Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jāņa Kukaiņa piemiņai

1943.12.VI Rīgā – 2021.15.IX Kalamazū, ASV

Laikraksts Latvietis Nr. 669, 2021. g. 29. sept.
PBLA pārstāvniecība -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Kukainis

Jānis Kukainis
12.06.1943. – 15.09.2021.

Latviešu sabiedrība visā pasaulē labi pazina Jāni Kukaini kā izcilu goda vīru un Latvijas patriotu. Ar savu inženiera darbā gūto vadītāja pieredzi un rūdījumu, būdams Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis vairāk nekā desmit gadus, Jānis spēja īstenot tādus mērķus, kas bija nozīmīgi visai latviešu sabiedrībai ārzemēs, Latvijas valstij un latviešiem vispār. Kā īsi pēc Jāņa Kukaiņa aiziešanas mūžībā savā paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Kukaiņa lietpratīgais darbs latviešu sabiedrisko organizāciju vadībā un trimdas sabiedrībā daudzu gadu desmitu garumā, gādājot par atjaunotās Latvijas drošību un demokrātiju, vainagojās ar valsts pievienošanos NATO.

Būdams Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, no 1996. līdz 2002. gadam Jānis Kukainis vadīja NATO darba grupu PBLA valdē, un īstenoja intensīvu kampaņu, lai panāktu, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis kļūst par NATO dalībvalstīm. Tas nebija panākams bez neatlaidīga ikdienas darba, pārliecinot ASV kongresa locekļus par atbalstu šai idejai. 2000. gada vasarā Jānis Kukainis kopā ar baltiešu kopienas pārstāvi Karl Altau un diplomātu Jāni Eichmani uzsāka leģendāro NATO Road Show, apbraukājot latviešu, igauņu un lietuviešu centrus Ziemeļamerikā, aicinot baltiešu vēlētājus uzrunāt savus pārstāvjus ASV kongresā. Jānis Kukainis četru gadu laikā apmeklēja latviešu centrus vismaz 20 pavalstīs ASV un aktivizēja tautiešus piedalīties savu kongresa locekļu pārliecināšanā. Viņš bija klāt visur, kur vien tika runāts par NATO paplašināšanu, pārliecināja ASV valdības pārstāvjus ieņemt labvēlīgu viedokli, rīkoja konferences par Baltijas valstu drošības jautājumiem. Būtu grūti toreiz atrast kādu citu, kam būtu tik daudz enerģijas, kontaktu, uzņēmības un atbildības kā tas bija Jānim Kukainim. Šo pūļu rezultātā ASV kongress un valdība iestājās par Latvijas uzaicināšanu pievienoties NATO dalībvalstīm un 2002. gada novembrī NATO galotņu sanāksmē Prāgā šis mērķis tika sasniegts. Šo gadu darbs labi atspoguļots Anitas Tēraudas un Karla Altau grāmatā The Campaign to Admit Latvia into NATO, kas izdota Vašingtonā 2005. gadā.

Pēc Latvijas un citu Austrumeiropas valstu pievienošanas NATO, Jānis Kukainis meklēja citus veidus, kur izlietot savu enerģiju un palīdzēt Latvijas valstij. Jānis Kukainis bija tas, kurš 2013. gadā uzsāka vēl vienu jaunu iniciatīvu – rīkot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), ar mērķi izmantot latviešu uzņēmēju ārzemēs uzkrāto pieredzi Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Pirms šī pirmā foruma Jānis personīgi uzrunāja ap četrsimt latviešu uzņēmējus visā pasaulē, un 350 no viņiem atbrauca uz pirmo PLEIF Rīgā, un tagad šie forumi kļuvuši par ikgadēju notikumu.

Jāņa Kukaiņa un viņa ģimenes ierosme bija arī ikgadējie un ārkārtīgi populārie ārzemju latviešu jauniešu Sveika, Latvija! programmas ceļojumi uz Latviju. Viņš ieguldījis arī lielu darbu dubultpilsonības pieļaušanā, pārvietojamo pasu darbstaciju ieviešanā Latvijas vēstniecību darbā un mobilizējot tautiešus būt aktīviem Latvijas vēlēšanās. Viņš lielā mērā arī lika Latvijas politiķiem novērtēt trimdas devumu Latvijas neatkarības atgūšanā un tautsaimniecības atdzimšanā.

