Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jaundienvidvelsas Universitāte (4)

Atmiņas par studiju gadiem

Laikraksts Latvietis Nr. 664, 2021. g. 25. aug.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Trešais turpinājums. Sākums LL661, LL662, LL663.

Otrajā gadā mācījāmies fiziku, inženierzinātņu ķīmiju, inženierzinātņu metalurģiju, mehānisko tehnoloģiju, inženierzinātņu mehāniku, fluīdu mehāniku, termodinamiku, būvkonstrukciju teoriju, materiālu īpašības, matemātiku, loģiku un vēsturi.

Universitātē bija kursu sistēma. Lai pārceltu uz nākošo mācību gadu, bija sekmīgi jānoliek visi iepriekšējā gada eksāmeni un atļautie pēceksāmeni. Mums, otro gadu sākot, trūka 2 vai 3 mūsu pirmā gada biedru, bet viņu vietā bija nākuši citi. Tā tas atkārtojās arī nākamajā gadā. Jaunpienācēji bija galvenokārt no diploma kursiem. 1955. gada graduācijā gan bijām 9 mehānikas skolas studenti, bet tikai trīs sākotnējie studenti – Arvi Vainomae, Džons Keidī (Cady) un es.

Vasaras brīvlaikā atkal darbā pie EMMCO. Šoreiz biju piedalīts pie mazas grupas, kas strādāja pie jauna veida veļas mazgājamās mašīnas. Pirmo reizi manā karjerā pie galda pienesa kafiju un biskvītu.

Vēl bija entuziasms piedalīties vieglatlētikas sacīkstes, lai gan uz lieliem panākumiem necerēju.

* * *

Trešajā gadā mācījāmies mehānisko dizainu, mehānisko tehnoloģiju, inženieru matemātiku, mašīnu teoriju, fluīdu mehāniku, termodinamiku, elektrotehniku, būvkonstrukcijas, inženierzinātņu kalkulācijas un humanitāro priekšmetu, kuru varēja izvēlēties. Biju izvēlējies filozofiju. Akadēmiskā gada beigās nedēļu gara mērniecības nometne.

Jau lasījām, ka eksāmenu rezultātus paziņoja laikrakstā tikai uz gada beigām. Līdz tam laikam tos turēja slepenībā. Kāpēc? Pēc Hiršhorna pasniegtās mašīnu teorijas eksāmena nākamajā dienā neviļus satiku Rozenaueru. Viņš man tūlīt teica, ka es eksāmenu esot nolicis. Rozenauers šo slepenību nevarēja ciest.

Vasaras brīvlaikā atkal strādāju pie EMAIL. Kompānijai vairākās vietās Sidnejā bija mazi uzņēmumi. Mani norīkoja vienā šādā uzņēmumā Aleksandrijas priekšpilsētā. Uzņēmuma vienā stūrī kāds pusducis augsti kvalificētu amatnieku (toolmakers), gatavoja dažādām mašīnām darbarīkus (tools). Ar štances darbarīkiem jau biju sastapies obligātā darba līguma laikā, strādājot Freda Kērkbī fabrikā (Laikraksta Latvietis 643. numurā, 2021. gada 31. martā: https://laikraksts.com/raksti/10437 ). Tagad mans darbs bija zīmēšanas birojā pie šādu darbarīku konstruēšanas. Ieguvu arī pieredzi noteikt darbarīkiem pieļaujamās tolerances, bet darbs, kā tāds, mani maz interesēja.

* * *

1953. gada novembra beigas Tautmīli Jumiķi, Alfredu Rozenaueru, arhitektūras studentu Rihardu Soboļevski, būvniecības diploma studentu Bruno Meieru un mani uzņēma Selonijā.

Izmantoju 2 nedēļu atvaļinājumu un aizbraucu uz Austrālijas Latviešu 3. Kultūras dienām 1953. gada decembra beigās Adelaidē. Satiku kādreizējo Gēstahtes Saules ģimnāzijas skolas biedreni Dzidru Tiltiņu un vēl vienu citu skolas biedru.

* * *

Ceturtajā gadā: mehāniskais dizains, mašīnu teorija, fluīdu mehānika, termodinamika, elektrotehnika, profesionālās izvēles priekšmets, humanitārais priekšmets (izvēle atstāta studentam), seminārs (tehniskā lekcija) un tēze (diplomdarbs). Par profesionālās izvēles priekšmetu izvēlējos iekšdedzes motorus. Par humanitāro priekšmetu – filozofiju. Filozofijas eksāmena jautājumus jau paziņoja iepriekš.

