Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

„Man pasaule par šauru šķita...“

Laikraksts Latvietis Nr. 666, 2021. g. 8. sept.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

G. Šķilters. „Laivas krastmalā“. 1902. FOTO Publicitātes foto.

G. Šķilters. „Versaļas dārzs“. 1904. FOTO Publicitātes foto.

G. Šķilters ar draugiem Parīzē, 1903. gadā. FOTO Publicitātes foto.

Tā bija nosaukta izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas veltīta tēlniekam Gustavam Šķilteram (1874-1954) un viņa ceļojumiem 20. gs. Sākumā.

Pieņemot, ka ne visi lasītāji ir zinoši latviešu mākslas vēsturē, vispirms jāpastāsta par izstādes centrālo personu. Gustavs Šķilters ir cēlies no Rencēnu puses, viņa tēvs bija muižas kalējs, bet pats ir viens no trim latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem 19.-20.gs. mijā (abi pārējie ir Teodors Zaļkalns un Burkards Dzenis). Izglītību viņš ieguva barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, to izcili beidza un saņēma ārzemju stipendiju, tādēļ latviešu jaunais mākslinieks piecus gadus papildinājās Parīzē. No tiem piecus mēnešus viņš apmeklēja pasaulslavenā tēlnieka Ogista Rodēna darbnīcu, kādēļ viņu uzskata par O. Rodēna daiļrades turpinātāju latviešu mākslā un kuru praktiski vadīja cits šodien ne mazāk slavens skulptors Antuāns Burdēls, kā arī Žils Debuā. Pārējā laikā Gustavs Šķilters studēja Daiļo mākslu akadēmijā anatomiju un mākslas vēsturi, kā arī pie dekoratīvās tēlniecības meistara Gistava Žermēna, Itālijā apguva bronzas liešanas tehniku. Pārējā laikā viņš daudz radoši strādāja, radīdams šodien pazīstamus Reiņa Kaudzītes, Krišjāņa Barona, Richarda Zarriņa un citus portretus, kā arī Maziņš biju, neredzēju u.c. darbus.

Mācības Štiglica skolā palīdzēja viņam izcili apgūt zīmējumu un akvarelēšanu, ko lika lietā visu mūžu, gan zīmējot karikatūras, gan radot žurnālu ilustrācijas un grāmatu vākus, gan arī fiksējot acīs iekritušu motīvu. Viņa dekoratīvi lietišķie priekšmeti, figurālās kompozīcijas un portreti apliecina to autora augsto meistarību un viņa sekošanu jūgendstilam.

Būdams latviešu jauniešu biedrības Rūķis biedrs un aktīvs dalībnieks, viņš pastāvēja uz to, ka jārada nacionāla māksla. Še lieti atgādināt arīdzan to, ka viņš bija viens no četriem latviešiem, kuri pirms I Pasaules kara Štiglica skolā bija pedagogi (trīs citi Kārlis Brencēns, Jūlijs Jaunkalniņš un Jēkabs Belzēns). Gustavs Šķilters daudz rakstīja latviešu presē, vēstīdams lasītājiem gan par notikumiem Parīzes un vēlāk Pēterburgas mākslas dzīvē, gan recenzējot latviešu mākslas izstādes kā pirms, tā pēc I Pasaules kara. 20. gs. 20.-30. gados viņš ne vienu reizi vien uzknāba Rīgas Mākslinieku grupai, kādēļ tā ņēma ļaunā un Gustavs Šķilters joprojām ir piemirsts. Jāpriecājas, ka memoriālo kolekciju glabātāja Gunta Madlinska un projektu vadītāja Ieva Kalnača izveidoja šo bagātīgo, pārsteigumiem pilno izstādi, atgādinot par viņa lielo nozīmi latviešu mākslas vēsturē.

No Rodēna studijas laika izstādē eksponētas Šķiltera modeļu skices, kas bija jāuzmet ar zīmuli vai akvarelī. Parīzes laikā viņš iepazinās ar daudziem māksliniekiem, kuru portretus veidoja un arī tagad apskatāmi izstādē. Gustavs Šķilters bieži skicēja vietas, ko apmeklēja, tādēļ viņa arhīvā atrodami Versaļas fiksējumi krāsās, atgādinot par viņa gūtajiem priecīgajiem iespaidiem, arī par braucieniem uz Spāniju, pat Maroku un citām vietām Eiropā. Izstādes veidotāji sazinājušies ar Barselonu, kur atrodamas Gustava Šķiltera pastkartes studiju biedram katalāņu tēlniekam Olegeram Junjentam, kuras pirmo reizi tika parādītas latviešu skatītājiem un kas, iztulkotas latviski, bija lasāmas izstādē.

Arī tad, kad Gustavs Šķilters dzīvoja Pēterburgā, viņš devās uz Somiju, kur tikās ar Jani Rozentālu, uz Zviedriju un Norvēģiju. Te jāpiezīmē, kad daudzi viņa darbi atklātībai nonāk pirmo reizi.

Izstādē tiešāk vai netiešāk atklājās tēlnieka plašais redzesloks un ieguldījums latviešu mākslā, kādēļ pēc pēdējā kara Pārdaugavā pastāvēja pat Gustava Šķiltera memoriālais muzejs. To slēdza tad, kad, atgūstot Latvijas valstisko neatkarību, atkal cilvēciskās attiecības noteica kapitālisms. Var teikt – tā paiet pasaules godība. Visu laiks apber ar pagātnes putekļiem, un tad ir būtiski, ja atrodas kāds, kurš notrauš laika sanesas un atkal uzspodrina bijušo godību. Tā tas noticis ar Gustavu Šķilteru.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com