Tieši Jānis Kukainis bija tas, kurš vienmēr (kas nebūt nebija populāri) aicināja Latvijas valdību atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta Latvijas valsts aizsardzībai NATO, jo satiekot savu ASV senatoru, tas Kukainim vienmēr prasījis: „Jānis, where's the promised two percent?“ (Jāni, kur ir apsolītie divi procenti?). Jānis Kukainis kā godavīrs saprata, ka arī Latvijas valdībai tās dotie solījumi ir jāpilda, citādi baltiešu draugiem ASV administrācijā būs grūti turēt savējos un aizstāvēt Latvijas dalību NATO.

Jānis bija no tiem vīriem, kas vienmēr turēja savu doto vārdu un bija izteikts rīcības cilvēks, viņam nebija pieņemama nebeidzamā plānu veidošana un rakstīšana Latvijas ministrijās. Viņa enerģiskajai un straujajai dabai vienmēr šķita, ka pārmaiņas brīvību atguvušajā Latvijā notiek pārāk lēni. Jānis ar savu tiešo un atklāto valodu nereti bija neērts Latvijas politiskajai videi, bet tie, kas Jāni pazina tuvāk, zināja, ka aiz paskarbā un tiešā ārējās izteiksmes veida slēpās sirds, kas bija pareizajā vietā. Pašreizējā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte atminas, ka Jānis Kukainis reiz viņai stāstījis, ka Jānim bērnībā vaicāts, kas viņš pieaudzis vēlētos kļūt, un mazais Jānis toreiz atbildējis, ka vēlētos kļūt goda vīrs. Tāds Jānis Kukainis bija un palika visu savu mūžu. Goda vīrs un neaizmirstams mums visiem, kas viņu pazina. Jānis ārkārtīgi mīlēja savu ģimeni un izaudzināja latviskā garā meitu Gintu, dēlus Robertu un Matīsu, un visi deviņi Jāņa Kukaiņa mazbērni runā latviski.

Jāņa Kukaiņa aiziešana ir milzu zaudējums visai mūsu tautai, latvietība un darbs Latvijas un latviešu tautas labā bija Jāņa Kukaiņa patiesā misija un aicinājums. Mēs, Jāņa Kukaiņa kolēģi PBLA, esam bezgala pateicīgi par to, ka varējām iepazīt Jāni un strādāt kopā ar tik izcilu latvieti. Jānis bija cilvēcisko vērtību un patriotisma paraugs. Nekad viņš necentās izpatikt, jo par visu augstāk turēja godīgumu, kaut arī tas reizumis noveda pie neērtām situācijām un to rezultātā Jānis palika pārprasts. Jānis mācīja mūs būt nesavtīgiem, netiekties pēc personīgā labuma, bet strādāt un nekad neaizmirst, ka Latvija – brīvība, neatkarība un labklājība – ir visas tautas atbildība.

Viens no Jāņa Kukaiņa pazīstamākajiem izteicieniem bija katrs latvietis ir zelta vērts. Ar to viņš domāja to, ka katrs no ārvalstīs mītošajiem tautiešiem var sniegt neatsveramu palīdzību Latvijas valstij. Mēs, PBLA kolēģi, labi zinām, ka Jāņa Kukaiņa darbs Latvijas un pasaules latviešu sabiedrības labā ir vērts daudz vairāk, kā tas būtu izsverams zeltā.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība sērās izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Kukaiņa dzīvesbiedrei Aijai, meitai Gintai, dēliem Robertam un Matīsam, visiem deviņiem Jāņa mazbērniem, tuviniekiem, draugiem un visai latviešu tautai, izcilo mūsu goda vīru zaudējot.

Kristīne Saulīte,
Raits Eglītis un
Jānis Andersons,
PBLA pārstāvniecība



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com