Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vecmāmiņas pārdomas, kad vīrusi zeļ

Iznāca dzimšanas diena, kādu vēl savā mūžā nekad nebiju piedzīvojusi

Laikraksts Latvietis Nr. 667, 2021. g. 15. sept.
Vija Sieriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vija Sieriņa dzimšanas dienā.

Vija Sieriņa dzimšanas dienā.

Vija Sieriņa dzimšanas dienā.

Dieviņš gādājot, lai koki debesīs neaug.

Tāpat daba gādā, lai viena suga pārāk nesavairotos.

Cilvēks, kas sevi ir uzskatījis par dabas kroni, ir pēdējā laikā savairojies tik traki, ka sāk pārņemt visu pasauli un izskaust pārējās būtnes, kam katrai sava vieta uz zemes, un tā sāk mainīt pastāvošo kārtību.

Ar savām it kā gudrajām smadzenēm viņš izgudroja, ka jātiek vaļā no džungļiem un mūžamežiem, kuros mīt it kā mazvērtīgāki iedzimtie un dažādi mošķi un citi zvēri, jākultivē vērtīgākas dzīvas radības (ja augus var saukt par dzīvām radībām), kā, piemēram, sojas pupas, ko par dārgu naudu var pārdot vairākiem biljoniem to ēdāju.

Vai arī Austrālijā iegūt no akmeņoglēm un šīfera gāzi, tā sagandējot jau tā retos pazemes ūdens krājumus, gāzi tad eksportējot uz citām zemēm – par naudu. Bet augiem un citai dzīvai radībai ir vajadzīgs ūdens.

Augu (t.i., koki, zāle, ūdenszāles, sēnes, utt.) pasaule no saules iegūst enerģiju, ko pārstrādā ēdamvielās, no kā barojas dzīvnieku pasaule. Un augi, savukārt, novāc dzīvnieku izdalīto ogļskābo gāzi, tā samazinot temperatūras celšanos zemes virsū. Tātad cilvēks ar savu gudrību ir spējīgs zemeslodi padarīt par neapdzīvojamu vietu.

Un tad – no nomaļas provinces Ķīnā pasaulē paspruka kroņa vīruss, ko varētu uzskatīt par dabas mēģinājumu atkal radīt līdzsvaru, uz zemes samazinot cilvēku skaitu, novācot vismaz tos, kas te jau pārāk ilgi uzturējušies.

Bet cilvēks izdomāja savādāk, izgudrojot potes, ar ko pret vīrusu aizsargāties, pirmām kārtām pasargājot vārgākos cilvēkus ar zemākām pretestības spējām, un ierobežojot cilvēku kustības brīvību, tā neļaujot vīrusam izplatīties, bet tai pašā laikā sarežģījot dzīvi jaunajai paaudzei un iegraujot ekonomiku.

Un tā nu mana 90. dzimšanas diena šogad izvērtās, kā kādreiz Latvijā teica: „Ar muti Rīgā, Jelgavā, bet pats sēž mājās aizkrāsnē.“

Pateicoties modernajai tehnoloģijai, to varējām nosvētīt neklātienē, man tupot tepat aizkrāsnē Sidnejā kopā ar vienu meitu un padēlu, znotam ar zoom palīdzot ceremoniju vadīt it kā no bāra augšstāvā Rīgā kopā ar mazgadīgu bārmeitu (Jeb, vai tas bija no Vulongongas?), aizkulisēs ākstoties arī pārējiem mazbērniem; otrai meitai ar ģimeni piedaloties (īstenībā?) no Rīgas ar dažādām izdarībām, kā aptauju par manu dzīvi, mazmeitai ar draugu dziedot Kaupera Manu dziesmu, ko jau reiz manā 80. dzimšanas dienā Sidnejā bija dziedājis mans otrs mazdēls, kas man toreiz (un arī tagad) ķērās pie sirds, viņas brālim ar viņa ģitāras skolotāju spēlējot Caur sidraba birzi gāju variācijas.

Pārējie viesi vai radi sēdēja kur kurais plašajā pasaulē – cits Vašingtonā, cits brauca pa Latvijas pļavām starp Jūrmalu un Tukumu, cits Melngalvju namam priekšā (Rīgā vai Brisbenā?), cits tepat kādā citā Sidnejas priekšpilsētā, cits Brisbenā, cits Melburnā, cits Sniega kalnos. Gandrīz visus varēju redzēt un ar viņiem parunāties. Kā kaleidoskopā, kur grūti pateikt, kas īstenība, kas šķitums.

Tā nu, pateicoties kroņa vīrusam, man iznāca dzimšanas diena, kādu vēl savā mūžā nekad nebiju piedzīvojusi. Pat bija īsts, ne tikai šķietams, kliņģeris, ko bija izcepuši rūķīši, un šampānietis lai.

Milzum liels paldies visiem – gan apsveicējiem, gan rūķīšiem, kas gādāja, lai salidojums nesaietu grīstē! Bija vērts papūlēties līdz tam nodzīvot!

Vija Sieriņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com