Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mazdēls un vīnu lauki (8)

No Zelta piekrastes caur Voga Voga uz Vangeratu un vēl tālāk

Laikraksts Latvietis Nr. 655, 2021. g. 23. jūnijā
Kristaps Zariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Suzanna izmēģina slotu. FOTO Kristaps Zariņš.

Visi gardi. FOTO Suzanna Zariņa.

Septītais turpinājums. Sākums LL647, LL648, LL649, LL650, L651, LL652, LL654.

Atstājam bērnu mājas pēc mazbērna rītu izvingrošanas, kad saule jau krietni debesīs. Nebijām nekādā steigā agrāk izbraukt, jo pirmās naktsmājas – Tumeta (Tumut) Upmalas (Riverglade) karavāna parkā tikai mazliet pāri 200 km attālumā, un ceļrādis iesaka atlicināt braucienam ne vairāk ka pusotru stundu.

Satiksme trūcīga, un, ieslēdzot ātrumu automātu, varu bez mokām droši vadīt mašīnu. Kaut gan ierodamies agrāk nekā brošūrā teiktais pieņemšanas laiks, tīrītāji jau beiguši savu darbu mūsu kabīnē Nr. 26, tātad saimnieks iedod kabīņu atslēgas un parāda uz parka plānu, kur atrodas mūsu naktsmājas ar lielisku skatu uz strauji tekošo un ar forelēm bagāto Tumetas upi.

Kabīne pietiekami ērta mūsu vajadzībām. Divas guļamistabas; vienā varēsim atstāt koferus, vannas istaba ar dušu un godīgu izlietni, virtuvīte ar plīti, grauzdējamās restes, mikroviļņa krāsns un visi nepieciešamie virtuves rīki, liels ledusskapis un vēl televizors pie sienas. Uz verandas galdiņš ar ērtiem krēsliem. Tur Suzanna sagatavo pēcpusdienas mielastu, kamēr es izkrāmēju somas no mašīnas.

Paēduši aizbraucam un veikalu iepirkt nepieciešamos produktus nākošajām pāris dienu brokastīm un uz ātru roku pabraukties apskatīt Tumetas miestiņu. Tūristu birojā savācu vairākas noderīgas brošūras un kartes, rādot kas tūristiem pieejams, un ieteicams, šajā miestiņā un apkārtnē. Varēsim šeit iztikt bez auto, bet pirms dodamies novietot auto pie naktsmājām, uzbraucam kalnā, no kurienes plašs skats pāri miestiņam un visai apkārtnei.

Brošūrās daudz ko lasīt, un informācija derīga ne tikai par Tumetas vēsturi un apkārtni, bet arī mūsu tālāko braucienu gandrīz līdz galapunktam – Hītkotā. Lasot brošūras, uzzinu, ka Tumetas nosaukums radies no vietējo Viradžuri (Wiradjuri) aborigēnu vārda, kas tulkojamā lasāms ka klusa atpūtas vieta pie upes. Sēžot, atpūšoties uz mūsu balkona un vērojot klusi tekošo upīti, man jāvienojas ar šīs vietas aborigēnu apzīmējumu. Šeit 1830. gados rajonā sāka iekopt ganības un jau 1845. gadā nodibināja Tiesu. 1908. gadā Tumeta tika pieteikta kā iespējama vieta, kur nodibināt un likt pamatus Austrālijas valsts parlamentam. Kaut gan valsts pārstāvju palāta balsoja par, senāts vēlējas vietu tuvāk jūrai – Bombāla, Jaundienvidvelsas pavalsta rietumos. Beigu beigās ne viena, ne otra vieta netika izraudzīta.

Sēdot uz balkona, sastādām ekskursijas plānu un pēc mielastu dodamies pastaigā.

Pirmais pieturpunkts ir Tumetas slotu fabrika. Tā iesāka darbību 1946. gadā, un no tā laika nepārtraukti darbojusies, ražojot, kā uzrakstīts pie ieejas durvīm – prosas slotas ar pasaules slavu. Pret manu aci, viena slota izskatās tikpat aizraujoša kā nākamā, bet citiem slotu pirkšana ir nopietna lieta. Vērojam kā darbinieki satin prosa slotas kopā, saspiež un aptin ap garu kārtu un nobeidz ar sapakošanu, sūtīšanai uz nezin kurieni, bet – pa visu pasauli. Slotas pērkamas visādos lielumos un platumos. Kaut gan Suzanna pamēģina vairākas, vienu tādu garāku pat starp kājām – raganas pozā, atstājam darbnīcu bez iepirkuma.

Slotu fabrika diezgan putekļaina, un par laimi ne vairāk kā 100 m tālāk pa ceļu atrodas Tumetu upes alus darītava. Varēšu atsvaidzināties, aizskalojot slotu fabrikas putekļus. Pie durvīm rakstīts, ka alus darītava iesāka darbību „... jo divi draugi gribēja brūvēt sev lielisku alutiņu“, un no tās sēklas šodien aldari piedāvā iespēju izvēlēties un nogaršot vienu vai vairākus no 24 veidu alutiņiem. Grūti izvēlēties, kuru nogaršot, bet kad aldaris piedāvā man darītavas nogaršošanas dēli, kurā sēž četri alutiņi, nav iespējams atteikties. Kamēr es nogaršoju manus alutiņus, Suzanna nogaršo vietējo baltvīnu no Tumbarumbas, un abi esam apmierināti ar mūsu pirkumiem.

Bet laiks jau aizskrējis nemanot, un ejam uz mājām sagatavot vakariņas, lai tad uz verandas pie ēdiena noskatītos saulrietu. Rītu baudīsim ābolu dārzus netālu uz dienvidiem Betlau miestiņā.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com