Aizvesto piemiņas atcere Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Latviešu bērni dzied kokļu pavadījumā. Koklētāji, no kreisās: Mičels Makmalens, Daila Mohr, Zanda Šulca. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aizvesto piemiņas atceres sarīkojums Adelaidē. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aizvesto piemiņas atceres sarīkojums Adelaidē. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aizvesto piemiņas atceres sarīkojums Adelaidē. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Aizvesto piemiņas atceres sarīkojums Adelaidē. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Baltiešu plāksne Migrācijas muzejā. FOTO Pēteris Strazds.

Baltiešu komitejas rīkotā atcere notika ierastā vietā, Dienvidaustrālijas Migrācijas muzeja pagalmā sestdien, 19. jūnijā. Pie muzeja ārējās sienas atrodas vairākas plāksnes pieminot vēsturiskus notikumus, ieskaitot igauņu, latviešu un lietuviešu 1941. gada deportācijas. Dienvidaustrālijas Baltiešu komitejas plāksne bija pirmā, ko pie šīs sienas piestiprināja 1992. gadā.

Atcerē arī piedalījās lietuviešu goda konsule Kristīne Jankus, latviešu goda konsuls Dr. Valdis Tomanis un LAAJ un DLOA priekšsēde Skaidrīte Aguļēvica.

Atceri atklāja ar visu triju Baltijas valstu karogu ienešanu. Latviešu karoga godasardzē stāvēja trīs Adelaides Latviešu skolas audzēkņi: Mičels Makmalens (Mitchell McMullen), Līga Mohr un Stella Karasova. Sarīkojuma vadītājs bija Baltiešu padomes lietuviešu pārstāvis Aleksas Talanskas. Piedalījās igauņu, latviešu un lietuviešu jauktie kori, kā arī Adelaides Latviešu skolas bērni.

Pirmie dziedāja igauņi, sniedzot Ta lendab mesipuu poole (Lidojot uz bišu stropu) diriģentes Kadri Auväärt vadībā.

Sekoja latviešu bērni ar Zandas Šulcas, Dailas Mohrs un Mičela Makmalena kokļu pavadījumu, dziedot latgaliešu dziesmu Zynu, zynu tāva sātu (Zinu, zinu tēva sētu).

Mums pazīstamā un labvēlīgā Migrācijas muzeja direktore Mendija Paula (Mandy Paul) mūs uzrunāja, atgādinot, kādā Austrālijas iedzimtā zemes vietā mēs atrodamies. Viņa mūs apsveica un pieminēja, ka Baltiešu plāksne bija pati pirmā pie sienas piestiprinātā.

Sekoja latviešu ne tikai jauktais koris Dziesmu Laiva, bet arī vairāki Daugavas Vanagu vīru kora Daugava koristi, kopīgi dziedot A. Topmaņa Requiem diriģentes Lilitas Daenke vadībā.

Nākamais mūs iepriecināja lietuviešu jauktais koris diriģenta Jonas Počusa (Pocius) vadībā, dziedot Gintaro tevyne (Dzintara dzimtene).

Piemiņas atceres vadītājs Aleksas Talanskas aicināja uz klusuma brīdi.

Šogad Baltiešu padomē prezidē latvieši. Baltiešu padomes priekšsēde Jolanta Lūse uzrunāja dalībniekus. Viņa, atgādinot vēsturi, pastāstīja, ka daudzi visu mūsu triju tautību cilvēki tika deportēti uz vergu nometnēm Sibīrijā, no kurām liels skaits neatgriezās. Tie, kuri atgriezās, bija garīgi un fiziski salauzti cilvēki, un viņiem bija ļoti grūti atsākt kaut cik normālu dzīvi. Mēs nedrīkstam nekad aizmirst šos vēsturiskos notikumus.

Visi koristi kopīgi vienojās, nodziedot igauņu, latviešu un lietuviešu himnas. Šoreiz latviešu diriģents bija Matīss Reinhards.

Pēteris Strazds,
Dienvidaustrālijas Baltiešu komitejas loceklis
Laikrakstam „Latvietis“