Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jaundienvidvelsas Universitāte (3)

Atmiņas par studiju gadiem

Laikraksts Latvietis Nr. 663, 2021. g. 18. aug.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Otrais turpinājums. Sākums LL661, LL662.

Mācību gadi

Visu inženierzinātņu studiju laiks bija 4 gadi. Pirmajos 3 mācību gados akadēmiskā gada garums bija 24 nedēļas, sadalīts 2 semestros ar divu nedēļu pārtraukumu un 2 brīvām nedēļām pirms eksāmeniem, tad 2 nedēļas eksāmeni. Kopā 30 nedēļas. Obligātas prakses laiks 20 – 22 nedēļas. Trešajā gadā pēc 2. semestra beigām vienu nedēļu gara mērniecības nometne.

Ceturtā akadēmiskā gada garums bija 34 nedēļas. Studentiem, blakus citiem priekšmetiem, bija jāspecializējas vienā noteiktā priekšmetā un arī jāizstrādā tēze (diplomdarbs), kas varēja arī nebūt studenta izvēlētajā speciālajā priekšmetā.

Tajā laikā par izglītības sistēmu bija jārūpējas pavalstīm. Austrālijas Federālajā valdībā pat nebija izglītības ministra posteņa. Tomēr, sākot ar 1951. gadu, federālā valdība ieveda studentu stipendijas. Uz tām varēja kandidēt 21 gadu veci un jaunāki studenti. Es biju par vecu, lai kandidētu uz valsts stipendiju, bet par jaunu, lai kandidētu uz gados vecāku studentu atbalstu. Mans studiju biedrs, Arvi Vainomae, lai gan tikai dažus gadus vecāks par mani, kvalificējās šim atbalstam. Vairāki kursa biedri bija sponsorēti no dažādām kompānijām.

Bija saņemts piedāvājums no EMAIL kompānijas Electricity Meter & Allied Industries Ltd. (Elektrības skaitītāju un radniecisko industriju kompānija) sponsorēt dažus studentus. Es pieteicos. Atnāca paziņojums, kad un cikos jāierodas EMAIL Joynton Avenue, Waterloo. Es tur aizeju, bet skatos, ka uz ēkas ir uzraksts EMMCO, bet ne EMAIL. Sāku skatīties apkārtējās ielās, vai tiešām esmu apmaldījies. Kāds man paskaidroja, lai eju droši iekšā, tā ēka esot mana meklētā EMAIL. Esmu nokavējies, pie galda sēž un uz mani gaida kādi 3 vai 4 kungi. Izrādījās, ka EMMCO (Electricity Meter Manufacturing Co Pty Ltd) ir daļa no EMAIL.

Viens no kungiem teica, ka vēloties noskaidrot manas spējās jeb piemērotību (aptitude) inženiera profesijai. Uzdošot dažus jautājumus. Liekas, ka manas atbildes viņus apmierināja, un biju atrasts par piemērotu kandidātu sponsorēšanai. Piedāvāja maksāt universitātes lekciju naudu, vasaru brīvlaikos dot obligātās prakses iespējas, plus 2 nedēļu samaksātu atvaļinājumu un darbu pēc universitātes beigšanas. Pastāvēja arī iespēja vienu gadu praktizēties kādā Westinghouse uzņēmumā ASV (ar ko EMAIL bija cieša sadarbība). Nekādu formālu sponsorēšanas dokumentu neparakstījām.

* * *

Pirmajā gadā mācījāmies 8 priekšmetus: fiziku, ķīmiju, tehnisko zīmēšanu, mehānikas tehnoloģiju, tēlotāju ģeometriju, inženieru mehāniku un grafiku, zinātnisko metodi un vēsturi. Pirmajā semestrī nedēļā bija 31 mācību stunda, otrajā semestrī – 32 stundas. Tad vēl neizbēgamie mājas darbi.

Tāpat kā kādreiz Baltijas Universitātē, pirmā lekcija bija tēlotājā ģeometrijā. Priekšmeta pasniedzējs T. Beilis iepazīstināja ar praktisko darbu vadītāju V. Gērdleru, kas šķita būt ļoti kompetents tēlotājā ģeometrijā. Diemžēl, jau pēc dažām nedēļām Gērdleram no mazas pumpiņas uz deguna bija radusies asins saindēšanās, un viņš mira. Tā Beilim, kas piederēja pie STC vecā inventāra un maz bija sekojis priekšmeta attīstībai, bija jāpārņem arī praktisko darbu vadīšana.

Rets šodienas inženierzinātņu students būs mācījies tēlotāju ģeometriju. Priekšmets ir daļēji datorizēts.

Fizikā bija liels uzsvars uz specifisku problēmu atrisināšanu. Ikdienišķā dzīvē Austrālijā dominēja britu imperiālā sistēma.

Bet kādu sistēmu lietojām fizikā? Cik varu atcerēties, galvenokārt, lietojām CGS (centimetrs, grams, sekunde) sistēmu, retāk Britu gravitācijas sistēmu. Dažās problēmās bija sajauktas abas sistēmās.

