Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Laiks atkal pārdomāt...

23. augusts

Laikraksts Latvietis Nr. 663, 2021. g. 18. aug.
Ināra Sīkā -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Augusta mēnesī ir datums, kas katram latvietim ir palicis prātā. Tas ir 23. augusts – staļinisma un nacisma upura atceres diena. Diena, kad 1939. gadā tika noslēgts un parakstīts Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums ar nosaukumu Ribentropa-Molotova pakts. Bet kā jau latviešiem zināms, nebija tik vienkārši kā izskatījās! Savstarpējās vienošanās līgumam neuzbrukt viens otram bija pievienots slepens protokols par Austrumeiropas sadali abu lielvalstu interešu zonās, un Baltijas valsts nonāca PSRS ietekmes sfērā.

50 gadus vēlāk, 1989. gadā tieši 23. augustā, Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, iestājoties par brīvību Baltijas valstīm un izveidoja Brīvības ceļu, kas stiepās pāri visai Baltijai. Apmēram, 2 miljoni cilvēku veidoja 670 km garu dzīvo ķēdi, kas uz 15 minūtēm savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Baltijas ceļa akciju ierosināja Igaunijas Tautas frontes līderis, un mērķis bija, lai pievērstu pasaules uzmanību slepeno protokola parakstīšanai un tā sekām. Proti, PSRS 50 gadu okupāciju Baltijas valstīs un tās iedzīvotāju ciešana. Aicinājums piedalīties akcijā tika izsludināts ar radio palīdzību un vairākās vietās un pilsētās veidojas paralēlas ķēdes, jo tik ļoti daudz tautiešu gribēja pielikt savu roku izsludinātajā laikā – plkst.19.00.

20 gadus pēc tam, 2009. g. 30. jūlijā, Baltijas ceļa akcija tika iekļauta UNESCO Pasaules atmiņa dokumentālā mantojuma sarakstā.

Ir svarīgi atcerēties un pārdomāt 1939. gada notikumus, kas vienā brīdī izmainīja virzienu un notiesāja tautu uz 50 padomju gadu ieslodzījumu, bez tiesnešiem un bez iespējām sevi aizstāvēt. Sāpīgi arī tas, ka pasaule klusēja un pagrieza muguru. Pasaules spēki izvēlējās nekā nedarīt, kas bija negaidīts trieciens Baltijas valstīm. Ir viegli ar vārdiem teikt, ka tā nedrīkstēja, bet ko tas deva?

Vēsturē atkārtoti parādās, ka latvietis var daudz ko pārciest, zaudēt un pat piekāpties, kad citas izejas nav, un pēc 50 smagiem gadiem sapnis par brīvu Latviju, kas vienmēr bijis paslēpies dziļā pagrīdē, varēja atplaukt ar jaunu spēku, enerģiju un cerību. Nav daudz valstu, kas var lepoties ar tādiem panākumiem, ko izdarīja Baltijas tautas. Latvieši paši atguva savu brīvību bez tankiem, bez ārvalstu palīdzības. Tauta ieraudzīja mazu iespēju un ar drosmi un bez bailēm panāca to, ko daudzi domāja kā neiespējamu. Paldies Helsinki – 86 grupai, Gunāram Astram, Rolandam Silaraupam un Evai Biteniecei par pirmajiem soļiem. Tik pat svarīgi – Daugavas Vanagi un PBLA visus gadus uzturēja Latvijas brīvības liesmas ticību, tautas aizstāvēšanai un Valsts atjaunošanai. Protams, ir vēl daudz citi, ko būtu jāpiemin, bet tie ir pirmie, kas man ienāk prātā.

Paldies visiem, kas krituši kaujās un karā gaitās, par visiem, kas klusumā cieta Sibīrijā un padomju okupētajā Latvijā, par visiem, kas atstāja savas dzimtās mājās un uzturēja Latviju savās sirdīs, par barikāžu laikiem un brīvības ceļu dalībniekiem. Latvija ir dziļā parādā par visu, kas darīts.

Es esmu lepnuma pilna, ka man bija tā laime piedzimt latviskā ģimenē un iemācīties, ko nozīmē būt latvietei. Tas man ir devis dzīves bagātību, ko citādi nevarētu ne saņemt, ne nopirkt. Latviešu tauta, valoda, dziesma un dvēsele dzīvos saules mūžu... par to man nav šaubu! Ejam uz priekšu un baudīsim visu, kas stāv priekšā, pieminēsim tos, kas aizgājuši, palīdzēsim viens otram un darīsim, ko varam.. arī, ja tas liekas grūti!

Ināra Sīkā,
DV Vanadžu priekšniece un DV Sidnejas nodaļas priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com