|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 660, 2021. g. 28. jūlijā
L. -
Ja tu no rīta izbāz degunu no segu apakšas, un tas sastingst aukstumā, tad zini, ka Kanberas apkārtējos kalnos ir uzsnidzis sniegs. Arī tepat ārā zālīte un krūmi pārklāti baltu salnas kārtu. Ūdeņi visi aizsaluši – ir ūdens krānā, ir vistu dzeramā traukā. Sniegs Kanberā tieši nesnieg, šad tad gan pa pārslai piejaucas lietum. Par Kanberu mēdz teikt, ka te esot deviņi mēneši auksts un pārējais – nesmuks laiks. Šejienes klimats esot mums, iebraucējiem, sevišķi piemērots.
Ja tu aizraksti savam paziņam, piemēram, uz Zviedriju, ka te nevari glābties no aukstuma, tas brīnās – siltā zemē? Lai taču kurinot krāsnis un velkot siltas drēbes. Kurina jau ar un velk jau ar, bet silti nav. Kanberā, kažokos satinušies, staigā tikai iebraucēji, paši austrālieši tos valkā retāk. Viņiem katram mugurā pa četrām siltām jakām, katra savā krāsā. Seja un rokas nosalušas sārtas ar violetu nokrāsu. Un katrs tev saka, zobus klabinot, – very cold to-day* – un šoreiz tas nav pieklājības dēļ vien, bet no tiesas. Ej nu sazini, kas viņiem par prieku tā salt.
Un ne jau ārā vien, salst arī mājās. Tās apkurina tikai ar kamīnu, kas šķiež vairāk uguni un pelnus uz mīkstajiem paklājiem, nekā silda. Un tad – pašas mājas sienas vēl būtu pabiezākas, bet caur griestiem jau šur tur redz spraucamies gaismas starus un caur grīdu – zaļu zālīti augam. Mūsējie vairāk iecienījuši kamīna vietā saucamos vonderhiterus,** bet tie tāpat nepārtraukti kurināmi. Un vai tu vari visu dienu skriet, nest malku un kurināt. Pietrūkst ir malka, ir laiks.
Austrāliešiem nepatīk jauninājumi. Tā kāda austrāliete, kurai mājā ir kamīns un vonderhiters nopietni stāsta, ka neciešot šīs jaunās krāsnis, jo no kamīna siltums nākot uz leju, bet no vonderhitera kāpjot griestos!
Lietot elektrību apsildīšanai ir par dārgu, tad jau iznāk, ka tu dedzini skaidru naudu kopā. Kur eji, visur salst,– tā veikalos, tas pats kinoteātrī. Lepnajā Alberta hallē klausies slavena viesa koncertus, mēteļa apkakli uzcēlis un kājas satinis segā. Un tev sirdi vairāk pārņem žēlums par salstošo mākslinieku, nekā mākslas baudīšanas prieks.
Pārnācis vakarā no darba mājās – viss auksts. Kad iekurini virtuvē malkas pavardu, degunu no tā atraut nost negribi. Visas pārējās telpas iesildīt nemaz nemēģini. Pats esi sastindzis ar visu savu miesu un garu. Vakarā aiztaisi acis un kliegdams meties iekšā kā Ziemeļu ledus jūrā – šoreiz tā ir tava gulta. Un kā kanberieši ziemā iesalst, tā arī īsā vasara viņus nespēj iesildīt: salti viņi ir vienmēr.
Visapkārt Kanberai kalnu galotnes ziemā sniegotas. Liekas, nav nemaz tālu, bet pirmais kalns slēpošanai – Franklins būs ap trīs stundu braucienā ar automašīnu. Otrs, slavenais Koziasko – otrtik tālu. Neskatoties uz to, nedēļas nogalēs turp daudz jauniešu brauc slēpot. Vācu puiši no Bavārijas, norvēģi izcīnījuši tur slēpošanas meistara tituļus. Kalni ir slaidi, labi nobraukšana. Vietām eikalipti nolīkuši zem sniega nastas izskatās kā egles. Sniegs ir mirdzošs saulē, un kupenās redz zaķa pēdas.... Liekas, piesien tik slēpes un ies tik viegli, kā kādreiz pirms desmit gadiem. Bet ar pirmo soli apvelies un ar visu seju esi kupenā. Nekas, ne jaunā māja, ne auto, ne naudas pelnīšana tevi tā nepacilā un nerada tik labu sajūtu kā šis sniegs – mīksts, balsts, kā kādreiz mājās.
Kaut ap mūsu mājām te būtu tādas sniega kupenas, varbūt tad te nebūtu tik salti. Kā kādreiz, kad iesviedi klēpi bērza malkas krāsnī, izkurināji, aiztaisīji krāsni ciet un visu dienu bija silti, līdz nākošam rītam, lai kāds lauskis ārā spēra. Bet varbūt tai bērza malkai bij tas siltums.
* * *
Kanberā notiek patreiz šacha meistarsacīkstes, kurās piedalās ari vairākgadējais Kanberas šacha meistars, latvietis Z. Klieģeris un lietuvietis G. Zilinskas.
Kanberā notiek arī galda tenisa meistarsacīkstes, kur dalību ņem arī bijušais Kanberas meistars, latvietis P. Burkevics.
L.
16. jūlijā 1955. gadā
* Ļoti auksts šodien.
** Angl. „wonder heater“ – brīnumsildītājs