Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Koklītes skanēja”

Gaišā tikšanās ar Oregonas un Vašingtonas štatu koklētājiem

Laikraksts Latvietis Nr. 653, 2021. g. 9. jūnijā
Dace Aperāne -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Valda Garūta kokle, kuru darinājis Kārlis Staško. FOTO TILTS.

Māra Linde. FOTO Ekrānuzņēmums.

Valdis Garūts ar savu paša būvēto elektronisko kokles skaņotāju. FOTO Ekrānuzņēmums.

ZOOM pasākums. FOTO Ekrānuzņēmums.

ZOOM pasākums. FOTO Ekrānuzņēmums.

Kokļu dienas Sietlā 1975. gadā.

Kopš 2020. gada rudens, projekta Trimdas kokle iniciatores Māras Lindes novadītās Koklītes skanēja virtuālās tikšanās ar latviešu kopienām Amerikā ir ievērojami cēlušas gaismā informāciju par koklēšanas tradiciju trimdā un tās daudzveidīgām izpausmēm atsevišķos ASV reģionos. Pirmajā Koklītes skanēja tikšanās reizē (2020. g. 18. oktobrī), Māra Linde ar projekta Trimdas kokle līdziniciatori Daci Veinbergu vadīja sarunas ar koklētājiem un interesentiem no Ziemeļkalifornijas, kuri dalījās atmiņu stāstos par koklēšanas mācībām vietējās latviešu skolās un vasaras nometnēs, kā arī koklēšanu dažādos sarīkojumos, kokļu dienās un dziesmu svētkos, un par viņu personīgām koklēm un to darinātājiem.

Līdzīga informācija tika uzklausīta no tautiešiem tikšanās reizēs Minesotā (2020. g. 6. decembrī) un Dienvidkalifornijā (2021. g. 25. aprīlī). Māras Lindes intervija ar trimdas koklēšanas kustības pamatlicēju Andreju Jansonu (2021. g. 20. februārī) ievērojami papildināja jau apzināto materiālu par koklēšanas attīstību trimdas gados.

Savukārt piektajā Koklītes skanēja pasākumā – 2021. g. 30. maijā pēc Māras Lindes vērtīgā ievadā par trimdas koklēšanas kustību no tās pirmsākumiem 1960. gados līdz mūsdienām – Oregonas un Vašingtonas štatu koklētājiem un interesentiem bija iespēja dalīties ar savām koklēm un stāstiem par savu koklēšanas pieredzi. Pateicoties virtuālam ZOOM formātam, kas šim nolūkam šķiet ideāli piemērots, varēja piedalīties arī koklētājas no Kanādas un pat no Jaunzēlandes.

Māra Linde uzsāka sarunas ar informāciju kuru viņa bija uzzinājusi par koklēšanu Sietlas latviešu sabiedrībā. Savā ievadā Māra jau bija pieminējusi, ka 1961. gadā koklētājs un kokļu darinātājs Valdis Kārkls tieši Sietlā iesāka būvēt kokli, kura uzskatāma par pirmo darināto kokli ASV; pēdējie kokles būvniecības darbi veikti Aļaskā. Kokles spēles galvenā un iemīļotā skolotāja bijusi Irēna Olsena, kura 70. un 80. gados iemācījusi daudziem jauniešiem koklēt pēc koklēšanas metodes, kas atrodama 1965. gadā izdotajā Andreja Jansona grāmatā Koklēšana. Māra arī atzīmēja ka 9. Kokļu dienas, kuras Sietlas tautieši nosaukuši par 1. Rietumkrasta Kokļu dienām, notikušas 1974. gadā Sietlā. Benita Jaundāldere atcerējās koklēšanas mēģinājumus svētdienas vakaros pirms tautas dejas mēģinājumiem, spēlētās Mārtiņa un Pētera Aldiņa tautasdziesmu apdares un koklēšanu Bruno Skultes rapsodijā par latviešu ganu dziesmām Ganiņš biju. Benita vēl stāstīja, ka parasti viņa, kā arī citi koklētāji, ne vien koklēja, bet arī dejoja Sietlas tautas deju kopā.

Vienā Smithsonian institūta rīkotajā festivālā Vašingtonā, DC, Sietlas jaunieši esot piedalījušies gan kā koklētāji, gan kā dejotāji. Turklāt tautas deja Rucavietis ir bijusi viena no A. Jansona grāmatas visbiežāk spēlētajām un visiemīļotākajām apdarēm. Sava stāstījuma laikā Benita Jaundāldere arī pieminēja solo koklētāju Jāni Beišānu, kura apbrīnojamā kokles spēle esot iedvesmojusi viņu un citus tā laika jauniešus pievērsties koklēšanai. Sarunas bagātināja Kārlis Āboliņš ar savu raito kokļu spēli, iepriecinādams klausītājus ar informāciju, ka viņš ir pievērsies kokļu būvniecībai, kuras rezultātā ir tapušas sešas kokles.

