Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jaundienvidvelsas Universitāte (1)

Atmiņas par studiju gadiem

Laikraksts Latvietis Nr. 661, 2021. g. 4. aug.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pirmā ēka Kensingtonā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Mehānikas skolas lekciju un biroju ēka. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Mehānikas skolas laboratorijas un darbnīcas. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

„Round House“ – Kafejnīca, sarīkojumu zāle. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Manās atmiņās Pirmie divi gadi Austrālijā, laikraksta Latvietis 644. numurā biju rakstījis, ka 1951. gada februārī uzsāku studijas Jaundienvidvelsas (JDV) Tehnoloģijas Universitātē (The New South Wales University of Technology). Angļu valodas eksāmenu jau biju nokārtojis iepriekšējā gadā.

Tehnoloģijas universitāte 1958. gadā kļuva par JDV Universitāti (The University of New South Wales). Krietns skaits latviešu varēja saukt šo universitāti par „savu“. Ar dažiem īsiem pārtraukumiem, universitāti par „savu“ varēju saukt 13 gadus līdz 1964. gada 1. maija graduācijas ceremonijai, kad man piešķīra inženiera maģistra grādu (M.E.)

Saskaitīju, ka desmit gados, no 1955. līdz 1965. gadam, bakalaura grādus bija ieguvuši 37 latvieši: Osvalds Aizstrauts, Uldis Bārda, Guntis Bērziņš, Aldis Birzulis, Gvīdo Bogdanovičs, Gunārs Bračs, Inārs Brūveris, Edvīns Buivids, Aivars Drēziņš, Uldis Erdmanis, Gunis Golvers, Ojārs Greste, Juris Greste, Tautmīlis Jumiķis, Andris Kārkliņš, Ģederts Kārkliņš, Vita Kaze, Vidvuds Košķins, Juris Krādziņš, Uldis Krūmiņš, Mārcis Kurzeme, Zigrīds Laicēns, Ilmārs Lodēns, Gunārs Ozols, Valdis Ozols, Andris Paupe, Andrejs Rainis, Kārlis Rezevskis, Jānis Rinģis, Guntars Saiva, Rihards Soboļevskis, Imants Ronis, Alfreds Rozenauers, Jānis Trumpmanis un Vilis Veldrums.

Ceru, ka nevienu vārdu neesmu izlaidis. 36 vīri, bet tikai viena dāma – Vita Kaze 1964. gadā.

Aldis Birzulis, Andrejs Bičevskis, Gunārs Bračs, Gunārs Ozols, Tautmīlis Jumiķis un Guntars Saiva ieguva maģistra grādus.

Universitātes sākuma gadi

Kad industriālā revolūcija 19. gadsimtā sasniedza Austrāliju, radās prasības pēc jaunām tehnoloģijām un speciālistiem. 1878. gadā bija nodibināta Sidnejas Tehniskā Koledža (Sydney Technical Collge, STC). 1850. gadā dibinātā Sidnejas Universitāte (The University of Sydney) 1883. gadā sāka mācības inženierzinātnēs un 1920. gadā izveidoja inženierzinātņu fakultāti.

Tehnoloģijas universitātes sākums ir cieši saistīts ar tās pirmo direktoru Arturu Deningu (Denning) (1901–1975). Denings 1922. gadā bija beidzis Sidnejas Universitāti ar B.Sc. grādu. Strādājis par skolotāju vairākās ģimnāzijās. Līdztekus, 1930. gadā bija sācis strādāt STC par nepilna laika matemātikas skolotāju. 1935. gadā paaugstināts par galveno skolotāju un nākamajā gadā par STC Principāla vietnieku.

Kā Principāla vietnieks (no 1945. gada Assistant Superintendant) viņš bija panācis diploma kursu standarta pacelšanu un paplašināšanu ar jauniem priekšmetiem. Vairākkārt bija aicinājis nodibināt mācību iestādi, kas varētu piešķirt grādus, piemēram, kā to dara Massachusetts Institute of Technology ASV.

JDV strādnieku valdība atzina vajadzību pēc universitātes līmeņa inženieriem un tehnologiem, bet kurus Sidnejas Universitāte gan skaitliski, gan pēc sava mācību programmas rakstura nespējot sagatavot. 1946. gadā JDV izglītības ministrs Hefrons (Heffron) atbalstīja Deninga priekšlikumu un ierosināja nodibināt Tehnoloģijas Institūtu. 1949. gadā JDV parlaments apstiprināja Tehniskās izglītības un JDV Tehnoloģijas universitātes nodibināšanas likumu.

1949. gada 1. jūlijā Deningu iecēla par jaunās universitātes direktoru un Tehniskās izglītības direktora vietnieku. 1950. gada janvārī Denings kļuva par Tehniskās izglītības direktoru un Tehniskā departamenta vadītāju.

Parlaments gan var pieņemt likumu (aktu) par universitātes nodibināšanu, bet universitāte bez telpām, mācību spēkiem un administratīvā personāla nevar strādāt. Mājvietu universitātei ierādīja Sidnejas Tehniskās Koledžas telpās Altimo (Ultimo).

Jau pirms oficiālās apstiprināšanas, 1948. gada martā universitāte uzņēma pirmos 46 studentus būvinženieru, mehānikas, raktuvju un elektrības inženieru skolās. Katram studentam vasarā bija jāstrādā attiecīgā industrijā. Jaunums bija arī obligātie humanitārie priekšmeti.