Pirms eksāmeniem mūs aizveda uz IBM (International Business Machines) centru Sidnejā, lai gandrīz kā lielu brīnumu, redzētu demonstrējot mašīnu, kas perforētas kartes (punched cards), sauktas arī par Hollerith kartēm, sašķiroja grupās pēc karšu 80 kolonās ierakstītās (punched) informācijas.

Šodienas studenti ar šīm kartēm nebūs strādājuši. Bet vēl vismaz 10 gadus ar šādām kartēm datoros ievadīja programmas un datus.

Seminārā pirmo reizi sastapāmies ar prof. Vili kā mācību spēku. Visticamāk, ka tas bija Raimonda Braianta ieteikums, ka manas lekcijas temats bija par gāzes dinamikas analoģijām.

Gandrīz vai loģiski tam sekoja tēzes tematika – konstruēt gāzes dinamikas analoģijas eksperimentiem piemērotu tanku. Tajā laikā mehānikas skola jau bija ieguvusi daļu no ķīmijas ēkas pirmā stāva. Tur telpas tādam tankam bija pietiekošas. Jāsāk bija no nekā. Universitāte nāca palīgā, samazinot birokrātiskam aparātam nepieciešamo laiku materiālu iegādei un atvēlēja tehniskā personāla palīdzību. Tēzes supervizoram, jau vairākkārt pieminētam lektoram Raimondam Braiantam, pašam interesēja analoģijas tanka konstrukcija, jo viņš cerēja to vēlāk izmantot savam maģistra grāda darbam.

Iegādājāmies 175 collu* (gandrīz 15 pēdu) garu, 39 collas platu un ¼ collas biezu stikla plati tanka dibenam. Šo plati novietoja uz apm. 3½ pēdu augsta rāmja, taisīta no Dexion profiltērauda. Optimālais ūdens dziļums gāzes dinamikas analoģijas pētījumiem bija apm. ¼ collas. Bet tam bija jābūt konstantam visās tanka vietās. Tas nozīmēja, ka tanka dibenu bija jāmēģina nonivelēt ar precizitāti līdz 0,1 mm. Ūdens dziļuma mērīšanai lietojām augstas precizitātes sfērmetrus (spherometrus). Lai gan šādi aparāti ir paredzēti izliekumu mērīšanai, tie ļoti labi noderēja ūdens dziļuma mērīšanai.

Analoģijas eksperimentiem pagatavojām divus 15 collu garus ķīļveidīgus 15 un 20 grādu koka modeļus.

Tēzei atļautajā laika posmā no 6 līdz 7 nedēļām biju veicis ne tikai tās galveno uzdevumu – konstruēt gāzes analoģijas pētīšanai piemērotu tanku, bet arī jau demonstrējis iespēju veikt dažus vienkāršus analoģijas eksperimentus.

Otrā pusē Harris ielai bija krogs (pub). Studenti nebūtu studenti, ja tur, atpūšoties no tēzes darbiem, kādreiz neizdzertu vienu vai divus midijus (285 ml) alu.

* * *

Studijas bija pabeigtas. Bija jāsāk strādāt. Jau pirms oficiālās gradācijas EMAIL man piedāvāja darbu kompānijas uzņēmumā Oranžā (Orange) – otrajā pusē Zilajiem kalniem. Tā kā negribēju strādāt tik tālu prom no Sidnejas, tad vēl vienīgā vakance EMAIL kompānijai bija viņu Kārmaikela (Carmichael) uzņēmumā Rosona (Rawson) ielā Auburnā. Uzņēmumā galvenokārt ražoja dažādas daļas ledusskapjiem un mazgājamām mašīnām. Bija arī maza dzelzs lietuve.

Inženieru birojā strādājām 5 vai 6 cilvēki. Visi gan nebijām kvalificēti inženieri. Mūsu darbs galvenokārt saistījās ar mēģinājumiem uzlabot darba ražīgumu. Bet mūsu iespējas bija ļoti mazas. Piemēram, dzelzs lietuvē ar arodbiedrību bija panākta vienošanās par dienā padarāmo darbu. Katrs mēģinājums to pacelt būtu izsaucis streika akciju, un zaudējumi būtu lielāki. Man jāatzīstas, ka jutos gandrīz vai lieks.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

* 1 colla (inch) ir aptuveni 2,5 cm;

1 pēda (foot) = 12 collas ir aptuveni 30 cm.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com