Pārslēdzoties uz sarunām ar klātesošiem koklētājiem no Oregonas, Māra Linde secināja ka koklēšanas tradīcija iesākusies Oregonā ap 1967. gadu, balstoties uz informāciju laikrakstā LAIKS, ka tajā gadā koklētāji no Oregonas piedalījušies Kokļu dienās Klīvlandē. Bagātīgu informāciju par koklēšanu Portlandē sniedza ilggadīgais koklētājs un koklēšanas skolotājs, pēc profesijas inženieris, Valdis Garūts. Pateicoties tikšanās reizei ar Kanādā dzīvojošo kokļu darinātāju Kārli Staško 1971. gadā, Valdis iegādājās Staško kokli un iesāka to mācīties pēc norādījumiem A. Jansona grāmatā. Neilgi pēc tam Valdis latviešu privātmājās iesāka mācīt kokles spēli latviešu jauniešiem Portlandē. Koklēšanas ansamblī, kurā arī bijusi basa kokle, interese par koklēšanu no jauniešu puses bija liela. Valdis ne vien nospēlēja divas tautasdziesmu apdares uz savas kokles, bet arī nodemonstrēja savu paša būvēto un fascinējošo elektronisko kokles skaņotāju.

Māra Zommere silti atcerējās draudzīgo gaisotni Portlandes koklēšanas pulciņā, kā arī bagātīgo kultūras dzīvi, kurā viņa ar saviem laikabiedriem piedalījās gan ar koklēšanu, gan ar dziedāšanu ansamblī vai korī un dejojot tautas dejas. Turpmāk Biruta Zommere dalījās ar savu kokles kolekciju, kurā bija kokļu darinātāja Jāņa Bundža un Kārļa Staško kokles, pie beigām arī paceldama uz kameras pusi savu dekoratīvo miniatūra kokli.

Nozīmīgu un iedvesmojošu pienesumu šai Koklītes skanēja tikšanās reizei deva Toronto latviešu skolas koklēšanas skolotāja un bijusī oregoniete no Eugene pilsētas Marisa Zubāne, kura stāstīja par savu pieredzi, mācot koklēšanu skolas bērniem un jauniešiem jau desmit gadu garumā. Marisas stāstījuma laikā varēja uzzināt, ka Toronto Latviešu biedrības sestdienas skolas koklētāji izmanto Rudolfa Zālamaņa, Kārļa Staško un citu kokļu darinātāju 13 stīgu Mi mažorā noskaņotās kokles un pārsvarā mācās spēlēt latviešu tautasdziesmu apdares no Andreja Jansona grāmatas, kā arī no ilggadīgās koklēšanas skolotājas Ariannas Liepiņas tautasdziesmu aranžiju materiāliem. Bija skaisti uzzināt, ka trimdas koklēšanas tradīcija joprojām turpinās Toronto latviešu skolā, tāpat kā Hamiltonas, Mineapoles, Ņudžersijas, Sanfrancisko latviešu skolās, 2x2, 3x3 un vasaras nometnēs.

Var tikai priecāties par lielo un rūpīgo darbu, kuru Māra Linde un Dace Veinberga veic trimdas kokles kustības dokumentēšanā. Par viņu abu nākamo ieceri – izveidot projekta Trimdas kokle mājaslapu, kurā būs atrodama informācija par trimdas kokļu darinātājiem, kokļu apdarēm un mācību materiāliem. Otra iecere, kas īstenosies XV Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Minesotā 2022. gadā, būs Trimdas kokles un koklēšanas izstāde.

Tikmēr projekts Trimdas kokle ar Latviešu kultūras biedrības TILTS atbalstu, turpinās rīkot Koklītes skanēja virtuālās tikšanās ar latviešu kopienām; nākošā paredzēta šovasar Čikāgā.

Visi koklētāji un interesenti ir sirsnīgi aicināti sekot līdz projekta Trimdas kokle un TILTS (@TiltsAssociation) Facebook lapām par nākamajiem Koklītes skanēja pasākumiem; sīkāka informācija pieejama, rakstot uz e–pastu: trimdaskokle@gmail.com.

Dace Aperāne,
Latviešu kultūras biedrība TILTS
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI







Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com