Lestenes Brāļu kapi

Palielināt / Enlarge

Lestenes baznīca un kapi.

Ak, svētā Lestene! – tā saka dzejniece Māra Zālīte par Lesteni, tās Dievnamu un zemi, kurā guļ karavīri.

Tukuma novadā Lestenē Lestenes Brāļu kapos guldīti karavīri, kuri 2. Pasaules kara laikā krituši Latviešu leģiona rindās. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija iespēja pārapbedīt karavīrus no visas Latvijas un citām valstīm.

Lestenes Brāļu kapu izveide sākās jau 1998. gadā. Pamatā būvdarbu izmaksas nāca no Daugavas Vanagu ziedojumiem. Uz kapu plāksnēm iegravēti kritušo leģionāru vārdi, bet centrālo tēlu veidojusi tēlniece Arta Dumpe. 2000. gada 5. novembra lietainā dienā Lestenē atklāja pieminekli latviešu leģionāriem.

2015. gada 22. decembrī no Krievijas Federācijas pārveda 236 latviešu leģiona karavīru mirstīgās atlieka. Lestenes brāļu kapos pārapbedīti vairāk nekā tūkstoš vīru, galvenokārt 2. Pasaules kara laikā Zemgales un Vidzemes kaujās kritušie. Memoriāla sienā iegravēti vēl 18 000 kritušo un bezvēsts pazudušo vārdi, un pie tiem katru gadu 16. martā Latvijas Daugavas Vanagi noliek leģionāru simbolu – baltas rozes.

Daugavas Vanaga centrālās valdes kases grāmatās ir redzams, ka DV nodaļas un zemes valdes ziedojuši pāri EUR 650 000, kas neieskaita ziedojumus, kuri maksāti tieši Tukuma pašvaldībai. 2020. gadā bija iespēja nopirkt īpašuma ēkas un zemi blakus kapsētai. DV Centrālā valde īpašumu nopirka un 2020. g. 5. novembrī to uzdāvināja Tukums pašvaldībai, lai varētu paplašināt muzeja telpas. Pašreiz muzejs ir vienā mazā telpā un nav spējīgs sniegt informāciju visiem Lestenes kapsētas apmeklētajiem. Galvenais projekts ir muzeju paplašināt, lai būt iespējams apmeklētājus, tai skaitā arī - skolēnus, informēt par Leģionu. Paplašinātais un modernais muzejs palikts uz visiem laikiem Latvijas tautai par godu kritušajiem karavīriem.

Ināra Sīkā
Laikrakstam „Latvietis“