Strikti ņemot, mārciņa ir masas vienība, bet mēs, inženieri, spēku mērījām mārciņās un spiedienu mārciņās uz kvadrātcollu.

Internacionālo metrisko SI sistēmu (Système International) Austrālijā sāka ievest tikai 1970os gados.

1951. gadā par datoriem un modernajiem tālruņiem/kalkulatoriem nebijām pat dzirdējuši. Mums bija tikai logaritmiskie lineāli (slide rule). Ar tiem varējām skaitļus pareizināt un dalīt, bet saskaitīšana un atņemšana bija jādara uz papīra. Ar dažiem logaritmiskiem lineāliem varēja skaitļus pacelt pakāpēs (ļoti noderīgi termodinamikā), ja tādu nebija, tad bija jālieto logaritmiskās tabulas. Kas tās ir, jautās šodienas students! Cik gan daudz laika eksāmenos aizņēma skaitļu manipulācija, kam ar problēmas atrisināšanas spējām bija maz sakara.

Ķīmijas lektors Stenlijs Edvards Livingstons (Livingstone), vēl bija tikai universitātes B.Sc. grāda students. 1950. gadā viņš ar uzslavu bija beidzis STC. 1952. gadā ieguva B.Sc. grādu, 1955. gadā Ph. Dr. grādu. No 1958. līdz 1963. gadam vecākais lektors, pēc tam asociētais profesors. 1966. gadā ieguva D.Sc. grādu.

Vēsturi un nākošo 3 gadu humanitāros priekšmetus mācīja J. B. Tortons (Thornton), vēlākais Humanitāro zinātņu (Arts) fakultātes dekāns. Nē, tā nebija Austrālijas pirmās tautas vēsture. Atmiņā ir, ka apskatījām gadsimteņa sākuma notikumus, ieskaitot Pirmo pasaules karu un abas revolūcijas Krievijā bez jebkāda politiskā virstoņa. Pret to es būtu bijis ļoti jūtīgs.

Eksāmeniem bija atvēlētas divas nedēļas – 10 darbdienas. Visi eksāmeni bija rakstiski. Katrā no mūsu 8 priekšmetiem bija 3 stundu garš eksāmens, varbūt kāds bija nedaudz īsāks. Divos stundas garuma eksāmenos bija jāatbild uz jautājumiem JĀ vai NĒ. Neatceros gan, kuros priekšmetos.

Tipiskā eksāmenā bija 5 – 6 uzdevumi, no kuriem pēc izvēles bija jāatbild 3 vai 4. Ja students pusi izvēlētos uzdevumus atbildēja pareizi, tad varēja cerēt, ka eksāmenu bija nolicis (pass).

Ja mūsu eksāmenu programma likās pārāk pārsātināta un nogurdinoša, tad tā tomēr bija vieglāka nekā iepriekšējā gadā, kad pat vienā dienā ir bijuši divi 3 stundu eksāmeni.

Eksāmenu rezultātus pirms gada beigām paziņoja laikrakstā. Nebiju pārsteigts, ka man tēlotajā ģeometrijā bija pēceksāmens (post). Lai gan vairākiem studiju biedriem biju nedaudz piepalīdzējis tēlotājas ģeometrijas praktiskos darbos, man pašam, neizprotamu iemeslu dēļ, eksāmenā nebija veicies. 3 stundu pēceksāmena darbu gan nobeidzu vienā stundā.

Atskatoties jāsaka, ka bieži eksāmeni bija vairāk atmiņas, ne zināšanu pārbaude. Bija reizes, kad uzdevuma atrisināšanai vajadzēja atcerēties kādu formulu. Ja to nevarēja atcerēties, tad uzdevumu nevarēja atrisināt.

Tā kā biju EMAIL sponsorēts students, manas prakses pirmais gads bija EMMCO. Biju norīkots praktizēties kādos 8 darbos. Daži darbi bija vairāk izglītojuši, daži mazāk. Vienā atsevišķā telpā bija uzstādītas un strādāja 7 vai 8 vācu pusautomātiskās virpas – Vācijas kara reparācija. Varbūt tās pašas, kuras 1946. gadā Vācijā redzējām, aizvedot no Gēstahtes kara reparācijās.

Vienā daļā EMMCO vienkopus strādāja 5 vai 6 igauņi, kuri Austrālijā bija ieradušies ap 1929. gadu. Tie jau bija kļuvuši par Austrālijas pavalstniekiem. Interesanti bija ar viņiem parunāties. Sidnejā igauņiem bija savs nams, ko sākuma gados izmantoja latvieši saviem sarīkojumiem. EMMCO strādāja arī nedaudzi latvieši, galvenokārt sievietes. To vidū aktrise Lita Zemgale. Ar viņu vairākas reizes pēc darba beigām braucām kopā tramvajā uz Sidnejas dzelzceļa staciju, bet tad mēs vēl personīgi nepazināmies.

Vasarā vēl biju piedalījies dažās vieglatlētikas sacīkstēs pārstāvot Sv. Džorža (St. George) klubu.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

* 1 colla (inch) ir aptuveni 2,5 cm; 1 pēda (foot) = 12 collas ir aptuveni 30 cm.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com