Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No vēstures...

Cits dod, cits atraida

Laikraksts Latvietis Nr. 657, 2021. g. 7. jūlijā
L. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvietes iespaidi ziedojumu vākšanā pasaules bēgļu gada akcijā Kanberā

Arī Kanberā notiek plaša līdzekļu vākšana bēgļiem Pasaules bēgļu gada ietvaros. Var apbrīnot austrāliešu organizāciju nesavtīgo darbu. Līdzekļu vākšanai paredzēti daudzi sarīkojumi. Tie sākās ar leļļu teātra izrādi Alberta zālē, ar ielūgumiem un augstu ieejas maksu, kas visa nāca par labu bēgļiem. Ministru prezidents R. G. Menzijs teica izjustu runu. Nebiju nekad vēl redzējusi kopā Alberta zālē tik prominentu publiku un tik lepni tērptas dāmas. Zālē nebija nevienas tukšas vietas. Visa izrāde bija ļoti svinīga un deva krietnu atlikumu.

Bez kino izrādēm, modes skatēm un gleznu izstādēm līdzekļu vākšana notika arī uz ielas, pārdodot nozīmītes. Labo kaimiņu apvienība bija izteikusi vēlēšanos, lai vācēju būtu vairāk un piedalītos arī imigranti. Uzaicināja vairākus mūsu tautiešus. Kļuva nesaprotami, kāpēc gandrīz visi tie atteicās... Ir jau laikam aizmirsts, ka paši esam 5 gadus pārtikuši no šādi vāktas naudas. Tai pašā laikā austrāliešu vācēju bija ļoti daudz – tik pilnas ielas, kā vēl nekad.

Pati vākšana uz ielas ir liels pārdzīvojums. Interesanti vērot cilvēkus, kā katrs šķiras no sava elka – naudas. Vispirms devos kā vilka rīklē – krogū, t.s., bārā, kur sievietēm ieeja aizliegta. Cik tur viss gan nožēlojami – nekādas omulības un glītuma! Grīda piemētāta, un lete aplieta ar alu. Iedzērāji paši, man likās, vairāk domāja par to, kā savus šiliņus paturēt alus glāzei. Labprātāk deva trūcīgāk ģērbtie ļaudis. Kāds vīrs, velti izmeklējies pa kabatām naudu, uzprasīja draugam: „Džon, aizdod!“ Lepnajā galā noraidītāju bija vairāk.

Piektdienas vakarā, kad Kanberā veikali atvērti, ielās ir milzums ļaužu, kas ne vien iepērkas, bet daži tāpat vien pastaigājas. Apstaigāju veikalus un gāju klāt katram pretimnācējam. Kautrības nebija nemaz, bet tās vietā tikai viena doma – kaut varētu vairāk savākt. Vēlāk zināju jau no sejas, kas dos, kas nē. Izdevīgi ir vākt veikalos, jo tur jau katrs sagatavojies naudu izdot. Visizdevīgākie ir jaunekļi, tie dod, kā tas pats par sevi būtu saprotams. Pārīši, kas pastaigājas, izņem naudu: vispirms – viņš, tad – viņa. Abi pasmaida. Tiem visa nākotne šķiet rožu dārzs. Pacietas ir sirmās dāmas. Kāds sveštautības mācītājs norunāja garu pašpārliecinošu runu un nedeva – neko. Policisti visi bija salti un noraidītāji. No pašu ļaudīm kaut ko izdabūju tikai ar neatlaidību.

Visumā var teikt, ka vācēju bija daudz, devēji pašaizliedzīgi, nedzirdēja neviena asa vārda, noraidījumu procentuāli maz. Tika laba summa un – pacilāts prāts.

No visiem ziedotājiem beigās acu priekšā palikuši divi. Pirmais – patrūcīgi ģērbies vīrs, pārliecies pār bērnu ratiņos. Viņš ziedoja ar tādu saprotošu laipnību. Otrs – kāds ķīniešu jauneklis grāmatu veikalā. Viņa sejā bija tik skumjš smaids – raksturīgs cilvēkiem, kam nav savas mājas.

L.
„Austrālijas Latvietis“, Nr.553 (10.09.1960)



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com