Sit Jānīti vara bungas...

Palielināt / Enlarge

Līgošana Adelaides Daugavas Vanagos. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Rasa Feja un Dace Eigen. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Jāņu tēvs Imants Kronītis. FOTO Astra Kronīte.

Daugavas Vanagi

Varētu teikt, ka Jāņi latvietim ir vismīļākie svētki. Tie sakrīt ar gadā visgarāko dienu – vasaras saulgriežiem, kad cilvēks grib izjust zemes auglību un tuvināties dabai. Tāpēc Jāņi tiek svinēti uz laukiem, kur var sakurt ugunskurus, uzstādīt darvas mucas, izdziedāties un kārtīgi atbrīvoties no ikdienas.

Žēl, ka mums, kas dzīvojam Dienvidu puslodē, saulgrieži ir ačgārni. Šeit daba nezeļ pilnībā – nesmaržo kuplie jasmīnu krūmi, un pļavas nav piebārstītas ar magonēm un rudzupuķēm. Te ir ziemas vidus.

Tomēr latvieši grib sanākt kopā un atdarināt skaistās tradīcijas, kas ir iekaltas atmiņā no bērnības. Šogad, 26. jūnijā, Vanagu namā Adelaidē sanāca ap 40 cilvēku, lai daudzinātu savus Jāņus un lustīgi pavadītu pēcpusdienu, baudot latviešu izcelsmes aldara Māra Biezaiša darināto alu, pašu sieto Jāņu sieru un Vanadžu ceptos siltos pīrādziņus.

Jāņa bērnus namā sagaidīja Jāņa māte – Astra Kronīte un Jāņa tēvs – Imants Kronītis. Tika atdarinātas Jāņu dienas parašas, dziedot sanākšanas, vainagu uzlikšanas un cienāšanas dainas. Greznos tautas tērpos rotājušās vanadzes uzstājās, nodziedot četras Jāņiem piemērotas dziesmas. Neiztrūka arī Čikāgas piecīšu skaistā Līgo dziesma.

Pēc siltām pusdienām Jāņu māte apveltīja katru Jāni ar ozolzariem un mazu sainīti ar gardumiem. Tādi bija četri: Jānis Lindbergs, Jānis Brakovskis, Jānis Priedkalns un Jānis Laurs.

Vineta Lagzdiņa jāņabērnus aicināja aiztaisīt acis un atmiņās atgriezties Latvijā. Lai piepalīdzētu, viņa ritmiski sita bungas. Bungas sitieni bija kā sirdspuksti (vai zemes balss). Pēc klusuma notika sasaukšanās Ē—i, Ē...i. No katras istabas stūra atsaucās: Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale. Ē.....i!. Patiešām, likās, ka mēs bijām laukos, katrs savā kalna galā un visur notika sasaukšanās. Līgo! Paldies Vinetai par jauko pārdzīvojumu.

Kas tie būtu par Jāņiem, bez apdziedāšanās! Jāņa tēvs savervēja savus puišus, un Jāņa māte vadīja savas meitas, dziedot koķetīgas apdziedāšanas dziesmas. Gari mati, īss padoms Mūsu pašām Vanadzēm: Kaķi cepa, vistu slauca, pašā Jāņu vakarā! Kas to teica, kas meloja? Adelaidē smuki puiši: Citam mute kā vilkam, Citam kājas kā lāčam.

Kā jau pēc ieraduma, beigās visi salīga, un Jāņu diena tika skaisti pavadīta.

Citu gadu šādu laiku
Atkal tevi gaidīsim.
Zāļu kroņus nopīsim
Tevi skaisti saņemsim!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2021. g. 28. jūnijā.