Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pandēmija ir skaidri pacēlusi gaismā daudzus trūkumus mūsu sabiedrībā. Tie skar plašu jautājumu loku– komunikāciju, nespēju izvērtēt informācijas avotus, nespēju orientēties statistikā un visbeidzot – bezatbildību.

Komunikācija Latvijā no valsts vadības un no ekspertiem ir bijusi nožēlojama. Paskaidrojumi ir bijuši zem katras kritikas. Vēstījums taču ir vienkāršs – arvien vairāk cilvēku inficējas, daudzi saslimst vieglāk vai smagāk, un zīmīgs skaits mirst mokās. Gan veci, vārgi pensionāri, gan jauni cilvēki perfektā fiziskā formā. Izplatoties vīrusa „delta“ variantam, atkal parādās mobilie morgi, piemēram, Alabamas štatā ASV, jo līķu ir par daudz.

Ir nesaprotami, kā varēja izplatīties stāsti, ka vispār nav tāda vīrusa, un ja gadījumā tāds tomēr būtu, tad tas ir salīdzinoši nekaitīgs, un no tā neviens nemirst. Vai patiešām kritiskā domāšana un informācijas avotu izvērtēšana ir tik zemā līmenī? Šajos laikos, kad esam pārpludināti ar informāciju, to starpā ar mērķtiecīgiem meliem, skolu programmā pirmā vietā būtu jābūt tieši apmācībai un praksei vērtēt to, ko lasām internetā. Citādi būsim jau zaudējuši hibrīdkaru un ne tikai pret vīrusu.

Ir tikai divi varianti, kā glābties no kovida. Pirmais – fiziski izvairīties no vīrusa, lietojot maskas un distancējoties. Otrais – vakcinējoties. Neviens variants nav simtprocentīgi garantēts. Tieši šī simtprocentības neesamība samulsina daudzus, jo, acīmredzot, neesam ieguvuši izglītību par to, ko nozīmē varbūtības. Tas arī ir liels trūkums skolas programmā.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs teica: „Vakcinācija diemžēl nepasargā no saslimšanas ar Covid-19, taču tā būtiski pasargā no smagas saslimšanas ar vīrusu. Tāpat vakcinācija novērš vīrusa pārnēsāšanu un izplatību. Neviens medikaments nav 100% efektīvs. Šeit ir runa par to, ka liela daļa cilvēku nesaslimst.“

Vai Saeimas deputāte, bijusī ministre, meloja, maldināji vai vienkārši izrādīja savu statistikas neizpratni, kad viņa 20. augustā apgalvoja: „saslimstības īpatsvars ir 1% starp NEVAKCINĒTIEM un 7,4% starp VAKCINĒTIEM“.

Kā pierādījumu viņa citēja Veselības ministrijas datus par periodu no 2. līdz 8. augustam. Bijuši 48 047 Covid testi. No 46 439 nevakcinētām personām un 653 personām ar 1. poti – 451 jeb 1% bija Covid pozitīvi. No 955 vakcinētām personām – 71 jeb 7,4% bija Covid pozitīvi.

Zinot, ka šajā laikā bija vakcinēti jau kādi 700 000 jeb 37% iedzīvotāju, tad ir skaidrs, ka testētie nav ne tuvu nejaušai izlasei. Tikai 2% no testētiem bija vakcinēti – tātad testēti tika ļoti „izredzēta“ daļa no vakcinētiem. No šādas izlases nevar veikt nekādus secinājumus.

Tā ir tipiska pseidozinātne – izmantot īstus rezultātus, lai nāktu pie viltus secinājumiem. Ja viltus secinājums papildus ir kaitīgs un pret veselo saprātu, tad rodas daži ļoti neērti jautājumi.

GN
2021. g. 1. sept.