Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


700 baltieši soļo 1989. gadā

Austrālijas baltiešu solidaritātes demonstrācijas Melburnā, Sidnejā, Adelaidē un Kanberā

Laikraksts Latvietis Nr. 663, 2021. g. 18. aug.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Demonstrantu pulks uz Viktorijas pavalsts parlamenta kāpnēm ar karogiem, plakātiem un Hitlera-Staļina lellēm, kuras vēlāk turpat sadedzināja. FOTO AL.

Demonstrantu pulks uz Viktorijas pavalsts parlamenta kāpnēm ar karogiem, plakātiem un Hitlera-Staļina lellēm, kuras vēlāk turpat sadedzināja. FOTO AL.

Demonstrācijas gājiens atstāj Melburnas pilsētas laukumu. FOTO AL.

No kreisās: Baltiešu padomes Viktorijā priekšsēdis Jānis Dēliņš ar Viktorijas pavalsts parlamenta deputātiem Perinu un Pertonu, kas arī soļoja baltiešu gājienā 1989. gadā. FOTO AL.

Demonstranti Melburnas pilsētas centrā. FOTO AL.

Ja 23. augusta „Brīvības ceļš“ bija plašākā demonstrācija, kāda okupētajās Baltijas valstīs notikusi kopš padomju iebrukuma 1940. gadā, tad šīs demonstrācijas solidaritātes apliecinājumi Austrālijā bija skaļākā atbalss, kādu Baltijas valstu brīvības centieni jebkad guvuši šai kontinentā.

Jo iespaidīga Molotova-Ribentropa nelietīgā pakta 50 gadu atcere izdevās Melburnā, kur to pilsētas centrā rīkoja Baltiešu padome Viktorijā. Par spīti draudīgajam laikam un lietus gāzēm 23. augusta rītā, pēcpusdienā uzspīdēja saule un Melburnas pilsētas laukumā pulcējas ap 700latviešu, lietuviešu un igauņu ar karogiem un plakātiem. Bija daudz jauniešu tautas tērpos, bija jaunieši „padomju cietumnieku“ svītrotos apģērbos, bija pat Nāve ar sirpi un āmuru, bija Hitlera un Staļina krāsaini attēli un žurnāla „Time“ 21. augusta izdevuma vāka palielinājumi ar mudi Baltijas valstu brīvībai. Garāmgājējiem izdalīja īpaši sagatavotas skrejlapas ar lūgumu atbalstīt Baltijas tautu brīvības centienus.

Protesta demonstrācijas dalībniekus un klausītājus pilsētas laukumā uzrunāja Baltiešu padomes priekšsēdis Jānis Dēliņš, īsumā aprādot 1939. gada pakta traģiskās sekas Eiropas vēsturē. Pēc tam viņš pieteica abus Austrālijas parlamentāriešus, kas nule kā atgriezušies no apmeklējuma Baltijas valstīs, – senatoru Šortu un deputātu Pertonu. Abi runātāji uzsvēra padomju okupācijas nelegālo raksturu Baltijas valstīs un apliecināja Austrālijas vienprātīgo atbalstu Baltijas valstu brīvības centieniem.

Sekoja gājiens pa pilsētas centra ielām, kuras pašā dzīvākajā satiksmes laikā – starp pl. 17 un 18 policija bija atbrīvojusi demonstrantiem, kuru gājienā no ielas malām noskatījās daudzi tūkstoši melburniešu. Gājiena priekšgalā nesa Baltijas valstu un Austrālijas karogus, kam sekoja Baltiešu padomes vadītāji un viesi – parlamenta locekļi. Gājiena garums sasniedza divus pilsētas kvartālus. Tā nobeigumā demonstranti sapulcējās pavalsts parlamenta priekš Bourke ielas galā, kur turpināja dziedāt latviešu, lietuviešu un igauņu dziesmas, sadedzināja Hitlera un Staļina attēlus un, tumsai metoties, uz parlamenta kāpnēm iededza simtiem piemiņas svecīšu. ABC raidītājs sniedza interviju ar Jāni Dēliņu savās ziņu un P.M. programmās, bet laikraksts The Age ievietoja attēlu ar diktatoru leļļu dedzināšanas ainu. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com