Jaunākās ziņas no Kanberas skolas!

Palielināt / Enlarge

Jāņu sieram beram klāt ķimenes... FOTO Iveta Leitase.

Palielināt / Enlarge

Lasām un rakstām kā jau skolā pieklājas. FOTO Iveta Leitase.

Palielināt / Enlarge

Un beigās uzdejojam! FOTO Iveta Leitase.

Daugavas Vanagi

Mums ir paveicies, jo Kovids nav iespaidojis ne vienu no mūsu stundām. Jāņu svinēšanu gan tas izjauca, bet nu nekas, tagad sagaidīsim, kad ozoliem izplauks lapas, uzziedēs tulpes un tad svinēsim. Margrietiņas un rudzupuķes diemžēl mūsu pusē negrib augt.

Kopš mēs atsākām darboties pagājušā gada oktobrī, mums ir nākuši klāt daži skolēni. Patreiz darbojas spēļu grupiņa, mums ir 3-4 pieaugušie un 6-8 bērni. Mēs sapulcējamies visi kopā vienā lielā telpā uz pusotru stundu otrdienas vakaros un parasti mācības sastāv no trim daļām – kaut kas par Latviju, latviešu valodas mācīšanās un kāda aktivitāte, rotaļa vai dejošana.

1. ceturksnī mēs mācījāmies par Vidzemi, otrajā – par Latgali.

Lieldienās ripinājām olas un jūnija beigās mēs taisījām Jāņu sieru un runājām par puķu un zīļu vainagiem un aubēm.

3. ceturksnis būs veltīts Zemgalei un pirmajā stundā mēs noskatījāmies video par seno Zemgaļu un Sēļu ciltīm. Pa visiem kopā arī atcerējāmies Tūdaliņ, tāgadiņ. Darbības vārdus atkārtojām, spēlējot Ādamam bij septiņ' dēli. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim atsākt kārtīgu dejošanu kopā ar Sprigulīti, kuru vada Tomass Volšs (Walsh). Skolotāju saimei ir pievienojusies Lelde Vītola, kas uz maiņām ar Juri Jakovicu māca pieaugušo grupu.

Kanberas sabiedrība mūs atbalsta un par mums ļoti interesējas. Kanberas Daugavas Vanagi mums noziedoja lielu naudas summu un kopā ar LVA finansējumu (skolas darbību līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde) mums dod iespēju samaksāt par telpu īri, mācību grāmatām un materiāliem, kas kopā ar skolas maksu dod stabilu finansiālu pamatu skolai. Skolotāji ziedo savu laiku par brīvu, un es gribētu uzteikt vecākus, kas ne tikai atved bērnus, bet paliek kopā ar viņiem stundā un palīdz. Tas noteikti atvieglo manu darbu, jo dažādie vecumi un latviešu valodas līmeņi ir pamatīgs izaicinājums skolotājam. Un tas arī parāda bērniem, ka tā latviešu lieta ir svarīga visai ģimenei.

Atskatoties pagātnē, izrādās, ka Kanberas skola, pretēji citām skolām Austrālijā, vienmēr ir darbojusies nedēļas vidū, nevis sestdienās. Kanbera laikam ir pietiekoši maza, lai visi varētu izbraukāt uz skolu darbadienas vakaros.

Iveta Leitase
Laikrakstam „Latvietis“