STC bija labi atzīta mācību iestāde. STC diplomandi – A.S.T.C. (Associate of the Sydney Technical College) ieguva profesionāla inženiera tiesības. STC diplomu atzina ne tikai Austrālijā, bet arī Anglijā. STC diplomandi varēja kļūt par biedriem (Associate Members) Austrālijas Inženieru Institūtā (A.M.I.E. Aust.). Liels skaits STC diplomandu strādāja atbildīgos darbos Austrālijas uzņēmumos.

Universitāte ar STC dalījās ar telpām, universitātes studenti dienā, STC – vakaros.

1950. gadu sākumā STC aizņēma gandrīz visu kvartālu starp Brodveju un Votle (Wattle), Marijas Annas un Haris ielām. Marijas Annas ielas pusē romāņu arhitektūras stila ēkā bija telpas Koledžas administrācijai, un, ja pareizi atceros, arī fizikas skolai. Uz Marijas Annas un Harija ielas stūra bija Tehnoloģijas muzejs. Pārējā kvartālā bija atsevišķas ēkas mehānikas, elektrības, būvinženieru un ķīmijas skolām. Raktuvju (Mining) skolai telpas laikam bija kopējas ar būvinženieriem. Mehānikas skolas ēka, celta 1916. gadā, bija viena no vecākajām, ja ne pati vecākā.

1951. gadā JDV valdība atzina, ka Tehnoloģijas universitātei ir vajadzīga neatkarīgas mājas (campus), un tām atrada piemērotu vietu 6 km dienvidaustrumos no Sidnejas centra – Kensingtonā. 1955. gada graduācijas ceremonija jau varēja notikt Kensingtonā, gan vēl ārpusē pie tur pirmās uzceltās ēkas.

Universitāte deva iespēju STC diplomandiem iegūt universitātes grādus, pārstudējot vairākus priekšmetus universitātes līmenī un apgūstot dažus jaunus priekšmetus, t.s., pārskološanās (conversion) studijās.

1952. gada 15. martā notika pirmā Tehnoloģijas universitātes graduācijas ceremonija Sidnejas Universitātes Lielajā Hallē (Great Hall). Ceremonijā pasniedza 3 D.Sc. goda grādus un 35 bakalaura grādus (22 B.E. un 13 B.Sc.). Saņēmēju vidū bija tikai viena dāma. Jaunās universitātes pirmie absolventi varēja nākt gan no 1948. gada martā uzņemto studentu rindām, gan arī no pārskolojušiem STC diplomandiem.

Atmiņā ir, ka es uz šo ceremoniju biju aizgājis.

Universitātei liela daļa mācību spēku bija jāsakomplektē no STC mācību spēkiem, bet izdevās piesaistīt arī dažus jaunus. Pirmos universitātes mācību spēkus pieņēma darbā Tehniskās izglītības departaments.

Ar vairākiem jaunās universitātes mācību spēkiem Deningam radās domstarpības. Tie saskatīja konfliktu, Deningam vienlaikus pildot gan Valsts pakalpojumu pārvaldes (Public Service Board) Tehniskā departamenta direktora, gan universitātes direktora amatu. Viņi vēlējās redzēt neatkarīgu universitāti.

Bakstera gadi

1905. gadā Velsā dzimušais un pasaulē ievērojamais ķīmijas inženieris, sērs Džons Filips Baksters (Baxter) 1949. gadā bija pieņēmis piedāvājumu kļūt par pirmo ķīmijas inženierzinātņu profesoru Tehnoloģijas universitātē.

1952. gada februārī Baksteru iecēla par universitātes direktora vietnieku. Universitātes padomes (Council) vēlēšanās 1952. gada decembrī Baksters ieguva vairāk balsu nekā līdzšinējais direktors Denings un kļuva par universitātes direktoru.

1954. gada 1. jūlijā Tehnoloģijas Universitāte ieguva autonomiju. Gadu vēlāk universitātes direktora posteni pārdēvēja par vicekancleru. Šajā postenī Baksters palika līdz 1969. gadam. Viņa laikā universitātes studentu skaits no dažiem simtiem bija pieaudzis uz 15 000 1960. gadā.

1960. gadā bija nodibinātas Humanitāro zinātņu (Arts) un Medicīnas fakultātes, 1971. gadā nodibināja Jurisprudences fakultāti.

1969. gadā par universitātes vicekancleru nāca profesors, sērs Rūperts Meiers (Myers).

1946. gadā Baksters bija apbalvots ar OBE (Officer of the Order of the British Empire), 1959. gadā ar CMG (Companion of the Order of St. Michael and St. George) un 1965. gadā ar KBE (Knight Commander of the Order of the British Empire).

Deninga nopelnus universitātes attīstībā novērtēja, 1957. gadā piešķirot Doctor of Science honoris causa grādu. D.Sc. bija augstākais zinātniskais grāds, ko universitāte varēja piešķirt, godinot saņēmējus par izciliem zinātniskiem sasniegumiem.

* * *

Vairākkārt Sidnejas un JDV Universitātes salīdzināja, pielietojot dažādus kritērijus. Negribu diskutēt par to, kura universitāte bija tā pārākā. Sidnejas Universitāte, protams, bija vecāka un jau labi pazīstama. 100 gadu vecā Sidnejas Universitāte bija tradīcijām bagāta. JDV Universitātes tradīcijas vēl bija tikai veidošanās stadijā. Bet JDV Universitāte, lai gan jaunāka gados, publikas atzīšanu jau bija ieguvusi, par ko liecina anekdote: „Taksometrā iekāpj pasažieris: Uz jūnī!* Šoferis: Kenso vai Čipo?“ (Kensingtonā – JDV Universitāte, Čipendālē Sidnejas Universitāte).

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

* saīsinājums angliski: „uni“ – „universitāte“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com