Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mazdēls un vīnu lauki (10)

No Zelta piekrastes caur Voga Voga uz Vangeratu un vēl tālāk

Laikraksts Latvietis Nr. 657, 2021. g. 7. jūlijā
Kristaps Zariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sekls gan, bet tomēr atsvaidzinošs. FOTO Suzanna Zariņa.

Negaidīti ciemiņi. FOTO Suzanna Zariņa.

Vakara blāzma Koriongā. FOTO Suzanna Zariņa.

Devītais turpinājums. Sākums LL647, LL648, LL649, LL650, L651, LL652, LL654, LL655, LL656.

Pēc brokastīm, kad somas jau sapakotas un gatavojamies izbraukt, Suzanna aicina iet pastaigāties, un tā kā brauciens līdz nākošajām naktsmājām Koriongā tikai, apmēram, 140 km, piekrītu.

Taciņa, sekojot upes krastmalu, ved no karavāna parka līdz Tumutas sporta laukumam un zirgu hipodromam vienā virziena apmēram 2 km cauri pļavām un koku birzēm, tātad brīžiem saulains, bet arī atsvaidzinoši ēnains. Svaigā rīta gaisā ļoti patīkami dziļi ieelpot un justies atspirdzinoši. Koku birzēs redzam daudz Zelta Piekrastes dabā neredzētu koku. Ir ozoli, priedes, gobas, kļavas un vēl citi man nezināmi. Pastaiga atpakaļ uz karavānu parku lēnāka. Suzanna bieži apstājās nofotografēt ne tikai strauji tekošo un burbuļojošo upīti, dārzus un kokus, bet arī vecu pussabrukušu tiltu, kas agrākos laikos bija galvenā pārbrauktuve austrumu virzienā.

Atstājam Tumutu vēlāk nekā biju paredzējis, bet arī laimīgi, ka atlicinājām laiku rītu pastaigai.

Tā kā iepriekšējā dienā bijām jau apmeklējuši Betlovu, braucam pa citu ceļu dienvidu virzienā. Nogriežamies no galvenā ceļa pāri koka tiltam, kuru pašlaik remontē, un braucam pa augstāku un kalnaināku ceļu, man šķiet, kas tas ir galvenokārt mežniecības vajadzībām lietots, bet turoties paralēlā līnijā ar vakardienu braukto ceļu. Laimīgā kārtā nesastopam nevienu baļķu vedamo smago mašīnu, bet braucot redzam, kur meži noteikti nesen cirsti un baļķi jau aizvesti. Kaut gan stādītie mežkopības meži izskatās nepostīti šī rajona nesenajos ugunsgrēkos, redzam, kur šejienes brīvā dabā augošie koki cietuši gan, bet nu jau sāk ataugt ar spilgti zaļām lapiņām.

Bijām cerējuši pusdienas baudīt Tumbarambas (Tumbarumba) vīnu dārzā, bet diemžēl šodien tai durvis slēgtas. Būs jāpieraksta, lai apciemotu citreiz, bet šoreiz pameklēsim kādu vietējā vīna pudelīti veikalos. Bet pieturot auto miestiņā, meklējot citu vietu pusdienām, pēkšņi ieskan Suzannas mobilais. Lindī, draudzene no Zelta krasta, zvana: „Sūzi, paldies par tavām ceļojuma fotogrāfijām. Forši gan! Zini ko, agrākā dzīvē biju krogus īpašniece Tūmā, netālu no vietas, kur tu pašlaik esi. Piebrauc un paskaties, kas tur tagad darbojās!“ Nu kā var atteikties tādam ielūgumam? Kartē rāda, ka Tūma tikai 36 km tālāk uz dienvidiem, un vēl arī pa mūsu cerēto maršrutu. Braucam tālāk!

Krodziņš atrodas skaistā ielejā, krastmalā pie Tumbarambas strautiņa pārbrauktuves tiltiņa blakus atsevišķam naktsmāju īpašumam un bērnu spēļu laukumiņam. Skaista un ceļotājiem aicinoša atpūtas vietiņa, kur var tieši pie durvīm novietot automašīnu, bet diezin cik ceļotāji šeit izvēlās pieturēt? Visi šajās dienās steidzās uz kaut kurieni. Labi, ka mēs neesam tādā steigā.

Ieejot jūtās, ka varētu būt kādā vecā angļu lauku krodziņā. Pietiekama, bet ne gara, lete un vairākas nelielas istabas ēdājiem un spēlmaņiem. Ārpusē, krodziņa pagalma dārzā, zem jumta, bet arī zem saulessargiem un pat koku zariem galdiņi un varens ceplis, gan jau domāts picu cepšanai. Mēs pasēžam dārzā un pasūtam uzkodas (braucot jau negribās lielas pusdienas) un atsvaidzinošus dzērienus. Tagadējie īpašnieki nodarbināti ar remontu, ņemot vērā krodziņa vēsturiskos pamatus un būvi, un parāda, kur pie ieejas durvīm pierakstīti visi īpašnieki un īrnieki, kas šeit tirgojušies. Tur arī pierakstīts Suzannas draudzenes vārds. Nofotografējam sarakstu un aizsūtām Lindijai, kā pierādījumu, ka bijām viņas vecajā īpašumā.

Naktsmājas netālu, tikai 40 km, un iebraucam, kad saule vēl krietni augstu debesīs. Būs laiks apskatīt miestiņu pirms vakariņām. Bet, nē, Suzanna paskaidro man, ka ja mēs pārgulēsim šeit divus vakarus, būs laiks diezgan apskatīties un pabraukties. Tagad jānomazgā ceļojuma putekļus Ar skatu uz kalniem moteļa peldbaseinā! Pēc pierakstīšanas pārģērbāmies peldkostīmos un dodamies uz baseinu. Ūdens patīkami atsvaidzinošs un jāpiekrīt, ka Suzannas ieteikums prātīgs, tomēr neuzdrošinājos viņai to palaist ziņā.

Jūtoties svaigāki pēc peldēšanas un atpūtas, guļot saules krēslos, ģērbjamies un ejam pastaigā uz krodziņu ne vairāk kā 10 minūtes, ejot bez steigas. Pēc atkal Covid pierakstīšanās uz krodziņa aizmugures balkona atrodam sēdvietu, kur skats līdzīgs tam, ko saredzam no mūsu naktsmāju loga. Nolēmām pēc ēdiena palikt līdz saulrietam, pirms doties uz moteli, un piedzīvojam lielisku, krāsainu saules staru atspoguļojumu debesīs.

Atpakaļ naktsmājās, mūsu istabai skats pāri liellopu ganībām, un viss govju bars, kas tur ganās, ir pienācis tieši pie sētas, ne vairāk kā 5 m no mūsu loga, kur tie stāv, kaut gan arī daži guļ, aplūkot jaunos iebraucējus.

Ceram, ka tie godīgi uzvedīsies un gulēs mierīgi bez nekādas trokšņainas maurošanas, kas traucētu mūsu naktsmieru.

Un tā arī notiek!

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com