji, un darba gaitā šie tēli piedzīvo transformācijas. Un, kā krietnā traģēdijā pienākas, viens beigās aiziet bojā...“. Koncertu varēs skatīties ReTV 19. jūnijā plkst. 22.00.

Rinta Bružēvica
„Latvijas Koncertu“ sabiedrisko attiecību speciāliste
2021. gada 25. maijā

(Red.: rakstā minētais ir Latvijas laiks.)



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com