Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Anzaka“ varonis Latvijas armijā

Eduards Ābelskalns / Ābelkalns

Laikraksts Latvietis Nr. 663, 2021. g. 18. aug.
Aldis Putniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Eduarda Ābelskalna/Ābelkalna 1920. gada Latvijas pases foto.

Eduarda Ābelskalna/Ābelkalna 1920. gada Latvijas pase. LVVA Fonds Nr. 2996 apr. 1; Lieta Nr. 794.

Kā daudziem lasītājiem būs zināms no agrākiem rakstiem šinī laikrakstā, samērā liels skaits Latvijā dzimušie vīrieši Pirmajā pasaules kara laikā dienēja Austrālijas bruņotos spēkos. Īsi biogrāfiski šķirkļi par 157 šiem vīriem ir atrodami grāmatā Early Latvian settlers in Australia (Agrīnie latviešu ieceļotāji Austrālijā, red. A. L. Putniņš).

Pirmais šķirklis ir veltīts Edward Abelscaln (arī Abelskaln – Austrālijas dokumentos), t.i., Eduardam Ābelskalnam. Dzimis 11. augustā 1888. gadā Lizuma pagastā, Cēsu apriņķī (tagad Gulbenes novadā); viņš bija jūrnieks. Cik ilgi viņš dzīvoja Austrālijā, nav zināms. Austrālijas Nacionālajā arhīvā nav ziņas par viņu ieceļošanu. Ir iespējams, ka viņš nebija ieceļotājs, bet jūrnieks, kurš kara laikā nonākot Austrālijā, uzzināja, ka Krievija izsludināja mobilizāciju. Mobilizācija attiecās uz visiem Krievijas pilsoņiem, arī uz tiem, kuri atradās ārzemēs. Ja apstākļi neļāva dienēt Krievijas kara spēkos, varēja to aizvietot ar dienēšanu kādā sabiedrotās valsts karaspēkā.

Abelskalnu iesauca Austrālijas karaspēkos Melburnā, 1915. gada 4. janvārī. Iesaukšana bija brīvprātīga, jo Austrālijā Pirmā pasaules kara laikā nebija obligātais karadienests. Sākumā Ābelskalns dienēja Austrālijas Jaunzēlandes armijas korpusa (Australian and New Zealand Army Corps – ANZAC) 13. jātnieku pulkā (13th Light Horse Regiment), kas atstāja Austrāliju 1915. gada 12. maijā ceļā uz Galipoli pussalu Turcijā. Tur notika leģendāras cīņas, kas ir kļuvuši neatņemama daļa no Austrālijas nacionālās identitātes. ANZAC sastāvā Galipoli kampaņā piedalījās vismaz 28 Latvijā dzimuši vīri, to starpā Eduards Ābelskalns.

Pēc cīņām Turcijā Ābelskalns īsu laiku pavadīja Ēģiptē, pirms tika iedalīts Militārajā policijā (Provost Corps) un nosūtīts uz Rietumu fronti Francijā, kur viņu iecēla par kaprāli un seržanta aizvietotāju (lance sergeant). Beļģijā viņš piedalījās bēdīgi slavenajā Pašendeiles (Passchendaele) kaujā (arī saukta Trešā Ipras (Ypres) kauja), kurā gāja bojā, apmēram, pusmiljons kaujinieku. Ābelskalnam piešķīra Militāro medaļu (Military Medal) par varonību, mērķ­tiecīgi veicot nepieciešamu darbu, lai nodrošinātu militāro transportu laikā, kad notika pretinieka ilgstoša smagās artilērijas apšaude.

Pēc kara Ābelskalns atradās Anglijā. Parasti Austrālijas militāram personālam bija jāatgriežas Austrālijā pirms atbrīvošanas no karaklausības. Ābelskalns lūdza viņu atbrīvot Anglijā, lai varētu atgriezties Latvijā palīdzēt savam gados vecajam tēvam. Ābelskalnam arī bija veselības problēmas. Atļauja tika dota, un 1919. gada beigās, atbrīvots no karaklausības, viņš tūlīt aizbrauca uz Latviju, kur plosījās neatkarības cīņas. Latvijas atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis nesen atrada Latvijas Valsts vēstures arhīvā ziņu, ka 1919. gada 15. novembrī, Rīgā bermontiādes laikā Ābelskalns iestājās Latvijas Republikas armijā, kur tika iedalīts kā tulks Armijas virspavēlnieka štāba komandanta komandā.

Mazs kas vairāk ir zināms par Ābelskalnu. Pēc Latvijas atbrīvošanas kara viņš dzīvoja Rīgā. Valdības Vēstnesis 1937. g. decembrī ziņoja, ka viņš dzīvoja Ģertrūdes ielā 129, un dibināja vienpersonas firmu „Eduards Ābelkalns“ (sic), kas nodarbojās ar augļu uzpirkšanu un tālāk pārdošanu. Valdības Vēstnesis dažus mēnešus agrāk ziņoja, ka Ābelskalns „reģistrēts kā augļu un ogu izvedējs uz ārzemēm.“

Pēdējās ziņas ir, ka viņš miris 1960. gada 24. janvārī un apbedīts Rīgas Meža kapos.

Eduards Ābelskalns bija viens no retajiem latviešu Anzakiem, kurš atgriezās Latvijā. Savu varonību viņš pierādīja Austrālijas karaspēkos Turcijā un Rietumu frontē. Tēvzemes mīlestību viņš pierādīja ar savu līdzdalību Neatkarības cīņās.

Dr. Aldis L. Putniņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com