Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jaundienvidvelsas Universitāte (6)

Atmiņas par studiju gadiem

Laikraksts Latvietis Nr. 666, 2021. g. 8. sept.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ar Brigitu Paegli graduācijas ballē. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Piektais turpinājums. Sākums LL661, LL662, LL663, LL664, LL665.

JDV Elektrības komisijas darbā

Daži mani studiju biedri, to vidū arī minētais Alfreds Rozenauers, strādāja pie JDV Elektrības komisijas un pelnīja labāk par mani. Kad par to runāju ar Kārmaikela vadību, man atbildēja, ka neesot iespēja manu algu palielināt.

Elektrības komisija meklēja inženierus Spēkstaciju būvēšanas divīzijai (Powerstation Constraction Division). Pieteicos, biju uz interviju un veselības pārbaudi. Darbā tiku pieņemts.

Neatceros datumu, kad tieši sāku darbu pie Elektrības komisijas. Saglabājies gan ir 1956. gada 3. janvarī datēts apliecinājums, ka esmu apstiprināts (confirmed) par Assistant Engineer Grade 3. Bet, lai darbā apstiprinātu, bija jānostrādā t.s. 6 mēnešu pārbaudes (probationary) laiks. Jāsecina, ka Elektrības komisijā darbu sāku 1955. gada jūnija mēnesī.

Elektrības komisija bija nodibināta 1950. gadā, lai pārņemtu visu spēkstaciju būvēšanu, elektrības ražošanu un piegādi visā JDV (NSW). Līdz tam laikam elektrību ražoja un piegādāja vismaz 5 lielas un neatkarīgas autoritātes. Vairākas spēkstacijas bija gandrīz vai pašā pilsētas centrā, citas tuvākajā apkārtnē.

Mūsu divīzijai telpas bija pašā pilsētas centrā – vēsturiskajā Karalienes Viktorijas Ēkā (Queen Victoria Building). Otrajā stāvā, lielā telpā strādājām ap 20 inženieru. Ja līdzšinējā prakse bija celt spēkstacijas pilsētas tuvumā un klāt pievest akmeņogles, tad tagad jaunās spēkstacijas cēla ogļraktuvju tuvumā un strāvu pilsētai piegādāja ar augstsprieguma līnijām.

Mans pirmais darbs saistījās ar Talavaras (Tallawarra) spēkstaciju uz dienvidiem no Sidnejas un netālu no Port Kemblas. Grupā bijām 4 inženieri. Lielāko tiesu mēs bijām tikai sakarnieki starp firmām (galvenokārt tvaika katlu un turbīnu ražotājiem) un Elektrības komisijas Strāvas ražošanas (Generation) divīziju. Grupas vadītājs no firmām saņemtās vēstules, kuras jau bija lasītas Konstrukcijas divīzijas vadītāja (chief) birojā, izdalīja mums atbildēšanai. Ļoti reti bija lietas, ko paši varējām izšķirt. Ja nevarēja laicīgi problēmu atrisināt, tad bija nepieciešami jāatbild, ka vēstule ir saņemta un jautājums tiek apspriests (It is desired to confirm, that your letter of (date) is receiving attention). Formāli pat arī šādas vēstules parakstīja divīzijas vadītājs.

Pēc nedēļām trim vai četrām mani pārcēla pie otras grupas, kuras pārziņā bija Vonžī (Wangi) spēkstacijas būve Portmakvorija (Port Macquarie) ezera krastos ap 140 km no Sidnejas. Šo spēkstaciju bija sācis celt JDV (NSW) Dzelzceļu departaments. Grupa skaitliski (5 inženieri) bija lielāka nekā Talavaras, bet savās iekšējās attiecībās daudz birokrātiskāka. Kā jau tas Austrālijā bija pieņemts, mēs saucāmies priekšvārdos, bet grupas vadītājs bija un palika Misters Roberts (uzvārds).

Visā manā darba laikā tikai vienu reizi aizbraucām uz Talavaras un Vanžī spēkstacijām, lai dabā iepazītos ar problēmām, par kurām mums bija jāraksta vēstulēs. Agrāk šādi inspekcijas braucieni bijuši biežāki. No vēstulēm vien mēs nekādi speciālisti nevarējām kļūt.

Talavaras un Vanžī spēkstacijas bija vienīgās, kuras tajā laikā cēla. Mūsu telpā pārējie inženieri bija nodarbināti pie dažādiem aprēķiniem. Viens no viņiem, lai iegūtu augstāku precizitāti, lietoja turpat metru garu logaritmisko lineālu. Moderno kalkulācijas ierīču tajā laikā nebija.

1956. gadā Tehnoloģijas Universitātes mehānikas skola meklēja nepilna laika lektoru tēlotājā ģeometrijā. Pieteicos. Mani izsauca uz interviju. Asociētais profesors Vuds skatījās dokumentos un ar smaidu teica, ka es esot izkritis eksāmenā. Atbildēju, ka tā taisnība, bet pēceksāmena 3 stundu darbu nodevu stundas laikā. Mani pieņēma. Mans darbs bija asistēt otram nepilna laika lektoram 2 stundas vienu vakaru nedēļā diploma studentu praktiskos darbos. Jau toreiz universitāte bija pārņēmusi diplomu studentu mācīšanu. Atpakaļ universitātē! Tas nekas, ka esmu tikai nepilna laika lektors.

Personīgā dzīvē notika pārmaiņas

1956. gada 21. aprīlī apprecējos ar Brigitu Paegli.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com