Ivars Štubis no Rīgas

Palielināt / Enlarge

FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

FOTO no Ivara Štubja personīgā arhīva.

Jau rīt man būs 30 gadi. Šī būs mana otrā dzimšanas diena kopš mēs atbraucām uz Latviju, un otrā dzimšanas diena kopš Covid pandēmijas sākuma. Šī arī būs mana otrā dzimšanas diena kopš mana tēva aiziešanas viņsaulē.

Ja būtu iespējams patīt laiku atpakaļ uz 24. maiju 2020.g, mēs būtu gandrīz nepazīstamā pasaulē. Pandēmijas īstais uzliesmojums pasaules mērogā bija tikko uzsācies. Man bija plāni ceļot uz Gruziju, uzstāties gan Latvijā, gan ārzemes, un mierīgi baudīt dzīvi Eiropā. Bet tagad, ja skatāmies uz šodienu...

Dzīve ir digitāla un nekad neies atpakaļ uz veco slodzi. Kas vēl ir mainījies? Ak, jā! Man ir bijuši vairāki atcelti lidojumi, 2 potes, daži koncerti, iespējas strādāt ar vairākiem talantīgiem latviešu mūziķiem un piedalīties ierakstā 2 komerciālos albumos ar Reini Jauno un Rāmi Riti. Kas vēl? Ir gandrīz bijis pusotrs gads, kad pēdējo reizi apkampu savu ģimeni Austrālijā. Gandrīz pusotrs gads, kad satiku savus draugus, un pusotru gadu neesmu ēdis manas vecmammas varenās kūkas un pīrāgus. Es vēl nekad neesmu redzējis manu brālēnu un māsīcas meitiņas, kuras jau staigā, un sāk šo un to arī stāstīt saviem mīļiem vecākiem. Esmu šogad arī uzdevis sev uzdevumu – iemācīties krievu un franču valodas.

Привет! Bonjour!

Ko vēl?...

Piedzīvoju -20°C un īstu Ziemeļu ziemu. Atklājām daudzas foršas pastaigas un vietas tepat Latvijā kopā ar Lailu, kura ir bijusi mans akmens šajā trakā laikā. Iemācījos brūvēt alu un taisīt konservus. Esmu iemācījis daudz par meža sēnēm – kuras drīkst ēst, kuras – nevajadzētu. Esmu ieguvis citu saprašanu par pasauli, par cilvēkiem, par maniem tuviniekiem. Dzīve ir skaista! Dzīve ir sūds! Priekā! À la vôtre! Ваше здоровье! Cheers!

Un ko tagad?

Izskatās, ka Austrālija īsti nevērtē sava pilsoņa atgriešanos, ja viņiem nav 3 liekas štukas ($3000) bankas kontā, lai sēdētu kaut kādā bēdīgā hoteļa istabā 2 nedēļas.

Es nezinu, kad būs nākamā reize, kad es uzkāpšu uz Austrālijas zemes. Ceru, ka drīzumā varēs jau ceļot mierīgi.

Bet, ja ir viena laba lieta, kas ir notikusi šogad – es jūtu, ka šis ir bijis viens no maniem ražīgākajiem gadiem ar savu mūziku un kreativitāti. Es jūtos, ka mana mūzika saprašana, spēlēšanas spējas un komponēšana ir uzlabojusies, un esmu izaudzis. Esmu priecīgs un lepns par šo.

Un ko tālāk?

Realizēt savus sapņus – komponēt mūziku televīzijai un filmai. Būtu labāks cilvēks pret maniem tuviniekiem un mīļiem. Turpināt patiešām un racionālā veidā meklēt patiesību šajā pasaulē.

Kas par gadu! Šis ir gan bijis tāds gads, par ko es varēšu stāstīt maniem bērniem. To labo un to slikto.

Imants Ziedonis bieži māk atspoguļot šādus momentus:

Un, kad es paskatos uz rietiem,
Kāds roku man uz pleca liek:
Mums šajā dzīvē visa pietiek.
Mums tikai laika nepietiek. –

Paldies Ingrīdai Biezaitei par atgādinājumu katru mēnesi uzrakstīt jums īsu rakstiņu. Apsveicu ar 5 gadiem Ciema Avīzīti!

Uz redzēšanos!

Ivars
23.05.2021